Atzinums

PAR: Problēmas apraksts [1] 2021. gada 15. aprīļa grozījumu Būvniecības likumā izskatīšanas laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika panākta vienošanās ar būvniecības jomas nevalstiskajām organizācijām, ka ar jēdzienu “būvprojekts”, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamo standartu terminoloģijai, būtu saprotams arī paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes pielikums. Līdz šiem grozījumiem paskaidrojuma raksts un apliecinājuma karte, kā arī tās pielikumi tika apzīmēti ar jēdzieniem “būvniecības ieceres dokumentācija” vai “būvniecības ieceres dokumenti”. Papildus šā likuma izstrādes laikā tika panākta vienošanās, ka notiek secīga atteikšanās no jēdziena “būvprojekts minimālā sastāvā” – tā vietā lietojot jēdzienu “būvprojekts” vai tā stadiju apzīmējošu jēdzienu, piemēram, “tehniskais projekts” vai “skiču projekts”. Risinājuma apraksts [1] Ievērojot iepriekš minēto, lai nodrošinātu Noteikumos Nr.500 lietotās terminoloģijas atbildību Būvniecības likumam, aizstājot jēdzienu “būvniecības ieceres dokumentācija” ar jēdzienu “būvprojekts”, ar šie grozījumiem: - tiek svītrots Noteikumu Nr.500 2.10.apakšpunkts – jēdziens “būvniecības ieceres dokumentācija”; - grozīts Noteikumu Nr.500 12.1 , 12.2 , 48.1 , 67., 68., 70., 178.punkts, 125.2.1 un 177.1.apakšpunkts, 4.pielikuma 1.4.apakšpunkts, 5.1 pielikuma 1.7. un 3.4.apakšpunkts. Noteikumu Nr.500 2.12.apakšpuntks (jēdziens “būvprojekts minimālā sastāvā”) tiek saglabāts, jo speciālajos būvnoteikumos vēl nav notikusi atteikšanās no šī jēdziena un ar šo noteikumu projektu tiek plānots noteikt, ka būvprojekts minimālā sastāvā atbilst būvprojektam skiču projekta stadijā (sk. Noteikumu projekta 1.88.apakšpunktu). Papildus skaidrojums par šo tiks sniegts problēmas aprakstā Nr.9. Savukārt Noteikumu Nr.500 103.punktā ir veikti nepieciešamie precizējumi, atsakoties no jēdziena “būvprojekts minimālā sastāvā” (sk. Noteikumu projekta 1.67.apakšpunktu). Regulējuma izmaiņas nerada papildus administratīvo slogu.

IEBILDUMS:
Atkārtota noteikumu maiņa atjaunojot vēsturiski izmantotos jēdzienus
“tehniskais projekts” vai “skiču projekts” nav lietderīga, jo:
• tas apgrūtinās būvniecības procesu un vienlaikus nemainīs
administratīvo slogu;
• tas radīs pārpratumus un nepareizi lietotus terminus no visu
būvniecības dalībnieku puses, lietojot jau četrus terminus -
“būvprojekts minimālā sastāvā” jeb “būvprojekta skiču stadija” un
“būvprojekts” jeb “būvprojekta tehniskā projekta stadija”;
• šobrīd nav problēmu ar terminu “būvprojekts minimālā sastāvā” un
“būvprojekts” izmantošanu. Cilvēki ir pieraduši pie šo terminu
lietošanas un lieto tos pareizi;
• tas samazinās uzticību likumiem un noteikumiem kopumā radot
priekšstatu, ka noteikumi var tikt grozīti bez nopietna pamata.
 

-

Ja jebkuru dokumentu paketi, kas pievienota būvniecības ieceres iesniegumam,  turpmāk sauksim par Būvprojektu, tas radīs liekus pārpratumus ar pasūtītāju (vai viņa pilnvaroto personu).  Jau šobrīd BIS, ierosinot būvniecību, būvniecības lietā nav “Būvniecības ieceres dokumentācija” vai “Būvprojekts minimālajā sastāvā”, bet gan Būvprojekts. Tas maldina pasūtītāju un būvvaldes speciālistam liek papildus vērtēt un analizēt vai tas ir pilnais būvprojekts, vai tikai būvprojekts minimālā sastāvā. Tāpat par būvprojektu nevarētu dēvēt pielikumu pie Paskaidrojuma raksta šķūnītim vai pielikumu pie Paziņojuma par būvniecību, piemēram, mazēkai dziļos laukos.

-

LLPA ierosina izteikt Noteikumu 27. punktu šādā redakcijā:
“Pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību. Gadījumos, kad plānotā būvniecība skar objektu vai inženierbūvi vai to aizsargjoslu, būvprojektu saskaņo ar attiecīgo objektu vai inženierbūves īpašnieku, nepieciešamības gadījumā saņemot tehniskos noteikumus. Būvvaldei ir tiesības pieprasīt būvniecības ierosinātājam saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus pirms būvatļaujas izdošanas, ja tie var ietekmēt būves novietojumu, apjomu vai fasāžu risinājumu”


 

-

Ja būvniecības ierosinātājs vēlas mainīt, piemēram, konstrukcijas elementus, piemēram, no monolīto dzelzsbetona uz saliekamo dzelzsbetonu, tās ir izmaiņas būvkonstrukciju sadaļā, tātad būvprojektā, ko būvvaldes neskaņo. Ja VBN 68. punktu apstiprinās, sanāks, ka būvniecības ierosinātājam vajadzēs uzsākt jaunu būvniecības procesu. Ņemot vērā, ka šīs izmaiņas parasti ir būvniecības stadijā, proti, ēkas būvniecība jau ir uzsākta, tātad ir izmantotas tiesības, ko iedeva administratīvais akts.

-

PAR: "105.1. brīvprātīgi;";
1.70.
izteikt 105.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"105.2. gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs ar būvprojekta izstrādātāju ir vienojušies par autoruzraudzības veikšanu.";
1.71.
svītrot 105.3. apakšpunktu;
1.72.
svītrot 105.4. apakšpunktu;


Iebildums.
Faktiski ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Noteikumi) X nodaļā “AUTORUZRAUDZĪBA” noteiktā obligātā autoruzraudzības nepieciešamība konkrētos gadījumos tiek visos gadījumos aizstāta brīvprātīgu autoruzraudzības veikšanu (vienpusēju no autora puses, vai vienojoties ar būvniecības ierosinātāju).  Spēkā esošajā  regulējumā – Noteikumos ir noteikts sekojoši:
 105. Autoruzraudzību veic:
105.1. valsts aizsargājamiem kultūras pieminekļiem, otrās un trešās grupas ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas un palīgēkas) pilsētbūvniecības pieminekļa teritorijā un tā aizsardzības zonā atbilstoši teritorijas plānojumam;
105.2. trešās grupas jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja;
105.3. otrās grupas būvēm, ja būvniecībai nepieciešama būvatļauja:
105.3.1. publiskām jaunbūvējamām, restaurējamām un pārbūvējamām ēkām;
105.3.2. jaunbūvējamām dzīvojamām ēkām (izņemot viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās ēkas);
105.4. būvēm, kurām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
(MK 22.12.2015. noteikumu Nr. 804 redakcijā)
  Noteikumu grozījumu anotācijā minētie grozījumi tiek pamatoti ar konstatētu apstākli, ka autoruzraudzība objektos tiek izmantota kā iespēja “operatīvi saskaņot izmaiņas būvprojektā sakarā ar projektēšanas laika neparedzētiem apstākļiem, kas ietekmē projektēto risinājumu realizējamību, vai novērst projektēšanas laikā pieļautās kļūdas. Papildus tam autoruzraudzības ietvaros, ja puses par to vienojas, arī tiek izstrādāta turpmāka būvprojekta detalizācija. Līdz ar to, no neatkarīgas būvprojekta autora uzraudzības par būvniecības ieceres realizāciju, autoruzraudzība būvniecības procesā ir pārtapusi par rīku izmaiņu projekta izstrādes tiesisko risinājumu”, kas dublējot jau esošo regulējumu saskaņot izmaiņas būvprojektā. Šādam apgalvojumam nevaram piekrist, jo autoruzraudzības mērķis ir definēts Noteikumu 2.1. punktā – kontrolēt būves realizāciju atbilstoši būvprojektam, kas vienlaicīgi Noteikumu kopējā tvērumā, neliedz arī autoram noteiktā kārtībā  būvprojektā izstrādāt izmaiņas, kā arī labot pieļautās kļūdas, ja tādas tiek konstatētas.
Piekrītot Anotācijā konstatētajam, ka “Būvvaldes kompetencē nav Autortiesību likumā noteikto autora tiesību aizsardzība. Līdzīgi kā būvvaldes kompetencē nav būvniecības procesa dalībnieku savstarpējo civiltiesisko strīdu izšķiršana”, nevaram piekrist no Anotācijas problēmu apraksta izrietošajam secinājumam, ka būvprojekta autora tiesību realizēšanai, atbilstoši  Autortiesību likumā noteiktajam,  “ciktāl tas nav saistīts ar būvniecības regulējuma mērķa sasniegšanu (sk. Būvniecības likuma 2.pantu), nav tiešas nozīmes uz kvalitatīvas dzīves vides radīšanu”.  
Piekrītam konstatētajam, ka paredzētās izmaiņas mazinās administratīvo slogu, taču tas nav samērojami būvdarbu realizācijas procesā  iespējamo zaudējumu vides kvalitātes nodrošinājumam un iespējamiem neatgriezeniskiem zaudējumiem kultūras mantojuma objektu autentiskuma saglabāšanā – šo risku lielā mērā var izslēgt kvalitatīvi veikta autoruzraudzība.
Mūsu skatījumā, autoruzraudzība ir  saglabājama, kā obligāta spēkā esošās Vispārīgo būvnoteikumu redakcijas 105.punkta apakšpunktos paredzētos gadījumos,  un tikai pārējos gadījumos tā ir realizējama brīvprātīgi (kā tas paredzēts Noteikumu grozījumu  p. 105.1 un 105.2. )  

Noņemot autoruzraudzību kā obligātu prasību kultūras pieminekļiem, tas draud ar kultūras pieminekļu neatgriezenisku sabojāšanu, vērtību pazaudēšanu, kas nav vēlams. Turklāt arhitektūras pieminekļos bieži vien vēsturiskas vērtības atklājas būvniecības stadijā, noņemot virsējos uzslāņojumus. Būvnieks bez specifiskām zināšanām var nesaprast, ka atklātais ir vērtība, vai arī pasūtītājs, gribot ietaupīt finansējumu, likvidēs vērtību. Priekšlikums šo punktu  izteikt, ka autoruzraudzību veic valsts, reģiona un vietējās nozīmes kultūras pieminekļos, izņemot palīgēkas.
 

-

Nav saprotams, kāpēc izņēmums vienā gadījumā ir paredzēts tikai valsts kapitālsabiedrībā, bet otrā tikai pašvaldībai vai tās kapitālsabiedrībai.
Noteikumu grozījumu anotācijā dotā atsauce:  “Šāda izņēmuma piešķiršana valsts kapitālsabiedrībām būtu pamatojama ar faktu, ka valsts kapitālsabiedrību darbību kontrolē ne tikai akcionārs (valsts attiecīgās ministrijas personā), bet arī Valsts kontrole, tādējādi novēršot bažas par piešķirto valsts budžeta līdzekļu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu nepamatotu izlietošanu [ierosinātājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi”]” nav korekta, jo tieši tāpat no pašvaldību kapitāldaļu turētāja un Valsts kontroles puses tiek kontrolētas pašvaldības un tās kapitālsabiedrības.

-

Precizēt vai papildināt terminu būvprojekts minimālā sastāvā, ja nepieciešams
Jo atkal terminu maiņa radīs pārpratumus, jo šobrīd ir skaidri definēts, ka būvprojekts minimālā sastāvā ir pamats būvatļaujas izdošanai

-

Atstāt  esošo redakciju, proti,16.punkts: “Valsts un pašvaldību institūcijas tehniskos un īpašos noteikumus atbilstoši Būvniecības likuma 14. panta 1.1 daļai izdod 20 dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas”.

-

Būtu jāpapildina ar tekstu, izņemot gadījumus, kad plānoto būvdarbu laikā tiek skarta esoša inženierbūve un tai ir jāatjauno iepriekšējais stāvoklis. Ceļš ir inženierbūve, kurā, piemēram, paredz ieguldīt inženiertīklu, savukārt, ja šos grozījumus pieņem, inženierbūves īpašniekam -valstij, pašvaldībai, fiziskai vai juridiskai personai nebūs vairs tiesību pieprasīt atjaunot ceļa konstruktīvo un segumu iepriekšējā stāvoklī par jaunbūvējamās inženiertīklu īpašnieka finansēm. Tādējādi tiek radīti zaudējumi personām, kas ir veikuši ceļa izbūvi.

-

Saglabāt iepriekšējo redakciju, Ja būvniecības ierosinātājs slēdz vairākus atsevišķus līgumus, lai nodrošinātu viena būvprojekta izstrādi, tajos norāda atbildīgo būvprojekta izstrādātāju, kā arī būvprojekta daļu izstrādātājus. Būvprojekta vadītāju kompetence  bieži noved pie nepilnīgas dokumentu izstrādes, nenorādot/nepieaicinot daļu vadītājus
 

-

Ja ģenerālplāna izstrādāšanu veic divi būvprojekta vadītāji (gadījumā ar lineārām inženierbūvēm), nepieciešama savstarpēja sasaiste ģenerālplāniem, lai izprojektētais būtu realizējams abos gadījumos, viens projekts neskartu otra projekta risinājumus. Tādējādi būtu lietderīgi papildināt 37. punktu, paredzot, ka ģenerālplāna izstrādāšanu veic divi vai vairāk būvprojekta vadītāji, būvprojekta ģenerālplāns ir savstarpēji saskaņojams.

-

Uzskatām, ka  šāds regulējums var radīt precedentu, kad būvvalde,  nepiekrītot  veiktajām izmaiņām, var atteikt  saskaņot izmaiņas un pieņemt objektu ekspluatācijā.

-