Atzinums

VARAM konceptuāli neatbalsta tālāku grozījumu virzīšanu, kā arī uztur iepriekš izteiktos un vērā neņemtos iebildumus, kamēr Ministru kabinetā nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes un nav veikts Ietekmes uz vidi stratēģiskais  novērtējums.
Turklāt VARAM kategoriski nepiekrīt "Papildu dokumenti" pievienotajam grozījumu izvērtējumam attiecībā pret Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2023-01-03 minētajiem argumentiem par to kāpēc galvenās cirtes caurmēra samazināšanai bija nepieciešams veikt ietekmes uz vidi izvērtējumu. Nevienam no paredzētajiem 40 grozījumiem, netiek konstatēta nedz ietekme uz lēmuma pieņemšanu, nedz ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. No izvērtējuma izriet, ka visi paredzētie grozījumi ir tikai tehniski precizējumi, kas saistīti ar administratīvā sloga samazināšanu un nerada ietekmi uz vidi. Šādam izvērtējumam VARAM nevar piekrist, jo vairāki grozījumi var radīt pat ļoti būtisku ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī iespējām saimniekot dabai draudzīgi un ilgtspējīgi. Tā, piemēram, norma par kailcirtes  cirsmas platības palielināšanu, būtiski ietekmēs mežu fragmentāciju, arī grozījumi par neproduktīvas mežaudzes atzīšanu un ciršanas kārtību atstās būtisku negatīvu ietekmi. 

-

DAP ieskatā ar noteikumu projektu tiek būtiski palielināta ietekme uz vidi, pieļaujot intensīvāku mežizstrādi, un tas nav pienācīgi vai nav vispār izvērtēts "Papildu dokumenti" pievienotajā grozījumu Satversmības izvērtējumā. Nav pieļaujams, ka, samazinot administratīvo slogu meža nozarei, kas ir noteikumu projekta mērķis, tiktu palielināta negatīva ietekme uz mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

-

VARAM konceptuāli neatbalsta tālāku grozījumu virzīšanu, kā arī uztur iepriekš izteiktos un vērā neņemtos iebildumus, kamēr Ministru kabinetā nav apstiprinātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes un nav veikts Ietekmes uz vidi novērtējums.
Turklāt VARAM kategoriski nepiekrīt "Papildu dokumenti" pievienotajam grozījumu izvērtējumam attiecībā pret Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2023-01-03 minētajiem argumentiem par to kāpēc galvenās cirtes caurmēra samazināšanai bija nepieciešams veikt ietekmes uz vidi izvērtējumu. Nevienam no paredzētajiem 40 grozījumiem, netiek konstatēta nedz ietekme uz lēmuma pieņemšanu, nedz ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. No izvērtējuma izriet, ka visi paredzētie grozījumi ir tikai tehniski precizējumi, kas saistīti ar administratīvā sloga samazināšanu un nerada ietekmi uz vidi. Šādam izvērtējumam VARAM nevar piekrist, jo vairāki grozījumi var radīt pat ļoti būtisku ietekmi uz vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī iespējām saimniekot dabai draudzīgi un ilgtspējīgi. Tā, piemēram, norma par kailcirtes  cirsmas platības palielināšanu, būtiski ietekmēs mežu fragmentāciju, arī grozījumi par neproduktīvas mežaudzes atzīšanu un ciršanas kārtību atstās būtisku negatīvu ietekmi. 

-

DAP uztur iebildumu 11.punktam, ka koku caurmērs tiks noteikts pēc Meža valsts reģistra datiem, nevis uzmērot dabā. Nevaram piekrist izziņas 13.punktā minētajam, ka nav nepieciešams saglabāt pienākumu meža īpašniekam veikt mērījumus, jo Meža valsts reģistrā ir sertificēta meža inventarizācijas veicēja veikti mērījumi. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Meža likuma 29. panta pirmajai daļai meža inventarizāciju veic vismaz reizi 20 gados. Vairākus desmitus gadus veci sertificēta meža inventarizācijas veicēja veikti mērījumi nevar tikt uzskatīti par aktuāliem un situācijai dabā atbilstošiem mērījumiem.

-

DAP uztur iebildumu 5 ha kailcirtes platības palielināšanai āreņos, kūdreņos, slapjajos vēros, slapjajos damakšņos, slapjajos mētrājos, grīņos, kur šobrīd maksimālā kailcirtes platība ir 2 ha, un pievienojas izziņas 19. un 20.punktā LOB un VARAM izteiktajiem iebilduma argumentiem. Nepiekrītam "Papildu dokumenti" pievienotajam grozījumu Satversmības izvērtējumā minētajam attiecībā uz šī punkta grozījumu, jo tas kopumā ietekmēs mežu bioloģisko daudzveidību, fragmentāciju un radīs citas argumentos minētās negatīvās ietekmes, un nav tieši saistīts tikai ar ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām.

-

VARAM turpina uzturēt iepriekš izteikto iebildumu un kategoriski iebilst pret maksimālās kailcirtes cirsmas platības palielināšanu. VARAM nepiekrīt ZM izziņā sniegtajam argumentam, ka nav saskatāma korelācija starp meža tipiem un kailcirtes platību, jo dalījums pa meža tipiem un kailcirtes platību tiek saglabāts. Grozījumi var radīt būtisku ietekmi uz 34% Latvijas mežu, jo liela izmēra cirsmas būtiski ietekmē vietējo klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī tiek mainīts konkrētās vietas hidroloģiskais režīms, sevišķi slapjaiņos, turklāt tiek arī palielināti vēja erozijas riski, kā arī aplielinās blakus esošo paliekošo audžu apdraudējums attiecībā uz vēju – lielākās platībās vējš kļūst krietni spēcīgāks, nekā tas ir iespējams mazā platībā.
Turklāt arī pēc izziņā ZM sniegtā skaidrojuma, nav nepieciešamības palielināt kailcirtes platību, jo "ne jau noteiktais kailcirtes platības ierobežojums ir ierobežojošais faktors, plānojot kailcirti, bet gan Meža likuma 9. pantā noteiktais galvenās cirtes vecums vai galvenās cirtes caurmērs." Arī ZM sniegtie VMD dati par vidējo cirsmas platību 1,2ha, nevis 2ha, neliecina par nepieciešamību palielināt cirsmu platību. 
VARAM nepiekrīt arī ZM argumentam, ka "Tāpat tas rada risku attiecībā uz meža inventarizācijas kvalitāti, jo var būt ieinteresētība meža inventarizācijā noteikt meža tipu, kurā atļauta lielāka kailcirtes maksimāli pieļaujamā platība, līdz ar to tas rada arī papildus administratīvo slogu meža inventarizācijas uzraudzībā." jo citos izziņas punktos ZM apgalvo, ka "Meža inventarizācijas veicēji ir speciāli apmācītas, sertificētas personas, kuru darbība ir sertifikācijas institūciju uzraudzīta. Tāpēc nav pamata uzskatīt, ka Meža valsts reģistrā reģistrētie dati būtu mazāk precīzi nekā meža īpašnieka veiktie mērījumi un nav pamata bažām par neatbilstību reālajai situācijai.", kā arī "Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 392 "Meža inventarizācijas veicēju sertifikācijas un sertificēto personu darbības uzraudzības kārtība" 37. un 38. punktam, meža inventarizācijas veicēja darbību sertifikāta derīguma termiņa laikā uzrauga sertificēšanas institūcija, kas izsniegusi attiecīgo sertifikātu, tostarp, izvērtē sagatavoto meža inventarizācijas datu atbilstību meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām un situācijai dabā. Papildus tam, Valsts meža dienests pirms meža inventarizācijas datu reģistrēšanas Meža valsts reģistrā, pārbauda to atbilstību normatīvo aktu prasībām."Attiecīgi nav pamata bažām, ka meža inventarizācijas veicēji varētu veikt neprecīzu meža tipu noteikšanu tādējādi pieļaujot iespēju veikt neatbilstošu meža izciršanu. 
Kā arī VARAM turpina uzturēt prasību, ka noteikumu projektam pēc būtības būtu veicams ietekmes uz vidi novērtējums likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtībā, jo Noteikumu projektā paredzētās izmaiņas neparedzēja “Meža politikas un ar to saistīto nozaru pamatnostādnes”, kas bija spēkā līdz 2020. gadam. Savukārt jauns politikas plānošanas dokuments, kurā veikts ietekmes uz vidi novērtējums, par šādu izmaiņu ietekmi uz vidi vēl nav izstrādāts. Turklāt arī Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2023-01-03, ir norādīts, ka: "[..] tiesiskajam regulējumam, kuram var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses."

-

VARAM turpina uzturēt iebildumu par izlases cirtes atvērumu palielināšanu no 0,2 līdz 0,5ha. VARAM ieskatā 0,2 ha atvērumu veidošana izlases cirtē dod pietiekami lielu telpu, lai pakāpeniski veidotu dažāda vecuma mežaudzi, dodot iespēju meža apsaimniekotājam attīstīt meža vidi, kas sniedz pozitīvu ieguldījumu no klimata pārmaiņu mazināšanas un bioloģiskās daudzveidības viedokļa.
Turklāt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas kontekstā būtu vēlams, lai apsaimniekotie meži struktūru ziņā būtu iespējami līdzīgāki dabiskiem mežiem, nodrošinot piemērotas dzīvotnes meža biotopiem raksturīgajiem organismiem.

-

VARAM iebilst pret Meža valsts reģistra datu izmantošanu caurmēra un augstuma attiecības noteikšanai, ja netiek pievienota informācija, ka šo normu piemēro uz mežaudzēm, kurām meža inventarizācija veikta pēc 2025. gada 1. jūlija. Līdz tam laikam tiek piemērota šī brīža kārtība.

-

VARAM iebilst pret šādu apakšpunktu, jo tam netiek sniegts pilnvērtīgs skaidrojums anotācijā. Tas vien, ka apšu audzē kādam kokam ir sakņu trupes pazīmes, nevar būt par iemeslu atzīt visu audzi par neproduktīvu.

-

VARAM kategoriski iebilst pret 34.punkta svītrošanu, jo, lai arī kāds būtu kailcirtes mērķis (galvenā cirte pēc vecuma vai caurmēra, sanitārā kailcirte vai rekonstruktīvā cirte), tā nemaina savu būtību izpildē - proti, mežā veidojas atvērums, un ja netiek ievēroti kailcirtes  maksimālās platības ierobežojumi un kailcirtes cirsmu izvietošanas nosacījumi, šādas cirsmas būtiski ietekmēs vietējo klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī tiks mainīts konkrētās vietas hidroloģiskais režīms, sevišķi slapjaiņos, turklāt palielināsies vēja erozijas riski, kā arī pieaugs blakus esošo paliekošo audžu apdraudējums attiecībā uz vēju – lielākās platībās vējš kļūst krietni spēcīgāks, nekā tas ir iespējams mazā platībā.
 

-

VARAM turpina uzturēt iebildumu, ka meža dzīvnieki kaitējumu kokiem nodara ne tikai jaunaudzes vecumposmā, bet arī pēc tam un nav nekāda racionāla argumenta noteikt tieši 3cm platumu bojājumam, jo tas neraksturo bojājuma ietekmi uz koka stumbru! Ņemot vērā, ka nav zinātniska pamatojuma, tieši 3cm robežvērtībai, ar piedāvātajiem grozījumiem tiek radīta iespēja manipulēt, lai veiktu t.s. "vajadzības cirtes", kas ir pilnīgi nepieņemami no ilgtspējīgas mežsaimniecības principu viedokļa.
ZM nedz anotācijā, nedz izziņā nav sniedzis pamatojumu tieši 3cm robežvērtībai. Kā arī apgalvojums, ka esošā aprēķinu kārtība kavē bojāto koku izvākšanu un tādējādi rada zaudējumus meža īpašniekam." Arī jaunā punkta redakcija paredz katra koka bojājuma manuālu uzmērīšanu.

-

Šī brīža 38.¹punkta redakcija ir pretrunā ar Meža likuma 11.pantu, kurš nosaka, ka mežaudzi ir atļauts nocirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, ja mežaudzes augtspējīgo koku šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu. 10 astoņzobu mizgraužu bojātas egles uz 1ha nenodrošina audzes šķērslaukumu zem kritiskā.

-

DAP uztur iebildumu 54.1. apakšpunktā noteikt vismaz 10 ekoloģisko koku saglabāšanu, no kuriem četri var būt augtspēju zaudējuši.
Tas nav skatāms tikai attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā tas ir norādīts izziņas 41. punktā, bet kopumā uz bioloģiskās daudzveidības mežos nodrošināšanu.
 

54.1. vismaz 10, rēķinot uz cirsmas hektāru, ekoloģiskos kokus, no kuriem četri koki var būt augtspēju zaudējuši koki un pārējie koki - augtspējīgi iepriekšējās paaudzes koki – vai, ja tādu nav, – augtspējīgi koki, kuru caurmērs ir lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru nogabalā, vispirms izvēloties ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, kļavas, melnalkšņus, apses un bērzus, kā arī kokus ar deguma rētām:
 

VARAM uztur iebildumu par izlases cirtes atvēruma palielināšanu no 0,2 līdz 0,5ha. Plašāks skaidrojums pie 26.punkta

-

DAP uztur iebildumu ciršanas apliecinājuma termiņa pagarinājumam, jo piecu gadu termiņš ir pārlieku garš priekš koku ciršanas īstenošanas. Šajā laikā situācija dabā var mainīties. Piemēram, mežaudze ir kļuvusi par īpaši aizsargājamas sugas dzīvotni un meža īpašnieks var tikt sodīts par Sugu un biotopu aizsardzības likuma pārkāpšanu, ja pirms koku ciršanas uzsākšanas nav pārliecinājies, ka mežaudzē nav reģistrētas īpaši aizsargājamas sugas, tāpat mežaudzē var izveidoties struktūras, kas ir jāsaglabā pēc dabas aizsardzības noteikumiem mežā. Izziņas 46. punktā minētais, ka VMD ir tiesīgs pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu, ja apliecinājuma darbības laikā mainās tiesiskie apstākļi, pilnībā nenodrošinās iepriekš minēto risku novēršanu.

-

VARAM turpina uzturēt iebildumu un neatbalsta ciršanas apliecinājuma derīguma termiņa palielināšanu no 3 uz 5 gadiem. Nedz Izziņā, nedz anotācija nav sniegts pietiekošs pamatojums šādam grozījumam, jo īpašnieks ciršanas apliecinājumu izņem, kad ir nolēmis veikt mežsaimniecisko darbību - attiecīgi ir apzinājis esošo situāciju un iespējas veikt plānotās darbības. Turklāt 3 gadu termiņš ir pietiekams laika posms, kurā izveikt ieplānoto.   

-