Atzinums

Saeima ir pieņēmusi 2022.gada 19.maijā trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1275/Lp13) iekļaujot grozījumus  likuma 4.panta astotajā daļā un 13.¹pantā, kas paredz īpašo atlīdzības kārtību, kas šobrīd ir piemērojama valsts aģentūras ,,Civilās aviācijas aģentūra” amatpersonām (darbiniekiem), piemērot arī Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonām (darbiniekiem). 
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija uzskata, ka Valsts kanceleja nav ņēmusi vērā likumā doto uzdevumu, jo noteikumu projektā Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai netiek piemērota valsts aģentūras ,,Civilās aviācijas aģentūra” amatpersonām (darbiniekiem) noteiktā atalgojuma skala (projekta 1.pielikums), bet ir izveidots atsevišķs 2.pielikums.
Projekta 2.pielikums neatspoguļo arī dzelzceļa transporta sektora ekspertu atalgojumu, jo Valsts kanceleja ir vērtējusi tikai viena dzelzceļa sistēmas dalībnieka  (AS "Pasažieru vilciens") atalgojumu, kas nav vērtējama kā objektīva tirgus izpēte, jo dzelzceļa sistēmā darbojas vēl daudzi citi pārvadātāji un infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp arī Rail Baltica projekta īstenotāji SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” un AS ”RB Rail”,  kuri arī ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas uzraudzībā kā dzelzceļa sistēmas dalībnieki un, kuru ekspertu atalgojums netika ņemts vērā tirgus izpētē.
Kā jau anotācijā ir norādīts, Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās specifiskās kompetences un veicamie uzdevumi ir tieši tādi paši, kādas ir noteiktas arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras darbiniekiem, kas pilda identiskus pienākumus un kuru atalgojumu sistēma nav salīdzināma ar Latvijas valsts pārvaldē esošo atalgojumu. Piemēram, šobrīd Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā izsludinātais konkurss uz eksperta amatu https://www.era.europa.eu/agency/recruitment_en paredz minimālo atalgojumu pie minimālām kompetencēm 7 257,53 EUR. 
Vēršam uzmanību, ka arī anotācijā ir minēts, ka Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētās regulas (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012,  6. pants  un Komisijas 2018. gada 9. aprīļa īstenošanas regulas (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007, 13.pants nosaka, ka uzraudzībā iesaistītā personāla kompetence, tai skaitā struktūrvienību un iestādes vadītāja, ir jābūt specifiskajām kompetencēm, lai varētu pieņemt atbilstošus lēmumus par dzelzceļa sistēmas dalībnieku darbību.   Kompetenču pārvaldības sistēma ir obligāti attiecināma uz katru  procesu, amatu un uzdevumu,  kas ir saistīti ar dzelzceļa sistēmas dalībnieku uzraudzību un sertificēšanu, tostarp arī uz vadītājiem, kas ir lēmumu pieņēmēji.
 

16. Lai noteiktu to valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu, kuru profesionālā darba (amata) pienākumi un amatam izvirzāmās prasības ir saistītas ar Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi (turpmāk – aģentūras vai inspekcijas amatpersona (darbinieks)), to amatus klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienotu amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās (amatu katalogs) un nosaka amata saimi (apakšsaimi), līmeni un amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas (1. pielikums) katrai mēnešalgu grupai ir noteikts mēnešalgu intervāls.

Skatīt iebildumu pie 16.punkta. 

18. Aģentūras un inspekcijas amatpersonas (darbinieka) individuālo mēnešalgu šo noteikumu 1. pielikumā attiecīgajai mēnešalgu grupai paredzētā mēnešalgas intervāla ietvaros nosaka iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona, ievērojot šo noteikumu 17. punktā noteiktos kritērijus.

Skatīt iebildumu pie 16.punkta. 

Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra"  un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu (darbinieku), kuri nodrošina Eiropas Savienības un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi, mēnešalgu grupas un intervāli

Civilās aviācijas aģentūra uztur Satiksmes ministrijas 2022.gada 10.maija atzinumā izteikto iebildumu un sniedz papildu skaidrojumu:

Ir saprotams Valsts kancelejas skaidrojums par “klasiskiem/universāliem” valsts pārvaldes iestāžu vadītājiem. Tomēr jāņem vērā, ka starp visām valsts pārvaldes iestādēm ir specifiskas valsts iestādes, kuru darbības nosacījumus regulē starptautiskās un ES tiesību normas. Civilās aviācijas aģentūras vadītājs vairākos starptautiska un Eiropas līmeņa formātos pārstāv Latvijas Republikas intereses, piemēram, Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Asamblejā), Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) valdē, Eirokontroles Provisional Council, Eiropas Civilās Aviācijas konferencē (ECAC), u.c., un dalībai šajos formātos nepieciešamas eksperta līmeņa zināšanas (nekavējoties un nepastarpināti izvērtēt ietekmi uz Latvijas valsts interesēm un pieņemt lēmumus, kam būs ilgtspējīga ietekme uz aviācijas nozari ne tikai Latvijā, bet arī ES un starptautiskajā līmenī), tādēļ apgalvojums, ka Civilās aviācijas aģentūras vadītājam nav jābūt ekspertam, nav atbilstošs vispārpieņemtajām prasībām, kas starptautiskā un Eiropas Savienības līmenī tiek attiecinātas uz civilās aviācijas iestādes vadītāju.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vadītājam, kurš nav eksperts aviācijas nozarē, būtu neiespējami pilnvērtīgi pildīt Civilās aviācijas aģentūras vadītāja pienākumus un pārstāvēt aviācijas nozares intereses formātos, kuros piedalās citu valstu aviācijas uzraudzības iestāžu vadītāji, kuri ir ar aviācijas izglītību, atbilstošu kvalifikāciju un ilgstošu pieredzi aviācijas nozarē.

Minētais tieši norāda, ka ir pamats izšķirt “klasiskus/universālus” iestāžu vadītājus un iestāžu vadītājus, kuriem sekmīgai darba pienākumu pildīšanai nepieciešamas attiecīgās nozares/jomas eksperta zināšanas. Civilās aviācijas aģentūra ir viena no šādām iestādēm, savukārt tās vadītājs – eksperts, kura pienākumi ir tieši saistīti ar Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.pielikumā piedāvātās mēnešalgu grupas, atbilstoši Satiksmes ministrijas 2022.gada 10.maija atzinumā izteiktajam iebildumam un tajā piedāvātajai redakcijai.
 

-

Saskaņā ar tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem (piemēram, Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētās regulas (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012, 6.pants, Komisijas 2018. gada 9. aprīļa Īstenošanas regulas (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007 13.pants) kompetenču pārvaldības sistēma ir arī jāpiemēro visiem darbiniekiem, tostarp iestādes vadītājam, jo atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumu Nr.14 "Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas nolikums" 5.punktam direktors vienlaikus ir inspekcijas galvenais inspektors un paralēli administratīvajiem pienākumiem nodrošina kontroles un uzraudzības funkcijas. Tas atbilst arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras pieejai, ka struktūrvienību vadītāji un izpilddirektors tiek izvēlēti, ņemot vērā viņu kompetenci dzelzceļa transporta jomā. 
 

Skatīt iebildumu pie 16.punkta. 

Svītrot 2.pielikumu

Skatīt iebildumu pie 16.punkta. 

Civilās aviācijas aģentūra uztur Satiksmes ministrijas 2022.gada 10.maija atzinumā izteikto iebildumu un sniedz papildu skaidrojumu:
 
Vienotas atlīdzības sistēmas izstrādē valsts pārvaldē viens no uzdevumiem ir panākt, ka par līdzvērtīgu darbu tiek nodrošināta līdzvērtīga samaksa. Tomēr, piemērojot Valsts kancelejas piedāvāto atlīdzības modeli, sadalot iestādes darbiniekus divās kategorijās, valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra” (turpmāk-Civilās aviācijas aģentūra) gadījumā tiktu panākts pretējais – netiktu piemērota līdzvērtīga samaksa par darbu, nepamatoti diskriminējot un uzskatot par atbalsta personālu tos darbiniekus, kuri veic sarežģītākus un atbildīgākus pienākumus.
Minētais rosina diskusiju par to, kā tiek interpretēti atbalsta funkciju veicēju amati, ņemot vērā līdzšinējo izpratni, ka tos attiecina  uz rutīnas vienveidīgiem darbiem, kurus vienlīdz labi var veikt jebkurā valsts pārvaldes iestādē, ja ir nepieciešamās zināšanas vai izglītība.
Nav atbalstāma amatu diferencēšana tikai pēc amata nosaukumiem, jo Civilās aviācijas aģentūrā daļai amatu, kas pēc amata nosaukumiem līdzīgi amatiem ar pārējo valsts pārvaldi un virspusēji raugoties tiek definēti kā atbalsta funkciju amati, pienākumi izriet no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktā kritērija par Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) prasību izpildi un šiem amatiem ir uzstādītas starptautiskajos normatīvajos aktos noteiktās kvalifikācijas prasības, papildus definētas arī no likumdevēja puses – 1) atbilstoša izglītība; 2) profesionālās zināšanas ar papildus apmācībām Eiropas Savienības un ICAO prasību piemērošanā attiecīgajā uzraugāmajā jomā, kā arī specifiskas papildu zināšanas; 3) atbilstoša darba pieredze.
Ir būtiska atšķirība, vai, piemēram, Eiropas Savienības un starptautisko lietu eksperta amata pienākumos ir tikai organizēt un koordinēt procesus, vai arī vērtēt, sagatavo argumentētus priekšlikumus, izstrādāt dokumentu projektus, pārstāvēt valsti starptautiskajās un ES institūcijās (piemēram, Eiropas Aviācijas drošības aģentūras  Komitejā, Vienoto Debesu Komitejā, EASA DV Padomdevējā institūcijā) un visu šo amata pienākumu veikšanai ir nepieciešamas jau iepriekš minētās kvalifikācijas prasības, papildus definētas no likumdevēja puses.  Noteikumu projektā paredzētais atalgojuma modelis neparedz arī, piemēram, jurista vai finansista amatu, kurš pilda starptautiskās funkcijas, tādējādi apdraudot kvalificēta personāla esamību, jo piemērojot atšķirīgus atlīdzības sistēmas modeļus, nebūs iespējams nodrošināt kvalificētu personālu, jo iestādes juristam vai finansistam nebūs iespējams amata aprakstā iekļaut pienākumus, kas raksturīgi inspektoriātam. ICAO no atbildīgajām aviācijas iestādēm prasa kvalificētu personālu uzraudzības funkciju veikšanai, ar uzraudzības funkcijām saprotot ne tikai inspektoriātu. Tā piemēram, ICAO uzraudzības sistēma sastāv no astoņiem kritiskajiem elementiem. Viens no šiem elementiem aptver visu aviācijas normatīvo bāzi. Lai Civilās aviācijas aģentūras darbinieks, kurš piedalās ICAO veiktajā auditā spētu pārstāvēt valsts intereses attiecībā uz visu aviācijas normatīvo bāzi, tās starptautiskajiem un nacionālajiem aspektiem, tam nepieciešama pieredze un sistēmiskas specifiskas zināšanas aviācijas jomā, kuras nepiemīt citās LR iestādēs strādājošajiem līdzīga amata darbiniekiem. Vienlaikus Civilās aviācijas aģentūrā ir amati, kuri atbilst tai pašai amatu saimei un līmenim, taču neizpilda ICAO un ES prasības. Šāda problēma amatu sadalījumā ir radusies no tā, ka LR amatu katalogā nav iespējams citāds amatu sadalījums. Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.66) paredz, ka katram amatam var noteikt procentuālu sadalījumu amata pienākumu veikšanai. Noteikumu projektā paredzētais atalgojuma modelis neparedz jurista amatu, kurš pilda starptautiskās funkcijas, tādējādi apdraudot kvalificēta personāla esamību, jo piemērojot atšķirīgus atlīdzības sistēmas modeļus, nebūs iespējams nodrošināt kvalificētu personālu, jo iestādes juristam vai finansistam nebūs iespējams amata aprakstā iekļaut pienākumus, kas raksturīgi inspektoriātam. Lai šāda situācija neveidotos, taču vienlaikus tiktu ievērota noteikumu projektā paredzētā formula, noteikumu projektā būtu jāparedz pārejas periods, kurā Civilās aviācijas aģentūra vadoties pēc amata aprakstos iekļautajiem pienākumiem, izvērtē amatus, kuri pēc būtības atbilst tiem amatiem, kuri veic ICAO un ES prasības.
Civilās aviācijas aģentūra vērš uzmanību, ka līdzšinējā amatu klasifikācijas kārtība, kā tas tika noteikts ar noteikumu Nr.66  25.punktu, ir sevi pierādījusi un attaisnojusi, turklāt – ir tikusi vērtēta tiesību akta projekta virzības gaitā un Ministru kabineta līmenī atzīta par atbilstošu un tiesisku, vienlaikus norādot, ka Valsts kanceleja anotācijā nav sniegusi pamatotu argumentāciju, kādēļ šāds amatu procentuālais novērtējums ir nepareizs vai nav darbojies.
Neapšaubot nepieciešamību aktualizēt valsts pārvaldē nodarbināto darba samaksas sistēmu, aicinām ņemt vērā līdzšinējo pieredzi un atbalstīt uz kvalifikāciju, nevis tikai amata nosaukumu, balstītu pieeju.
Klasificējot amatus tikai pēc nosaukumiem, neņemot vērā tiem noteiktos pienākumus un to izpildei nepieciešamās kvalifikācijas prasības, rezultātā nenosakot amatam atbilstošu - nozarei pietuvinātu atalgojumu, Civilās aviācijas aģentūra tērē ievērojamu laika un finanšu resursu uz aviācijas nozares dažādu jomu ekspertu sagatavošanu “karjeras pakāpienam” ceļā uz aviācijas nozares uzņēmumiem Latvijā un Eiropā, nevis veicinot kvalificēta cilvēkresursa piesaisti valsts pārvaldei.
Apkopojot iepriekš minēto, atšķirīgas atlīdzības sistēmas noteikšana kvalificētam personālam vienas uzraudzības iestādes ietvaros, pamatojoties uz amatu sadalījumu pēc to nosaukumiem, nevis pēc veicamajiem amata pienākumiem, kas izriet no Eiropas Savienības un ICAO prasību izpildes, ir pretrunā ar valsts pārvaldes iestāžu atalgojuma noteikšanas principiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta Anotāciju, atbilstoši Satiksmes ministrijas 2022.gada 10.maija atzinumā izteiktajam iebildumam un tajā piedāvātajai redakcijai.

-

Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši iebildumam noteikumu projekta 16.punktam.  
Saeima ir pieņēmusi 2022.gada 19.maijā trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1275/Lp13) iekļaujot grozījumus  likuma 4.panta astotajā daļā un 13.¹pantā, kas paredz īpašo atlīdzības kārtību, kas šobrīd ir piemērojama valsts aģentūras ,,Civilās aviācijas aģentūra” amatpersonām (darbiniekiem), piemērot arī Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonām (darbiniekiem). 
Anotācija neatspoguļo dzelzceļa transporta sektora ekspertu atalgojumu, jo Valsts kanceleja ir vērtējusi tikai viena dzelzceļa sistēmas dalībnieka  (AS "Pasažieru vilciens") atalgojumu, kas nav vērtējama kā objektīva tirgus izpēte, jo dzelzceļa sistēmā darbojas vēl daudzi citi pārvadātāji un infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp arī Rail Baltica projekta īstenotāji SIA “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” un AS ”RB Rail”,  kuri arī ir Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas uzraudzībā kā dzelzceļa sistēmas dalībnieki un, kuru ekspertu atalgojums netika ņemts vērā tirgus izpētē.
Kā jau anotācijā ir norādīts, Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās specifiskās kompetences un veicamie uzdevumi ir tieši tādi paši, kādas ir noteiktas arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras darbiniekiem, kas pilda identiskus pienākumus un kuru atalgojumu sistēma nav salīdzināma ar Latvijas valsts pārvaldē esošo atalgojumu. Piemēram, šobrīd Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrā izsludinātais konkurss uz eksperta amatu https://www.era.europa.eu/agency/recruitment_en paredz minimālo atalgojumu pie minimālām kompetencēm  7 257,53 EUR. 
Vēršam uzmanību, ka arī anotācijā ir minēts, ka Komisijas 2018. gada 16. februāra deleģētās regulas (ES) 2018/761, ar ko izveido kopīgas drošības metodes uzraudzībai, ko valstu drošības iestādes veic pēc vienotā drošības sertifikāta vai drošības atļaujas izdošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 1077/2012,  6. pants  un Komisijas 2018. gada 9. aprīļa īstenošanas regulas (ES) 2018/763, ar ko nosaka praktisku kārtību vienoto drošības sertifikātu izdošanai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798, un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 653/2007, 13.pants nosaka, ka uzraudzībā iesaistītā personāla kompetence, tai skaitā struktūrvienību un iestādes vadītāja, ir jābūt specifiskajām kompetencēm, lai varētu pieņemt atbilstošus lēmumus par dzelzceļa sistēmas dalībnieku darbību.   Kompetenču pārvaldības sistēma ir obligāti attiecināma uz katru  procesu, amatu un uzdevumu,  kas ir saistīti ar dzelzceļa sistēmas dalībnieku uzraudzību un sertificēšanu, tostarp arī uz vadītājiem, kas ir lēmumu pieņēmēji.
 

-