Atzinums

Uzturam Finanšu ministrijas iepriekš izteiktos iebildumus, tas ir, neatbalstām likumprojekta virzību, kas paredz, ka valsts vai pašvaldības zemesgabali zem privatizētajām dzīvojamām mājām to (dzīvokļu) īpašniekiem tiek nodota īpašumā bez atlīdzības.
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" (turpmāk - Privatizācijas likums) 7.pantā ir noteikti gadījumi, kad privatizētā objekta īpašniekam ir valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nomas tiesības uz 99 gadiem (gadījumos, kad pastāv zemesgabala privatizācijas ierobežojumi).
Nevaram piekrist, ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk - Atsavināšanas likums) tiktu ietverts speciāls regulējums attiecībā uz tiem gadījumiem, kad persona privatizācijas procesā ieguvusi zemesgabala nomas tiesības uz 99 gadiem.
Uzskatām, ka Ekonomikas ministrijas sniegtais skaidrojums izziņas 1.punktā, ka pēc privatizācijas beigām tomēr ir nepieciešams speciāls regulējums personām, kas privatizācijas procesā ieguvušas nomas tiesības uz 99 gadiem un tas nevar būt vispārējā atsavināšanas kārtība, jo šīs personas jau ir par doto zemesgabalu samaksājušas pēc tobrīd noteiktās vērtības, neatbilst Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra sēdē izskatītajā ziņojumā "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai saprātīgā termiņā" paredzētajam, ka privatizācijas process ir pabeidzams līdz 2026.gada 31.decembrim (Ministru kabineta 2022.gada 15.novembra sēdes protokols Nr.57, 46.§).
Papildus nevaram piekrist arī Ekonomikas ministrijas norādītajam, ka personas, kuras privatizācijas procesā ieguvušas nomas tiesības uz 99 gadiem, jau ir par doto zemesgabalu samaksājušas. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 27.panta sesto daļu maksa par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala nomas tiesībām uz 99 gadiem ir ekvivalenta šā paša zemes gabala pirkuma maksai, iegādājoties to īpašumā. No minētās normas izriet, ka zemesgabala pirkuma maksa būtu samaksāta tikai pēc visu 99 gadu zemesgabala nomas perioda.
Finanšu ministrijas ieskatā jautājums par risinājumu tiem gadījumiem, kad personas privatizācijas procesa ietvaros ir ieguvušas zemesgabala nomas tiesības uz 99 gadiem, ir nosakāms privatizācijas jomu regulējošajos normatīvajos aktos, ievērojot noteikto privatizācijas procesa gala termiņu. Pēc privatizācijas procesa noslēguma, tas ir, pēc 2026.gada 31.decembra, attiecīgie zemesgabali ir atsavināmi vispārējā kārtībā atbilstoši Atsavināšanas likumā noteiktajam.
 

-

Ņemot vērā FM (VNĪ) iepriekšējā atzinumā sniegtos apsvērumus un piemērus, kādēļ nav atbalstāmi izstrādātie grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, turpinām uzturēt izteiktos iebildumus pilnā apmērā.
1. Likumprojekta anotācijā nav sniegts izvērtējums par likumprojektā ietvertā risinājuma atbilstību Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajiem principiem, kā arī nav sniegts pietiekošs pamatojums likumprojekta izstrādes nepieciešamībai, ņemot vērā, ka saskaņā ar esošo praksi šādi zemesgabali atsavināmi Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā par nosacīto cenu. Tāpat likumprojekta anotācijā nav sniegts pamatojums, kādēļ ar likumprojektu atsevišķām personu grupām tiek radīti būtiski labāki priekšnoteikumi iegūt publiskas personas zemi īpašumā (bez atlīdzības) pretstatā personām, kuras ir godprātīgi un laicīgi izpildījušas savus pienākumus. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā piedāvātais risinājums nav taisnīgs pret personām, kuras bija savlaicīgi ierakstījušas dzīvokļu īpašumus zemesgrāmatā un iesniegušas atsavināšanas ierosinājumu. Finanšu ministrijas ieskatā, lai nodrošinātu privatizācijas procesa pabeigšanu, visos saistītajos normatīvajos aktos būtu jābūt noteiktam vienotam termiņam, kad visām ar privatizāciju saistītajām darbībām jābūt pabeigtām (t.i. 2026.gada 31.decembris) un attiecībā uz valstij piederošiem zemesgabaliem, uz kuriem atrodas privatizētās dzīvojamās mājas, rīcību (t.sk. lēmumu pieņemšanu) jānodrošina SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”. Attiecīgi pēc minētā termiņa uz visiem publiskas personas zemesgabaliem būtu piemērojama Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktā vispārējā kārtība un valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu veiktu VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.
2. Papildus iepriekš izteiktajam FM iebildumam par konkrētiem piemēriem, kad publiskai personai piederošie zemesgabali zem privatizētām viendzīvokļu dzīvojamām mājām vai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašumiem ir tikuši pārdoti Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā par nosacīto cenu, norādām sekojošo.
Nav saprotams Ekonomikas ministrijas skaidrojumums, ka "šādos gadījumos zemes pārdošana saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu nav prettiesiska un ja personas vēlas iegādāties zemi savā īpašumā, tad nav pamata atteikt zemes pārdošanu arī personām, kas iepriekš ieguvušas īpašumtiesības privatizācijas rezultātā". 
FM uzskaitītajos gadījumos privatizācijas ierobežojumi nav zuduši, savukārt atsavināšanas ierobežojumi nekad nav bijuši, un EM ir izteikusi piekrišanu, ka konkrētajos gadījumos VNĪ  zemi pārdod privatizēto viendzīvokļu dzīvojamo māju vai daudzīvokļu mājas dzīvokļa īpašniekiem par nosacīto cenu.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka VNĪ nodrošina nomas līgumu ar privatizētajiem viendzīvokļu dzīvojamo māju vai daudzīvokļu mājas dzīvokļa īpašniekiem administrēšanu, kur nomas maksa ir noteikta nekustamā īpašuma nodokļa apmērā, kas visā apmērā kā nekustamā īpašuma nodoklis tiek pārskaitīts pašvaldībai. 
Savukārt likumprojektā piedāvātais regulējums paredz mainīt esošo kārtību un gadījumos, kur pat nav bijuši atsavināšanas ierobežojumi, bet vienkārši personas nav gribējušas izpirkt zemi par nosacīto cenu, un VNĪ ir ilgstoši nodrošinājusi nomas līgumu administrēšanu, tagad varēs iegūt to īpašumā bez maksas. Kā piemēru var minēt nekustamo īpašumu Brīvības ielā 126, Rīgā, kur Privatizācijas aģentūra nodeva privatizācijai ražošanas korpusu  (būves kadastra apzīmējums 0100 028 0007 002) kopā ar 737/1424 domājamām daļām no zemes. Pārējā zeme, uz kuras atrodas privatizēta daudzīvokļu dzīvojamā māja, netika nodota īpašumā privatizācijas ceļā, jo saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 7.panta sesto un septīto daļu  dzīvojamā ēka un ar to funkcionāli saistītā būve – šķūnis nodotas privatizācijai bez tām piekrītoša zemesgabala.
Ņemot vērā minēto, neatbalstām šāda regulējuma noteikšanu Atsavināšanas likumā un lūdzam regulējumu par zemes nodošanu īpašumā bez atlīdzības privatizēto viendzīvokļu dzīvojamo māju vai daudzīvokļu mājas dzīvokļa īpašniekiem pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas paredzēt likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju".
 

-