Atzinums

Attiecībā uz izmaiņām noteikumu 10. pielikumā (noteikumu projekta 41. punkts) lūdzam izvērstāk anotācijā skaidrot, par kādiem konkurences ierobežojumiem un to atcelšanu ir runa un kāda ir to saistība ar paredzēto regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā sniegtais skaidrojums par noteikumu projekta 21. punktā izteikto 14.4. apakšpunktu ir pārāk vispārīgs, attiecīgi lūdzam skaidrojumā konkrēti minēt, ka runa ir par 14.4. apakšpunktā paredzēto noteikumu un tā pārkāpumu, nevis jebkuru noteikumu pārkāpumu.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 9.1. apakšpunktu skaidrot visas noteikumu projektā paredzētās izmaiņas un to nepieciešamību. Vēršam uzmanību, ka šobrīd anotācijā nav iekļauts skaidrojums visām noteikumu projektā paredzētajām izmaiņām (piemēram, noteikumu projekta 1., 3.-5., 6., 10., 11.-12., 14., 18., 19., 24., 26., 28., 30.-31., 42. punkts) vai arī skaidrojums nav pietiekami izvērsts (noteikumu projekta 7.-8., 16. punkts, 21., 41. punkts). Aicinām arī anotācijā, aprakstot izmaiņas, skaidrot, vai noteikumu projektā paredzētās izmaiņas, īpaši svītrojumi, ir atbilstoši Eiropas Savienības prasībām (sk., piemēram, noteikumu projekta 23. punktā paredzētā noteikumu 17.2. apakšpunkta svītrošanu, savukārt attiecībā uz 27. punktā paredzētā noteikumu 23.1. apakšpunkta svītrošanu anotācijā ir nekorekta norāde, ka apakšpunkts tiek precizēts).
Vēršam arī uzmanību, ka dažviet anotācijā, skaidrojot noteikumu projekta regulējumu, nav iekļautas atsauces uz noteikumu projekta vai noteikumu Nr. 296 vienībām, kas apgrūtina konkrētu noteikumu projekta vienību sasaisti ar skaidrojumu. Attiecīgi aicinām anotācijā pie skaidrojumiem minēt attiecīgos noteikumu projekta (noteikumu Nr. 296) vienības.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļas 1. tabulā norādīto informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 6.jūlija Regulas (ES) 2016/1139 ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (turpmāk – regula Nr. 2016/1139) 14. panta ieviešanu noteikumu projekta 15. un 16. punktā, ņemot vērā, ka minētā regulas norma noteic zivju robežapjomu, savukārt attiecīgajos noteikumu projekta punktos ir ar šo normu, šķiet, nesaistīts regulējums.
Aicinām arī precizēt informāciju par regulas Nr. 2016/1139 11. panta 2. punkta ieviešanu noteikumu projektā, jo noteikumu projekta 14. punkts, šķiet, nav korektā vienība (pareizā vienība varētu būt 16. punkts). Papildus aicinām skaidrot minētās regulas normas ieviešanu, ņemot vērā, ka norma noteic iepriekšējo paziņošanas termiņu nevis divas stundas, bet vienu stundu.
Aicinām arī precizēt informāciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) 2019/1241 par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (turpmāk – regula Nr. 2019/1241) 8.pielikuma C daļas 5.punkta ieviešanu noteikumu projektā, norādot korektu noteikumu projekta vienību (proti, 22. punkts). Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu par noteikumu projekta 20. punkta saistību ar minēto regulas normu. Lūdzam arī precizēt ieviesto regulas vienību (8. pielikuma C daļas 5. punkts).
Papildus, ņemot vērā noteikumu projektā iekļautās atsauces uz Eiropas Savienības regulu normām (sk., piemēram, noteikumu projekta 17. un 18. punktu), lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļas 1. tabulu, norādot informāciju arī par šo normu ieviešanu noteikumu projekta vienībās.
 

-

Noteikumu projekta 4. punktā izteiktajā noteikumu 6.2.6.3. apakšpunktā noteikts, ka zvejas kuģa iegādes saskaņojuma termiņš nav pagarināms. Vēršam uzmanību, ka noteikumu 6.2.6. apakšpunktā saskaņojuma termiņš nemaz nav noteikts, attiecīgi lūdzam tādu noteikt. Papildus aicinām izvērtēt, vai tiešām domāts paredzēt, ka saskaņojuma termiņš (proti, termiņš, kādā Zemkopības ministrijas saskaņo zvejas kuģa iegādi) nav pagarināms, vai arī domāts paredzēt, ka iegādes termiņš nav pagarināms. Aicinām arī izvērtēt, vai frāzi “un iegādes saskaņojuma termiņš nav pagarināms”, ja tā attiecas uz saskaņojuma termiņu, nav nepieciešams ietvert nevis 6.2.6.3. apakšpunktā, bet gan 6.2.6. apakšpunktā. Attiecīgi aicinām izvērtēt un precizēt projektu.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu projekta 7. punktā izteiktajā noteikumu 8.3.2. apakšpunktā atsaukties uz konkrētu Eiropas Savienības tieši piemērojamu tiesību aktu, atbilstoši kuram nepieciešams datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu reģistrē informācijas sistēmas apakšsistēmā "Elektroniskā zvejas darbību reģistrācijas un ziņošanas sistēma". Alternatīvi lūdzam anotācijā skaidrot, kādi Eiropas Savienības normatīvie akti šajā apakšpunktā ir domāti un kādēļ iekļauta vispārīga atsauce (sk. arī citas noteikumu projekta vienības, kurās iekļauta vispārīga atsauce).

-

Lūdzam sniegt juridiski pamatotu skaidrojumu noteikumu projekta 13. punktā paredzētā regulējuma atbilstībai normatīvajiem aktiem, tostarp Darba likuma 40. panta divpadsmitajai daļai. Vēršam uzmanību, ka, pamatojoties uz Darba likuma 40. panta divpadsmito daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums, noslēdzot darba līgumu, darbiniekam izsniegt darbinieka apliecību, kā arī nosaka darbinieka apliecībā ietveramo informāciju un šīs apliecības izsniegšanas noteikumus. Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīlī pieņemtie noteikumi Nr. 167 “Noteikumi par darbinieku apliecībām” (turpmāk – noteikumi Nr. 167) kā komercdarbības veidus, kuros darba devējam ir pienākums izsniegt darbinieka apliecību, šobrīd noteic mežsaimniecību un mežizstrādi, ja darbs tiek veikts mežā, izņemot kokmateriālu pārvadājumos nodarbinātos kokvedēju vadītājus, kā arī būvniecību, ja darbs tiek veikts būvobjektā (sk. noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktu). Minētie noteikumi neparedz darba devējam pienākumu izsniegt darba apliecību zivsaimniecības nozarē. Attiecīgi aicinām izvērtēt un sniegt juridiski pamatotu skaidrojumu, vai, ņemot vērā iepriekš minētās tiesību normas, šāda regulējuma paredzēšana noteikumu projektā, nevis noteikumos Nr. 167, ir atbilstoša minētajiem normatīvajiem aktiem. Vēršam uzmanību, ka, kaut arī Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumu Nr. 295 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” (turpmāk – noteikumi Nr. 295) 33.1. apakšpunktā iekļauta prasība par darba devēja izsniegtu apliecību, Darba likuma 40. panta divpadsmitā daļa likumā iekļauta jau pēc minēto Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas. Attiecīgi lūdzam arī izvērtēt, vai nav nepieciešams rosināt attiecīgas izmaiņas noteikumos Nr. 167. Atbilstoši veiktajam izvērtējumam un secinājumiem lūdzam veikt precizējumus projektā un anotācijā.
Papildus norādām, ka noteikumos Nr. 295 nav iekļauta prasība pēc darba devēja izsniegtas apliecības ne tikai zvejniekiem, bet arī personām, kas piedalās zvejas darbībās uz zvejas kuģa. Attiecīgi lūdzam atšķirību pamatot, kā arī atspēkot biedrības “Ziemeļkurzemes zivsaimnieku apvienība” uzdoto jautājumu, vai par zvejas noteikumu pārkāpumu pie administratīvās atbildības būtu saucams kuģa mehāniķa palīgs, kuram ir (nav) izsniegta darba devēja apliecība. Attiecīgi lūdzam skaidrot šādas prasības paredzēšanas samērīgumu attiecībā uz personām, kas nav zvejnieki.
 

-

Ņemot vērā anotācijas 1.3. sadaļā iekļauto informāciju attiecībā uz smaga pārkāpuma izpratni noteikumu projekta 32. punktā izteiktā noteikumu 29. punkta ietvaros, kā arī to, ka privātpersonām saistoši noteikumi jāiekļauj ārējā normatīvajā aktā, lūdzam noteikumu projekta 32. punktā iekļaut atsauci uz anotācijā minētajām Eiropas Savienības regulas normām, kas definē smagu pārkāpumu. Papildus lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot paredzēto regulējumu un tā atbilstību Eiropas Savienības piemērojamiem tiesību aktiem.

-

Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 34. punktā izteiktajā noteikumu 36. punktā paredzētā regulējuma mērķis ir noteikt, ka datus par zvejas darbību, nozveju, zivju pārkrāvumu un izkrāvumu ir tiesības vai pienākums reģistrēt. Nepieciešamības gadījumā aicinām precizēt projektu. Papildus lūdzam norādīt, kas ir šo tiesību vai pienākuma subjekts (proti, kam ir tiesības reģistrēt datus).

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Regulu pārņemšanas aizliegums ir noteikts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju, kur tiesa noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā. Attiecīgi lūdzam noteikumu projekta 42. punktā izteiktajā noteikumu 11. pielikumā nepārrakstīt attiecīgo regulas normu, kas turklāt ir tieši piemērojama, bet gan iekļaut piemērotu atsauci uz minēto normu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 22. punktā precizēt atsauci uz regulu Nr. 2019/1241, aiz vārdiem "Eiropas Parlamenta un Padomes" norādot arī regulas datumu.

-