Atzinums

Likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 6. panta pirmā daļa noteic, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi: aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Šā likuma 13. panta trešā daļa paredz, ka dabas liegumus, dabas parkus un dabas pieminekļus, kuri ir nozīmīgi dabas vai kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai attiecīgajā teritorijā, var izveidot arī pašvaldības. DAP vērš uzmanību, ka normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā pašvaldību izveidoti dabas pieminekļi ir arī alejas un dendroloģiskie stādījumi, kuru galvenā vērtība ir kokaugi. Līdz ar to lūdzam precizēt noteikumu projekta 4.2. apakšpunkta redakciju .

4.2. īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – valsts nozīmes aizsargājamā ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas piemineklī, kā arī pašvaldības izveidotā aizsargājamā teritorijā – dabas liegumā, dabas parkā, dendroloģiskajā stādījumā un alejā, kā arī pašvaldības noteiktus aizsargājamos kokus;

Pārejas noteikumos ir paredzēts pārejas periods pašvaldības saistošo noteikumu izstrādei un izdošanai tikai attiecībā uz 5.8. apakšpunktā minēto gadījumu (savrupmāju teritorijām), savukārt šim apakšpunktam (ka paaugstinot apkārtmēra/diametra parametrus, pašvaldība var noteikt citu (zemāku) parametru) pārejas periods nav paredzēts (pretēji starpministriju sanāksmē runātajam). Līdz ar to nepieciešams pārejas noteikumos papildināt ar atsauci uz grozījumu 5.2. apakšpunktā, ka paaugstinātais apkārtmērs/diametrs arī stājas spēkā tikai 2026.gada 1. jūnijā.

-

Grozījumu 18. punkts, izsakot 17. punktu jaunā redakcijā, paredz, ka publiskā apspriešana nav nepieciešana, ja paredzēts nocirst šo noteikumu 5.3. apakšpunktā minētos kokus. Šobrīd  Ministru kabineta 2012. gada 2. maijā noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” (turpmāk - noteikumi Nr. 309) 5.3. apakšpunkts noteic, ka šo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minēto gadījumu, bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus ārpus pilsētām teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus. Savukārt grozījumu 7. punkts, izsakot 5. punktu jaunā redakcijā, paredz, ka šo noteikumu 4. punktā minētajās teritorijās bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst kokus teritorijās, kurās to audzēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus.
Aizsargjoslu likuma 61. pants regulē aizsargjoslu uzturēšanu, tostarp minētā panta ceturtā daļa noteic, ka kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi. Tādējādi atbilstoši grozījumiem un Aizsargjoslu likuma 61. panta ceturtajai daļa secināms, ka ielu aizsargjoslās varēs cirst kokus ārpus meža zemes bez atļaujas un bez publiskās apspriešanas, ja apbūves noteikumos būs noteikts ielas aizsargjoslas uzturēšanas tiesība aizsargjoslas teritorijā cirst kokus.
Ministrijas ieskatā sabiedrības interesēs ir publiskās apspriešanas rīkošana par koku, kas nerada apdraudējumu, ciršanu ārpus meža apdzīvotās vietās. Turklāt norādām, ka atbilstoši grozījumu 7. punktam un noteikumu Nr. 309 5. punktam ir noteikti gadījumi, kad pašvaldības atļauja nav nepieciešama koku ciršanai ārpus meža, līdz ar to arī nav saprotama grozījumu 18. punktā ietvertā norāde uz noteikumu Nr. 309 5.3. apakšpunktu, jo publisko apspriešanu par koku ciršanu ārpus meža nerīko, ja pašvaldības atļauja nav nepieciešama.
Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot no grozījumu 18. punktā izteiktās 17. punktu redakcijas 17.2. apakšpunktu, kā arī piedāvājam izteikt grozījumu 7. punktā izteiktā 5. punkta redakcijas 5.3. apakšpunktu šādā redakcijā: “5.3. kokus teritorijās, kurās to audzēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem ir aizliegta, kā arī Aizsargjoslu likuma 61. pantā minētos kokus, izņemot aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās apdzīvotās vietās;”
 

-

Grozījums paredz, ka bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst, ja kokus cērt pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā.
Vēršam uzmanību, ka realizējot vietējo pārvaldi, pašvaldības likumā noteiktajos ietvaros ir publisko tiesību subjekts, bet privāttiesību jomā pašvaldībām ir juridiskās personas tiesības. Pašvaldība ar saviem zemes gabaliem rīkojas kā jebkurš zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, ievērojot publiski tiesiskus ierobežojumus, tostarp ievērojot pienākumus saņemt visas nepieciešamās pārvaldes atļaujas. Līdzīga situācija ir ikvienā jautājumā, kurā pašvaldība īsteno savas tiesības un pienākumus, kā privāto tiesību juridiska persona, piemēram, būvniecībā, atsavinot mantu u.tml. Norādām, ka Ministru kabineta 2012. gada 2. maijā noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” nav regulējums, ar kuru var grozīt vispārēju kārtību. Turklāt norādām, ka minētais grozījums nozīmē, ka iedzīvotājiem saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumiem Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” nebūs iespēja publiski apspriest koku ciršanu ārpus meža, ja kokus cirtīs pašvaldība savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā, jo pašvaldības atļauja šajā gadījumā nebūs nepieciešama. Papildus norādām, ka Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā norādītais pamatojums nepamato liegt iedzīvotājiem tiesības uz publisko apspriešanu, ja koku ciršana paredzēta pašvaldība īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā.
 

-

Lai nošķirtu nekustamos īpašumus jaunatttīstības teritorijās (kam plānotā (nevis esošā) izmantošana ir savrupmāju apbūves teritorija) no jau esošiem apbūvētiem vai jau uzsāktām apbūvēm, iesakām precizēt 5.8. punktu, to papildinot ar "apgūta zeme".
Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnijā noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" 14.¹ punkts iedala neapbūvētu apbūves zemi divos veidos: apgūta zeme un neapgūta zeme.
Tāpat lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka apakšpunkta izņēmums neattiecas uz plānotajām savrupmāju apbūves teritorijām.

5.8. kokus, izņemot šo noteikumu 4.11. apakšpunktā minētos kokus, esošā vai apgūtā savrupmāju apbūves teritorijā, ja vien konkrētās pašvaldības saistošajos noteikumos nav noteikta prasība par koku saglabāšanu;

Meža likuma 8. panta pirmā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka: 1) kārtību koku ciršanai ārpus meža; 2) metodiku zaudējumu aprēķināšanai par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā; 3) gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība netiek noteikta. Ievērojot minēto, Ministru kabinets ir pilnvarots noteikt patstāvīgu kārtību, citiem vārdiem, Ministru kabinets nav pilnvarots pilnvarot pašvaldības noteikt kārtību Ministru kabineta vietā. Tādējādi Ministru kabinets nav tiesīgs pilnvarot pašvaldības domi saistošajos noteikumos noteikt citu celma apkārtmēru vai diametru, sākot ar kādu koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja un prasības par koku saglabāšanu savrupmāju apbūves teritorijā.
Saskaņā ar Meža likuma 8. panta otrās daļas pirmo teikumu vietējā pašvaldība savos saistošajos noteikumos par koku ciršanu ārpus meža pilsētas un ciema teritorijā nosaka zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidības samazināšanu, kā arī šo zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību. Ievērojot minēto un to, ka grozījumi paredz, ka zaudējumu atlīdzība netiek noteikta, ja koku ciršanu aizstāj ar jaunu koku iestādīšanu atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem (sk. Ministru kabineta noteikumu 25.7. apakšpunktu), tad jaunu koku stādīšanas gadījumi neattiecas uz zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.
Ievērojot minēto, aicinām pārskatīt šo tiesību normu, noteikumu 5.8. apakšpunktu un 28. punktu, ievērot Meža likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktās Ministru kabineta tiesības un Meža likuma 8. panta otrajā daļā noteikto pašvaldības tiesību apjomu.
 

-

precizēt redakcionāli "pašvaldības" uz "pašvaldība" (jo konkrētājā pašvaldības teritorijā tā būs tikai viena):
"pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem nav noteikusi..."

-

1. Papildināt punkta sākumu ar vārdiem "valsts nozīmes", jo vietējas nozīmes aizsargājamos kokus var noteikt arī pašvaldības. Bet Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nepieciešama tikai valsts nozīmes dižkokiem.
2.Gramatiski uzlabot punkta redakciju, aizvietojot "un" ar "vai", jo katrs gadījums ir neatkarīgs viens no otra.
"kā arī īpaši aizsargājamās augu sugas koka vai kā īpaši aizsargājamas sugas dzīvotne reģistrēta koka nociršanai...".

-

Ieteicams pārdomāt 17.4.apakšpunkta redakciju, jo būvniecības gadijumā publiskā apspriešana ir par būvniecības faktu - ieceri (kas protams ietekmē arī kokus un nocērtamajiem kokiem ir jābūt uzrādītiem), bet ne atsevišķa apspriešana tieši par koku nociršanu.
2025. gada oktobra grozījumi Būvniecības likumā noteic, ka būvniecības ieceres publiskas apspriešana noskaidro sabiedrības viedokli par plānoto būvniecības ieceri, lai nodrošinātu attiecīgās ieceres risinājumu labāku iekļaušanos apkārtējā vidē.

Iespējams var veidot šādu redakciju:
17.4. ja koku ciršana saistīta ar būvniecību un tiek organizēta būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

-

Ņemot vērā, ka 5.punkts tiek papildināts ar vairākiem jauniem apakšpunktiem (savrupmāju apbūves, lauksaimniecības zemes), kas nav "ārkārtas" gadījumi, būtu apsverama punkta precizēšana, izņēmumu no sezonālā koku ciršanas ierobežojuma attiecinot tikai uz objektīvi steidzamiem gadījumiem.

-