Atzinums

Ziņojumā (32.-33. lpp.) kā viens no izmēģinājumprojekta priekšnosacījumiem ir augsts novērtējums zinātnisko institūciju izvērtēšanā, proti, vismaz “4” kā vidējais vērtējums starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā. Kā ir paredzēts starptautisko zinātnisko institūciju izvērtējumu piemērot turpmāk? Vai arī turpmāk tiks attiecināts vidējai vērtējums? Iespējams, ka ir nepieciešams atrunāt, ka institucionālais finansējums no 2024.gada pilota variantā ir piešķirams visām zinātnes universitātēm vai cita tipa augstskolām, piemēram kultūras un mākslu universitātēm, bet pēc nākošā starptautiskā zinātnisko institūciju izvērtējuma visām Latvijas augstskolām, kuras stratēģiskās specializācijas virzienos ir ieguvušas vērtējumu “4” vai “5”, savukārt koledžām paredzot specifiskus kritērijus.

-

Ziņojumā nav apskatīta visa Latvijas augstākās izglītības sistēma un tajā, neskatoties uz tajā pausto vēlmi piesaistīt privāto finansējumu, netiek minētas privātpersonu dibinātās augstskolas un koledžas. Ziņojumā nav pamatojuma institucionālā finansējuma sasaistei tikai ar valsts augstskolām un koledžām, kas ne tikai būtiski ierobežo privātpersonu dibināto augstskolu un koledžu iesaisti valsts interesēm atbilstošas augstākās izglītības sistēmas veidošanā, bet arī ierobežo studējošo un darba devēju tiesības un brīvības izvēlēties studiju vietu vai sadarbības partneri.
Visi ziņojumā paredzētie sociālo mobilitāti un iesaisti veicinošie instrumenti, tai skaitā sociālās stipendijas, nodokļu atvieglojumi studējošiem, darba devējiem utt. būtu jāpiemēro tos paredzot valsts un privātpersonu dibinātajās augstskolās un koledžās studējošajiem. 20.lpp. paredzēts atļaut augstskolām maksāt stipendijas studējošiem ne tikai no valsts budžeta, bet arī no saviem līdzekļiem, neapliekot tās ar IIN. AIP ieskatā šī norma būtu jāattiecina ne tikai uz valsts augstskolām un koledžām, bet arī uz privātpersonu dibinātām augstskolām un koledžām. Arī paredzot stipendiju noteikšanu studējošiem un darba devēju stipendiju nodibināšanu (21.lpp.), tas nebūtu jāattiecina tikai uz valsts augstskolām un koledžām. Ziņojuma 17. lpp. piedāvātās izmaiņas, lai veicinātu augstākās izglītības attīstību, kvalitāti un pieejamību, būtu jāparedz, ka tās ir attiecināmas uz visiem studējošajiem, kuri studē valsts vai privātpersonu dibinātās augstskolās un koledžās.

-

Ziņojumā nav argumentācijas, kāpēc pedagogu kredītu dzēšanas mehānismu izstrāde ir jāatliek līdz 2025.gada vidum. Ņemot vērā ļoti saspringto situāciju izglītības sistēmā, tas ir jādara jau tuvāko mēnešu laikā, lai atvieglotu lēmumu pieņemšanu tiem, kas studijas pedagoģijas jomā varētu uzsākt jau 2024.gadā.

-

Daļai no kritērijiem, kas minēti augstskolas un koledžas atbilstībai dalībai izmēģinājumprojektā (studiju vietas un studiju programmas pašizmaksu noteikšanas aprēķins, vienota darba samaksas kārtība, regulāra akadēmiskā personāla novērtēšana u.c.), vajadzētu būt ikdienas praksei jebkurā augstskolā un koledžā. Jābūt arī precīziem paredzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kas dotu iespēju izmēģinājumprojekta gaitā un tā noslēgumā spriest, par piedāvātā modeļa atbilstību cerētajam.

-

Paredzot visai ievērojamus resursus III pīlārā izcilības iniciatīvai jau ar nākošo gadu, AIP aicina ziņojumā precizēt izcilības konkursa principus, nosacījumus un prognozējamos rezultātus. Ir nepieciešams aprakstīt to, kas ziņojuma ietvaros tiek saprasts ar jēdzienu “pasaulē vadošas universitātes statuss”.

-

Ziņojumā nav argumentācijas II pīlāra finansējuma palielināšanai tikai līdz 20% no I pīlāra.

Ieviešot institucionālo finansēšanas modeli, pastāv risks, ka par vienu no noteicošajiem kritērijiem izvirzot absolventu skaitu augstākās izglītības institūcija var mākslīgi paaugstināt sekmības rādītājus, pazemināt prasības pret absolventiem un līdz ar to arī studiju kvalitāti. Lai no tā izvairītos, ir nepieciešams institucionālo finansēšanas modeli cieši saistīt ar iekšējās kvalitātes vadības sistēmas pilnveidi un jāparedz arī atbilstoši ārējās kvalitātes kontroles mehānismu, tai skaitā absolventu monitoringa pilnveide.

Ziņojumā nav ne finanšu aprēķina, ne prognozes, kas ļautu ticēt 1.tabulā dotam apgalvojumam, ka atšķirībā no patreizējā zemā finansējuma uz studējošo, pārejot uz institucionālā finansējuma modeli tas būs augsts.

II pīlārā nepieciešams nodalīt absolventu, kas studē par sabiedrības līdzekļiem, monitoringa datus.

AIP aicina arī pārskatīt termiņu kritēriju noteikšanai, lai II pīlārā sadalītu 6 milj. eiro lielo papildus finansējumu. Ziņojumā minētais 2024. gada 1.ceturksnis būtu jāpārskata uz vismaz 2024. gada 2. ceturksni.

II pīlārā ir paredzēts vērtēt studiju piedāvājuma “atbilstību darba tirgum”. AIP ieskatā ir nepieciešams precizēt to, vai ir domāta studiju satura, kvalitātes, vai jomas atbilstība darba tirgum.

-

Piedāvātais institucionālās finansēšanas modelis paredz, ka atsevišķu augstskolu un koledžu atsevišķās studiju programmās būs budžeta vietas, savukārt, pedagoģijas studijām ir paredzēta studiju kreditēšana, kredītu dzēšot, ja absolvents uzsāk darbu izglītības iestādē. Piedāvātā studiju kredītu dzēšanas sistēma ir attiecināta tikai uz vienu, salīdzinoši specifisku studiju jomu, līdz ar to šķiet, ka studiju kredītu dzēšana citās valstiski nozīmīgās studiju jomās nav paredzēta. Ja tomēr tā nav, paralēli pastāvēs dažādas studiju kredītu dzēšanas sistēmas, kas nevajadzīgi sarežģīs kreditēšanu.

Nav skaidrības, kā augstskolas un koledžas ņems vērā pēc IZM pasūtījuma RTU izstrādātās pedagoģisko darbinieku nepieciešamības prognozēšanas sistēmas rezultātus. Nav arī skaidrs, kā tiks nodrošināts atbilstošas kvalifikācijas un skaita pedagoģisko darbinieku sagatavošana, pieņemot izglītības sistēmu ietekmējošus politiskus lēmumus (piem. par iekļaujošo izglītību, par mācību valodām u.c.).

-

Ziņojumā nav pievērsta uzmanība studijas uzsākošo iepriekšējās sagatavotības līmenim, kas sevišķi aktuāli ir STEM jomā. Kvalitatīvu, programmai atbilstošu mācību materiālu trūkums noved ne tikai pie lielāka atbiruma šajās studiju programmās, bet arī pastiprina “sociāli regresīvo sistēmu”, kas minēta esošās situācijas raksturojumā. Ģimenēm ar labāku sociāli ekonomisko stāvokli ir lielākas izredzes problēmas vispārējās izglītības sistēmā kompensēt, izmantojot privātskolotājus vai cita veida palīdzību. Ziņojums nepiedāvā šeit risinājumu ne finansēta sagatavošanas kursa, ne atbalsta sniegšanai kādā citā veidā.

-

Ziņojumā nav ietverta sasaiste ar citām jau īstenotām vai vēl īstenojamām augstākās izglītības reformām. Tai skaitā nav aprakstīts, kā institucionālā finansēšanas modelis tiks sasaistīts ar jauno doktorantūras modeli un īpaši ar tā iecerētajiem finansēšanas mehānismiem, kā arī ar jauno akadēmiskās karjeras ietvaru. AIP rosina ziņojuma tekstu papildināt arī norādot sasaisti starp institucionālo finansēšanas modeli un paredzamo pāreju uz institucionālo augstskolu un koledžu akreditācijas modeli.

Ziņojumā nav aprakstīta iecerētā institucionālās finansēšanas modeļa sasaiste ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā ietverto normu, ka valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to.

-

No ziņojuma teksta izriet, ka valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un senāta, kā arī augstskolas studējošo pašpārvaldes atzinumiem nosaka studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus (20. lpp.). Tādejādi ziņojumā valsts augstskolas padomei tiek noteikta Augstskolu likumā neparedzēta kompetence (Augstskolu likuma 14.2 pants), savukārt tiek ierobežota Augstskolu likumā paredzētā augstskolas senāta kompetence (Augstskolu likuma 52. panta 4. daļa). Iecerētās pārmaiņas augstskolas iekšējā pārvaldībā ir pretrunā ar īstenoto augstskolu iekšējās pārvaldības reformu, kura noteica, ka senāts ir augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ne mazāk kā 20 procenti locekļu ir studējošo pārstāvji, kas tādejādi piedalās lēmumu pieņemšanā. AIP ieskatā arī ieviešot institucionālo finansēšanas modeli ir jāsaglabā Augstskolu likumā paredzētā augstskolas senāta kompetence.

-

Ziņojuma 19. lpp. tabula “Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības scenāriju salīdzinājums” ir jāpapildina ar novērtējuma metodikas aprakstu.

Papildināt tabulu “Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas attīstības scenāriju salīdzinājums”  ar novērtējuma metodikas aprakstu.

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu" (turpmāk – ziņojumu), Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP)  atzinīgi vērtē tajā izteikto ieceri modernizēt augstākās izglītības finansēšanas modeli. AIP ieskatā pāreja uz institucionālo finansēšanas modeli varētu veicināt augstskolu autonomiju un atbildību, savukārt mikrokvalifikāciju iniciatīva varētu nodrošināt elastīgāku un dinamiskākas augstākās izglītības un tālākizglītības ekosistēmas tapšanu. AIP arī atbalsta ziņojumā iecerēto institucionālā finansēšanas modeļa izmēģinājumprojektu, kā arī ieceri veidot izmēģinājumprojektu mikrokvalifikāciju iniciatīvas īstenošanai. AIP aicina arī, ņemot vērā to, ka koledžas ir augstākās izglītības sistēmas daļa, apsvērt iespēju institucionālo finansēšanas modeli attiecināt uz koledžu finansēšanu un attiecīgi papildināt ziņojumu. Ņemot vērā, ka privātpersonu dibinātas augstskolas un koledžas arī veido daļu no Latvijas augstākās izglītības sistēmas, AIP aicina apsvērt arī iespēju institucionālo finansēšanas modeli vai tā daļas (stipendijas, nodokļu atlaides u.c.) attiecināt arī uz privātpersonu dibinātām augstskolām un koledžām. Vienlaikus AIP ir vairāki būtiski iebildumi un būtiski papildinājumi.
Viens no būtiskākajiem AIP iebildumiem ir saistīts ar to, ka ziņojums tikai daļēji apraksta esošo augstākās izglītības finansēšanas modeli, tai skaitā tikai daļēji apraksta esošo I pīlāra finansējumu – neminot to, ka budžeta vietu skaitu augstskolā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc AIP, kas ir augstākās izglītības ārējās pārvaldības institūcijas, kurā ir iekļautas visas augstākajā izglītībā iesaistītās puses, priekšlikuma. No ziņojuma teksta var secināt, ka, ieviešot institucionālo finansējumu, lēmumu par augstskolu un koledžu finansējumu, tai skaitā par absolventu skaitu valsts attīstībai būtiskās jomās, piemēram, STEM vai izglītības speciālistu jomās, pieņems tikai izglītības un zinātnes ministrs, neņemot vērā visas augstākajā izglītībā iesaistītās puses. Tas rada risku, ka risku, ka valsts finansēta augstākās izglītības iestāde pati varētu lemt par studiju vietu sadalījumu, vadoties pēc savas misijas un attīstības redzējuma, vienlaikus apdraudot sabiedrībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu sabiedriski nozīmīgās jomās, kā arī radītu riskus, ka daļa no sabiedriskā finansējuma, kura lielākā daļa veidojas no nodokļu maksājumiem, nepamatoti tiktu novirzīta studiju jomām, kurās tiktu prognozēta absolventu ar augstāko izglītību sagatavošana, kas pārsniedz darba tirgus pieprasījumu.

 Tāpēc AIP piedāvā ziņojumā aprakstīto augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli papildināt, paredzot tajā, ka lemjot par augstskolas un koledžas institucionālā finansējumu, tiek ņemti vērā AIP priekšlikumi par absolventu skaitu valsts attīstībai būtiskās jomās, tai skaitā, ņemot vērā atsevišķu valsts reģionu specifiku un to nepieciešamības. AIP, kura ir izveidota tajā pārstāvot visas augstākajā izglītībā iesaistītās puses, iesaiste šajā lēmumu pieņemšanā novērstu minētos būtiskos riskus, ka daļa no sabiedriskā finansējuma, kura lielākā daļa veidojas no nodokļu maksājumiem, nepamatoti tiktu novirzīta studiju jomām, kurās tiktu prognozēta absolventu ar augstāko izglītību sagatavošana, kas pārsniedz darba tirgus pieprasījumu.
Vienlaikus AIP aicina ziņojumu papildināt ar daļu, kurā tiek izvērtēta institucionālo finansēšanas modeļa attiecināšana uz koledžu finansēšanu, kā arī papildināt ar daļu, kurā tiek izvērtēta iespēja institucionālo finansēšanas modeli vai tā daļas (stipendijas, nodokļu atlaides u.c.) attiecināt arī uz privātpersonu dibinātām augstskolām un koledžām.