Projekta ID
25-TA-321Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija"
Atzinums iesniegts
26.02.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Plānošanas dokumenta konsolidētā versija
Priekšlikums
Attiecībā uz sadaļu:1.3.1.SAM “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” (RSO 1.2.) un precizēto redakciju: 1.3.1.SAM plānots atbalstīt tādu valsts un valsts pārvaldes doto uzdevumu izpildītāju platformu attīstību, kas veicinās uzņēmumu procesu digitalizāciju un jaunu, inovatīvu pakalpojumu veidošanu komercsektorā, kā arī plānots atbalstīt kiberdrošības paaugstināšanas pasākumus, bet valsts pārvaldes pamatdarbības procesu sistēmas, ko savu funkciju veikšanai izmanto tikai publiskais sektors, plānots attīstīt AF plāna ietvaros.
Ņemot vērā, ka jaunais Nacionālās Kiberdrošības Likums Latvijā ir jau stājies spēkā 2024.gada 1.septembrī, kā arī Ministru kabienta Noteikumi par minimālajām kiberdrošības prasībām”.attieksies uz subjektiem vairākās nozarēs (kuras ir noteiktas Nacionālās kiberdrošības likuma 20. un 21. pantā), tai skaitā, arī tieši uz drošības un aizsardzības nozares uzņēmumiem, DAIF Latvija aicina precizēt 1.3.1. SAM sadaļu, skaidrojot, ka tas ir jau paredzēts vai paredzot arī atbalstu tieši šai mērķa grupai (privātajiem uzņēmumiem) papildus piešķiramā finansējuma ietvaros ( Saskaņā ar Izziņu: daļa no 1.3.1.1.pasākuma (IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram) elastības finansējuma 13,9 milj. EUR apmērā tiek novirzīta 1.3.1.3.pasākuma (IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana) īstenošanai ar mērķi veikt ieguldījumus valsts IS un platformās, t.sk. to drošai darbināšanai nepieciešamās infrastruktūras aparatūras un programmatūras komponentu papildināšanai kiberdrošības stiprināšanas un noturības pret kiberuzbrukumiem uzlabošanas nolūkos (skatīt VARAM sniegto pamatojumu šīs izziņas sadaļā “1.tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi pie rosinātajiem grozījumiem 1.2.2. un 1.3.1.SAM aprakstos).
Ņemot vērā, ka jaunais Nacionālās Kiberdrošības Likums Latvijā ir jau stājies spēkā 2024.gada 1.septembrī, kā arī Ministru kabienta Noteikumi par minimālajām kiberdrošības prasībām”.attieksies uz subjektiem vairākās nozarēs (kuras ir noteiktas Nacionālās kiberdrošības likuma 20. un 21. pantā), tai skaitā, arī tieši uz drošības un aizsardzības nozares uzņēmumiem, DAIF Latvija aicina precizēt 1.3.1. SAM sadaļu, skaidrojot, ka tas ir jau paredzēts vai paredzot arī atbalstu tieši šai mērķa grupai (privātajiem uzņēmumiem) papildus piešķiramā finansējuma ietvaros ( Saskaņā ar Izziņu: daļa no 1.3.1.1.pasākuma (IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram) elastības finansējuma 13,9 milj. EUR apmērā tiek novirzīta 1.3.1.3.pasākuma (IKT risinājumu un pakalpojumu kiberdrošības paaugstināšana) īstenošanai ar mērķi veikt ieguldījumus valsts IS un platformās, t.sk. to drošai darbināšanai nepieciešamās infrastruktūras aparatūras un programmatūras komponentu papildināšanai kiberdrošības stiprināšanas un noturības pret kiberuzbrukumiem uzlabošanas nolūkos (skatīt VARAM sniegto pamatojumu šīs izziņas sadaļā “1.tabula Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi pie rosinātajiem grozījumiem 1.2.2. un 1.3.1.SAM aprakstos).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Plānošanas dokumenta konsolidētā versija
Priekšlikums
DAIF Latvija aicina 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanā un ieguldījumu veikšanas procesā prioritāri noteikt drošu piegāžu ķēžu principu piemērošanu, tas ir, prioritāri iesaistīt aktivitāšu īstenošanā Latvijas drošības un aizsardzības industrijas.
Papildus tam DAIF Latvija aicina 5.1.1.SAM ietvaros paredzēt finansējumu drošības un aizsardzības industriju industriālās zonas/-u izveide (un atbilstoši precizēt arī Darbības programmu un saistošo regulējumu), kas ir būtisks priekšnosacījums atbilstošo prioritāšu īstenošanai - fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, kas ir nepieciešams, lai savukārt stiprinātu ne tikai Latvijas drošību, bet arī ekonomiko attīstību un starptautisko konkurētspēju. Ar drošības un aizsardzības nozaru industriālās teritorijas/-u izveidi tiktu gan kopumā veicināta drošības un aizsardzības industrija, gan sekmēta arī drošības un aizsardzības risinājumu ieviešana reģionālā un nacionālā līmenī, nodrošinot drošu piegāžu ķēžu principu, kā arī sekmējot industriju iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs.
1) Šāda aktivitāte pilnībā atbilstu 5.1.1.atbalstāmo darbību tvērumam – “plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībai”.
2) Svarīgi, ka Informatīvajā ziņojumā “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu” pielikumā ir ietverts: Ņemot vērā drošības un aizsardzības industrijas pieaugošo nozīmību, īpaši globālās ģeopolitiskās situācijas kontekstā, kļūst arvien būtiskāk laikus identificēt un paredzēt izaicinājumus, kas var ietekmēt šīs nozares attīstību. Svarīgi multiplicēt privātās un publiskās investīcijas drošības un aizsardzības jomā, sekmēt pārrobežu sadarbību un Latvijas drošības un aizsardzības industriju iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs, izpildot pasūtījumus arī citu ES un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas dalībvalstu vajadzībām, paaugstināt konkurētspēju ārējos tirgos, palielināt uzņēmumu eksporta apjomus un iesaisti starptautiskās piegādes ķēdēs ar augstas pievienotās vērtības produktiem, veicināt sadarbību starp Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un publisko sektoru, sekmējot inovāciju radīšanu un attīstīšanu nacionālās izcilības un konkurētspējas nodrošināšanai drošības un aizsardzības jomā un attīstīt cilvēkresursus atbilstoši tautsaimniecības situācijai un ekonomiskajām tendencēm, nodrošinot iekļaušanos darba tirgū un efektīvu to zināšanu un prasmju pielietošanu.
Papildus tam DAIF Latvija aicina 5.1.1.SAM ietvaros paredzēt finansējumu drošības un aizsardzības industriju industriālās zonas/-u izveide (un atbilstoši precizēt arī Darbības programmu un saistošo regulējumu), kas ir būtisks priekšnosacījums atbilstošo prioritāšu īstenošanai - fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, kas ir nepieciešams, lai savukārt stiprinātu ne tikai Latvijas drošību, bet arī ekonomiko attīstību un starptautisko konkurētspēju. Ar drošības un aizsardzības nozaru industriālās teritorijas/-u izveidi tiktu gan kopumā veicināta drošības un aizsardzības industrija, gan sekmēta arī drošības un aizsardzības risinājumu ieviešana reģionālā un nacionālā līmenī, nodrošinot drošu piegāžu ķēžu principu, kā arī sekmējot industriju iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs.
1) Šāda aktivitāte pilnībā atbilstu 5.1.1.atbalstāmo darbību tvērumam – “plānots integrēts, komplekss atbalsts, paredzot tādas komponentes kā infrastruktūras attīstību uzņēmējdarbībai”.
2) Svarīgi, ka Informatīvajā ziņojumā “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu” pielikumā ir ietverts: Ņemot vērā drošības un aizsardzības industrijas pieaugošo nozīmību, īpaši globālās ģeopolitiskās situācijas kontekstā, kļūst arvien būtiskāk laikus identificēt un paredzēt izaicinājumus, kas var ietekmēt šīs nozares attīstību. Svarīgi multiplicēt privātās un publiskās investīcijas drošības un aizsardzības jomā, sekmēt pārrobežu sadarbību un Latvijas drošības un aizsardzības industriju iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs, izpildot pasūtījumus arī citu ES un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas dalībvalstu vajadzībām, paaugstināt konkurētspēju ārējos tirgos, palielināt uzņēmumu eksporta apjomus un iesaisti starptautiskās piegādes ķēdēs ar augstas pievienotās vērtības produktiem, veicināt sadarbību starp Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un publisko sektoru, sekmējot inovāciju radīšanu un attīstīšanu nacionālās izcilības un konkurētspējas nodrošināšanai drošības un aizsardzības jomā un attīstīt cilvēkresursus atbilstoši tautsaimniecības situācijai un ekonomiskajām tendencēm, nodrošinot iekļaušanos darba tirgū un efektīvu to zināšanu un prasmju pielietošanu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Plānošanas dokumenta konsolidētā versija
Priekšlikums
DAIF Latvija aicina 3.2.1. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanā un ieguldījumu veikšanas procesā prioritāri noteikt drošu piegāžu ķēžu principu piemērošanu, tas ir, prioritāri iesaistīt aktivitāšu īstenošanā Latvijas drošības un aizsardzības industrijas.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Plānošanas dokumenta konsolidētā versija
Priekšlikums
DAIF Latvija aicina 2.1.4.specifiskā atbalsta mērķa īstenošanā un ieguldījumu veikšanas procesā prioritāri noteikt drošu piegāžu ķēžu principu piemērošanu, tas ir, prioritāri iesaistīt aktivitāšu īstenošanā Latvijas drošības un aizsardzības industrijas.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Plānošanas dokumenta konsolidētā versija
Priekšlikums
Par sadaļu 1.2.1. SAM “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” (RSO 1.1.):
DAIF Latvija atzinīgi novērtē Ekonomikas ministrijas iniciatīvu paplašināt pieejamo finansējuma apjomu un tvērumu uzņēmējdarbības attīstībai, taču aicina ņemt vērā šādus svarīgus aspektus esošās ģeopolitiskās situācijas kontekstā - Drošība kā jaunā pamata prioritāte:
1) Prioritārā mērķa auditorija papildus finansējumam ir drošības un aizsardzības uzņēmumi, tai skaitā – paredzot atbalsta saņēmēju lokā gan divējāda pielietojuma produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, gan arī militāra (kur tas ir iespējams saskaņā ar ES regulējumu);
2) Ir jāparedz finanšu instrumenta izstrāde drošības un aizsardzības jomā ne tikai produktu attīstībai un investīcijām, bet arī apgrozāmajiem līdzekļiem, kas kritiski svarīgi var būt palielinoties pieprasījumam un nepieciešamības gadījumā būtiski kāpināt uzņēmuma jaudas.
Papildus tam aicinām daļu no 1.2.1.2. pārdalamā finansējuma novirzīt nevis finanšu instrumentiem (un attiecīgi papildinot Darbības programmu un saistošo regulējumu), bet
1) uzņēmējdarbības nepārtrauktības jautājumu risināšanai, paredzot atsevišķu atbalsta programmu (piemēram, pārdalot daļu finansējumu uz 1.1.2.SAM “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” (RSO 1.4.) ietvaros) darbības nepārtrauktības principu ieviešanai drošības un aizsardzības industriju uzņēmumos.
2) Atbalsta programmai (kā grantu veidā) drošības un aizsardzības industriju tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai, tai skaitā resurusu nodrošinājumam (kā izejvielas, materiāli, risinājumi noturībai u.c.), lai nodrošinātu aktuālo drošības un aizsarzības produktu piegādi un kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību atbilstoši reģionālam, nacionālam un arī ES līmeņa pieprasījumam.
Šādi investīciju virzieni tieši atbilst plānoto finansējumu pārvizīšanas mērķim un Latvijas politikas prioritātēm, fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, jo arī tieši drošības un aizsardzības uzņēmumu noturība ir fundamentāli svarīgi krīzes gatavības pamatotai nodrošināšanai.(Saskaņā ar Vidusposma novērtējumu “2024.gada 31.oktobra ES fondu tematiskajā komitejā konceptuāli atbalstīts FM priekšlikums pārskatīt daļu no elastības finansējuma apjoma, lai novirzītu to nacionālajai prioritātei – drošībai un noturībai”).
Svarīgi, ka Informatīvajā ziņojumā “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu” pielikumā ir ietverts: Ņemot vērā drošības un aizsardzības industrijas pieaugošo nozīmību, īpaši globālās ģeopolitiskās situācijas kontekstā, kļūst arvien būtiskāk laikus identificēt un paredzēt izaicinājumus, kas var ietekmēt šīs nozares attīstību. Svarīgi multiplicēt privātās un publiskās investīcijas drošības un aizsardzības jomā, sekmēt pārrobežu sadarbību un Latvijas drošības un aizsardzības industriju iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs, izpildot pasūtījumus arī citu ES un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas dalībvalstu vajadzībām, paaugstināt konkurētspēju ārējos tirgos, palielināt uzņēmumu eksporta apjomus un iesaisti starptautiskās piegādes ķēdēs ar augstas pievienotās vērtības produktiem, veicināt sadarbību starp Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un publisko sektoru, sekmējot inovāciju radīšanu un attīstīšanu nacionālās izcilības un konkurētspējas nodrošināšanai drošības un aizsardzības jomā un attīstīt cilvēkresursus atbilstoši tautsaimniecības situācijai un ekonomiskajām tendencēm, nodrošinot iekļaušanos darba tirgū un efektīvu to zināšanu un prasmju pielietošanu.
DAIF Latvija atzinīgi novērtē Ekonomikas ministrijas iniciatīvu paplašināt pieejamo finansējuma apjomu un tvērumu uzņēmējdarbības attīstībai, taču aicina ņemt vērā šādus svarīgus aspektus esošās ģeopolitiskās situācijas kontekstā - Drošība kā jaunā pamata prioritāte:
1) Prioritārā mērķa auditorija papildus finansējumam ir drošības un aizsardzības uzņēmumi, tai skaitā – paredzot atbalsta saņēmēju lokā gan divējāda pielietojuma produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, gan arī militāra (kur tas ir iespējams saskaņā ar ES regulējumu);
2) Ir jāparedz finanšu instrumenta izstrāde drošības un aizsardzības jomā ne tikai produktu attīstībai un investīcijām, bet arī apgrozāmajiem līdzekļiem, kas kritiski svarīgi var būt palielinoties pieprasījumam un nepieciešamības gadījumā būtiski kāpināt uzņēmuma jaudas.
Papildus tam aicinām daļu no 1.2.1.2. pārdalamā finansējuma novirzīt nevis finanšu instrumentiem (un attiecīgi papildinot Darbības programmu un saistošo regulējumu), bet
1) uzņēmējdarbības nepārtrauktības jautājumu risināšanai, paredzot atsevišķu atbalsta programmu (piemēram, pārdalot daļu finansējumu uz 1.1.2.SAM “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” (RSO 1.4.) ietvaros) darbības nepārtrauktības principu ieviešanai drošības un aizsardzības industriju uzņēmumos.
2) Atbalsta programmai (kā grantu veidā) drošības un aizsardzības industriju tehnoloģiskās bāzes stiprināšanai, tai skaitā resurusu nodrošinājumam (kā izejvielas, materiāli, risinājumi noturībai u.c.), lai nodrošinātu aktuālo drošības un aizsarzības produktu piegādi un kritisko pakalpojumu darbības nepārtrauktību atbilstoši reģionālam, nacionālam un arī ES līmeņa pieprasījumam.
Šādi investīciju virzieni tieši atbilst plānoto finansējumu pārvizīšanas mērķim un Latvijas politikas prioritātēm, fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, jo arī tieši drošības un aizsardzības uzņēmumu noturība ir fundamentāli svarīgi krīzes gatavības pamatotai nodrošināšanai.(Saskaņā ar Vidusposma novērtējumu “2024.gada 31.oktobra ES fondu tematiskajā komitejā konceptuāli atbalstīts FM priekšlikums pārskatīt daļu no elastības finansējuma apjoma, lai novirzītu to nacionālajai prioritātei – drošībai un noturībai”).
Svarīgi, ka Informatīvajā ziņojumā “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu” pielikumā ir ietverts: Ņemot vērā drošības un aizsardzības industrijas pieaugošo nozīmību, īpaši globālās ģeopolitiskās situācijas kontekstā, kļūst arvien būtiskāk laikus identificēt un paredzēt izaicinājumus, kas var ietekmēt šīs nozares attīstību. Svarīgi multiplicēt privātās un publiskās investīcijas drošības un aizsardzības jomā, sekmēt pārrobežu sadarbību un Latvijas drošības un aizsardzības industriju iesaisti starptautiskajās piegādes ķēdēs, izpildot pasūtījumus arī citu ES un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas dalībvalstu vajadzībām, paaugstināt konkurētspēju ārējos tirgos, palielināt uzņēmumu eksporta apjomus un iesaisti starptautiskās piegādes ķēdēs ar augstas pievienotās vērtības produktiem, veicināt sadarbību starp Latvijas drošības un aizsardzības uzņēmumiem, pētniecības iestādēm un publisko sektoru, sekmējot inovāciju radīšanu un attīstīšanu nacionālās izcilības un konkurētspējas nodrošināšanai drošības un aizsardzības jomā un attīstīt cilvēkresursus atbilstoši tautsaimniecības situācijai un ekonomiskajām tendencēm, nodrošinot iekļaušanos darba tirgū un efektīvu to zināšanu un prasmju pielietošanu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Plānošanas dokumenta konsolidētā versija
Priekšlikums
Sadaļa: 1.1.2.SAM “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai”
Ņemot vērā
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam vidusposma novērtējumā (10.pielikums) ietverto, ka “šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā” un mērķi “mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību”,
2) Šobrīd Austrumu pierobežas plānā paredzētos pasākumus 1.punktā minēto izaicinājumu risināšanai, lai stiprinātu pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, kas pamatā ietver informatīvus pasākumus (kā reģionāli semināri u.c.) bez papildus investīcijām;
3) Izziņā pausto, ka ir iespējams pārstrukturēt investīcijas, tās novirzot valstij aktuālo prioritāro jomu attīstībai,
4) Jau šobrīd Daugavpils universitātes īstenotās un plānotās izglītības programmas, tai skaitā, tieši attiecībā uz civilo drošību un aizsardzību,
DAIF Latvija rosina minētās investīcijas ietvaros paredzēt (attiecīgi papildinot Darbības programmu un citus saistošo regulējumu)
1) finansējumu ne tika šobrīd minētajām mākslīgā intelekta un kiberdrošības prasmēm, bet arī prasmju attīstīšanai (programmu ieviešanai un nepieciešamajam aprīkojumam) jomu profesionāļiem, sabiedrībai un uzņēmējiem (īpaši tieši Austrumu pierobežā) šajās jomās: civilā aizsardzība, krīzes vadība, darbības nepārtrauktība un noturība.
Šāda programma tiktu izstrādāta un ieviesta sadarbībā ar Austrumu pierobežas augstākās izglītības iestādēm un DAIF Latvija, tādā veidā nodrošinot tik aktuālo un kritiski svarīgo prasmju attīstību šajā ģeopolitiskās situācijas laikā, kas tieši atbilst plānoto finansējumu pārvizīšanas mērķim un Latvijas politikas prioritātēm, fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu.
2) finansējumu profesionālām kiberdrošības prasmju attīstībai saskaņā tieši ar nacionālo regulējumu (Nacionālās kiberdrošības likums, IV sadaļa - Subjektu kiberdrošības pārvaldība noteikumi), lai nodrošinātu regulējuma kvalitatīvu un atbilstoši izpildi mērķa grupās, kas šobrīd ir identificēts kā viens no galvenajiem izaicinājumiem regulējuma piemērošanā praksē.
Ņemot vērā
1) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam vidusposma novērtējumā (10.pielikums) ietverto, ka “šī brīža ģeopolitiskajā situācijā jāpievērš daudz lielāka uzmanība Austrumu pierobežai, lai reģionā dzīvojošie iedzīvotāji justos droši ar vēlmi dzīvot un strādāt Latvijā” un mērķi “mērķi Austrumu pierobežā tuvināt reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, plānā iekļautie pasākumi vērsti uz: 1) drošības stiprināšanu; 2) ekonomisko attīstību; 3) cilvēkresursu attīstību”,
2) Šobrīd Austrumu pierobežas plānā paredzētos pasākumus 1.punktā minēto izaicinājumu risināšanai, lai stiprinātu pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm, kas pamatā ietver informatīvus pasākumus (kā reģionāli semināri u.c.) bez papildus investīcijām;
3) Izziņā pausto, ka ir iespējams pārstrukturēt investīcijas, tās novirzot valstij aktuālo prioritāro jomu attīstībai,
4) Jau šobrīd Daugavpils universitātes īstenotās un plānotās izglītības programmas, tai skaitā, tieši attiecībā uz civilo drošību un aizsardzību,
DAIF Latvija rosina minētās investīcijas ietvaros paredzēt (attiecīgi papildinot Darbības programmu un citus saistošo regulējumu)
1) finansējumu ne tika šobrīd minētajām mākslīgā intelekta un kiberdrošības prasmēm, bet arī prasmju attīstīšanai (programmu ieviešanai un nepieciešamajam aprīkojumam) jomu profesionāļiem, sabiedrībai un uzņēmējiem (īpaši tieši Austrumu pierobežā) šajās jomās: civilā aizsardzība, krīzes vadība, darbības nepārtrauktība un noturība.
Šāda programma tiktu izstrādāta un ieviesta sadarbībā ar Austrumu pierobežas augstākās izglītības iestādēm un DAIF Latvija, tādā veidā nodrošinot tik aktuālo un kritiski svarīgo prasmju attīstību šajā ģeopolitiskās situācijas laikā, kas tieši atbilst plānoto finansējumu pārvizīšanas mērķim un Latvijas politikas prioritātēm, fokusējot resursus uz ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu.
2) finansējumu profesionālām kiberdrošības prasmju attīstībai saskaņā tieši ar nacionālo regulējumu (Nacionālās kiberdrošības likums, IV sadaļa - Subjektu kiberdrošības pārvaldība noteikumi), lai nodrošinātu regulējuma kvalitatīvu un atbilstoši izpildi mērķa grupās, kas šobrīd ir identificēts kā viens no galvenajiem izaicinājumiem regulējuma piemērošanā praksē.
Piedāvātā redakcija
-
