Atzinums

Ņemot vērā, ka ar noteikumu projektu netiek plānots regulēt anotācijā norādīto problēmu (situācijas, kad darbiniekiem rodas izdevumi, par kuriem objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams saņemt attaisnojuma dokumentus), lūdzam precizēt tiesību akta anotāciju, attiecīgi svītrojot norādi uz šo norādīto problēmu.
 

-

Saskaņā ar nevalstiskās organizācijas “Transport & Environment” ziņojumu (https://www.transportenvironment.org/articles/private-jets-can-the-super-rich-supercharge-zero-emission-aviation [skatīts 23.10.2024.].) aviācijas nozares radītā ietekme uz klimatu ir ļoti neproporcionāla, un liela loma tajā ir tieši gaisa transporta līgumreisiem. Vienā stundā gaisa transporta līgumreiss var radīt divas tonnas CO2 emisiju. Savukārt Eiropas Savienībā viens iedzīvotājs vidēji rada 8,2 tonnas CO2 emisiju ekvivalenta vesela gada laikā.

Aicinām izvērtēt, vai gaisa transporta līgumreisi neietekmē klimatneitralitāti, un attiecīgi papildināt sadaļu.

 

-

Kārtību, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi, nosaka Ministru kabineta 29.06.2010. instrukcija Nr. 6.
Savukārt Ministru kabineta 12.10.2010. noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 30. punkts nosaka:
“Ja ar komandējumu saistītos izdevumus atlīdzina no šim mērķim paredzētajiem ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem vai Eiropas Savienības institūcijas finanšu līdzekļiem un palīdzības sniedzējs vai Eiropas Savienības institūcija ir noteikusi šo līdzekļu izmantošanas kritērijus un normas, tad institūcijas, kas tiek finansētas no budžeta, šīs normas piemēro, aprēķinot darbinieka komandējuma izdevumus”.
Aicinām izvērtēt, vai tiesību akta anotācijas projektā norādītais, ka “regulējums attiecās uz jebkuru speciālie gaisa transporta līgumreisu, tai skaitā lidojumiem uz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmēm” nav pretrunā ar Ministru kabineta 12.10.2010. noteikumu Nr. 969 30. punktu.
Aicinām nepieciešamības gadījumā precizēt Ministru kabineta 29.06.2010. instrukciju Nr.6

 

-

Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta 12.10.2010. noteikumi Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” nenosaka tiesības noteiktām valsts amatpersonām izmantot speciālos gaisa līgumreisus, kā tas norādīts tiesību akta anotācijā.
Ministru kabineta 12.10.2010. noteikumi Nr. 969 nosaka, kādus komandējuma izdevumus atlīdzina (skatīt noteikumu 1. punktu).

Vēršam uzmanību, ka Valsts kontrole finanšu revīzijas “Par resora “Ministru kabinets” 2023. gada pārskata sagatavošanas pareizību” starpziņojumā “Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos” secināja, ka no valsts budžeta līdzekļiem finansētiem ārvalstu komandējumiem izmantojot speciālos lidojumus laikā, kad valstī nebija izsludināta ārkārtējā situācija, un gadījumos, kad bija pieejamas laikā samērojamas regulāro lidojumu alternatīvas, nav ievēroti MK 12.10.2010. noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 32. punktā noteiktie ceļa izdevumu ierobežojumi (ceļa izdevumus Ministru prezidentam un delegācijas locekļiem visos transporta veidos atlīdzina saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases vai tai pielīdzinātas klases tarifiem).

Lūdzam precizēt tiesību akta anotāciju.
 

-

Noteikumu projektā tiek lietots termins “speciālais gaisa transportlīdzeklis”, savukārt anotācijā – “speciālais gaisa transporta līdzeklis”, “speciālais gaisa līgumreiss”, “speciālais gaisa transporta līgumreiss”.
Noteikumu projektā un anotācijā nepieciešams izmantot vienotu terminoloģiju. Aicinām apsvērt iespēju to saskaņot ar Ministru kabineta 29.06.2010.  instrukcijā Nr. 6 “Kārtība, kādā sedzami Latvijas pārstāvju ceļa izdevumi līdz Eiropas Savienības Padomes darba grupu sanāksmju un Eiropas Savienības Padomes sanāksmju norises vietai un atpakaļ un viesnīcas (naktsmītnes) izdevumi” lietoto terminu – “gaisa transporta līgumreiss”.

-

1) Lūdzam izvērtēt kritērija – regulārie komercreisi nav pieejami 12 stundu laikā pirms attiecīgā pasākuma norises sākuma vai pēc tā noslēguma – pamatotību.
Ja piemēram, pasākums beidzas plkst. 17, bet regulārais komercreiss ir pieejams nākamās dienas rītā plkst. 9, vai būtu samērīgi izmantot gaisa transporta līgumreisu.
Ņemot vērā, ka laika patēriņa ziņā nebūtu efektīvi uz komandējumu doties ļoti ilgu laiku pirms vai arī no komandējuma atgriezties ļoti ilgu laiku pēc komandējuma, Valsts kontrole finanšu revīzijas “Par resora “Ministru kabinets” 2023. gada pārskata sagatavošanas pareizību” starpziņojumā “Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos”, vērtējot izmantoto speciālo lidojumu alternatīvas, ņēma vērā pieejamos regulāros komerclidojumus ierobežotos laikos līdz 24 stundām pirms speciālā lidojuma izlidošanas, kā arī nākamā diena nozīmē līdz 24 stundām pēc speciālā lidojuma izlidošanas. Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 12.10.2010. noteikumu Nr. 969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” 14. punktu par komandējuma dienu var atzīt arī laiku, kad persona ir ceļā uz komandējuma vietu, ja ceļš aizņem ilgāk par vienu dienu (jeb 24 stundām).

2) Ņemot vērā, ka noteiktā laika diapazonā regulārie komercreisi varētu būt pieejami lielā daļā gadījumu, izmantojot vairākas pārsēšanās, kas, savukārt, laika patēriņa ziņā nebūtu efektīvi, Valsts kontrole finanšu revīzijas “Par resora “Ministru kabinets” 2023. gada pārskata sagatavošanas pareizību” starpziņojumā “Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos”, vērtējot izmantoto speciālo lidojumu alternatīvas, iespēju doties komandējumos ar regulārajiem komerclidojumiem vērtēja par tiešajiem komerclidojumiem vai, izmantojot vienu pārsēšanos. Lūdzam izvērtēt arī šāda kritērija iekļaušanas nepieciešamību noteikumu projektā.

3) Vienlaikus, ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz detalizētu gadījumu, kad Ministru kabineta locekļiem un viņus pavadošajām personām ir tiesības izmantot speciālu gaisa transportlīdzekli, uzskaitījumu un to, ka normatīvo aktu grozījumu izstrāde prasa būtisku resursu ieguldījumu, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt noteikumu projektu ar normu, kas noteiktu izdevumu atlīdzināšanu par speciālu gaisa transportlīdzekli valsts augstākajām amatpersonām citos neparedzētos gadījumos, kad šāda vajadzība ir objektīvi nepieciešama un pamatojama.
 

-

31. punkta pirmais teikums daļēji dublē noteikumu projekta 33.¹ punktu, kas jau paredz virknei amatpersonu, t.sk. Ministru kabineta locekļiem, atlīdzināt ceļa (transporta) izdevumus saskaņā ar faktiskajām izmaksām, bet ne vairāk kā atbilstoši biznesa klases tarifiem. Līdz ar to aicinām attiecīgi precizēt punkta redakciju.

Vienlaikus teksta labākas uztveramības nolūkā aicinām 33.¹ punkta tekstu, kas virknei amatpersonu paredz atlīdzināt ceļa transporta izdevumus līdz biznesa klases tarifiem, iekļaut punktā pirms normas par gaisa transporta līgumreisu izdevumu atlīdzināšanu atsevišķām amatpersonām.

 

-

Tiesību akta anotācijā nav sniegts pamatojums šādas normas iekļaušanas nepieciešamībai normatīvajā aktā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka paātrināta drošības pārbaude un  paaugstināta servisa pakalpojumi ir divi būtiski atšķirīgi pakalpojumi, kam var atšķirties izmaksas. Aicinām katram no šiem pakalpojumiem izvērtēt un pamatot amatpersonu loku, kam būtu atlīdzināmi izdevumi par tiem.
 

-

Valsts kontrole finanšu revīzijas “Par resora “Ministru kabinets” 2023.gada pārskata sagatavošanas pareizību” starpziņojumā “Speciālo lidojumu izmantošana Ministru prezidenta komandējumos” secināja, ka “sabiedrībai netiek atklāta detalizēta informācija par publiskā sektora institūciju faktiskajiem komandējumu izdevumiem – ne par komandējumu mērķiem, vietām, dalībniekiem, ne par faktiskajiem viesnīcu, transporta un citiem ar komandējumiem saistītiem izdevumiem”.

Valsts kontrole Valsts kancelejai sniedza ieteikumu:
“Lai nodrošinātu izsekojamu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un sniegtu sabiedrībai caurskatāmu informāciju par faktiskajiem ārvalstu komandējuma izdevumiem, Valsts kancelejai sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošināt, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes regulāri publisko informāciju par ārvalstu komandējumiem un to faktiskajiem izdevumiem”.

Aicinām noteikumu grozījumu papildināt ar prasību, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes regulāri publisko informāciju par visiem ārvalstu komandējumiem un to faktiskajiem izdevumiem.
 

-

Aicinām izvērtēt, vai normas tvērumā nebūtu jāiekļauj cita valsts augstākā amatpersona – Valsts prezidents (Noteikumos un arī Noteikumu projektā citos punktos ir noteikts regulējums arī par Valsts prezidentu), jo spēkā esošo noteikumu 33. punkta tvērumā šī amatpersona ir iekļauta.
Vēršam uzmanību uz nekonsekventu Ministru kabineta locekļu tvērumu 33.¹ un 33.² punktos – 33.¹ punktā nav norādīts Ministru prezidents, bet 33.² punktā līdzās Ministru kabineta locekļiem norādīts arī Ministru prezidents.

 

-

Aicinām pārvērtēt amatpersonu loku, uz kuriem attiecināma neierobežotu viesnīcu izdevumu atlīdzināšana.

 

-

Aicinām precizēt tiesību akta anotāciju, ņemot vērā, ka noteikumu projektam ir ietekme uz valsts budžetu:
1) ar noteikumu projektu ir plānots atteikties no papildu piemaksām pie dienas naudas;
2) valsts budžeta izdevumu plānotās izmaiņas (palielinājums/samazinājums) no gaisa transporta līgumreisu izmaksu atlīdzināšanas izmaiņām un saistībā ar paaugstināta servisa pakalpojumu atlīdzināšanu saskaņā ar plānoto regulējumu.

-

Aicinām precizēt tiesību akta anotāciju, ņemot vērā, ka noteikumu projektam ir ietekme uz valsts budžetu:
1) ar noteikumu projektu ir plānots atteikties no papildu piemaksām pie dienas naudas;
2) valsts budžeta izdevumu plānotās izmaiņas (palielinājums/samazinājums) no gaisa transporta līgumreisu izmaksu atlīdzināšanas izmaiņām un saistībā ar paaugstināta servisa pakalpojumu atlīdzināšanu saskaņā ar plānoto regulējumu.
 

-

Aicinām skaidrot, kādēļ tiesību normas tvērumā nav iekļauta cita valsts augstākā amatpersona – Valsts prezidents (Noteikumos un arī Noteikumu projektā citos punktos ir noteikts regulējums arī par Valsts prezidentu).
Vienlaikus aicinām izvērtēt un sniegt skaidrojumu anotācijā, vai izdevumu atlīdzināšanu par gaisa transporta līgumreisiem būtu nepieciešams attiecināt uz visiem Ministru kabineta locekļiem.
 

-