Atzinums

Tieslietu ministrijas ieskatā Ministru kabineta atbildes projekā nav iekļauts pietiekams ekonomiskais izvērtējums. Proti, aplēšot pamatu izbeigt līgumattiecības, ir veicami aprēķini par iespējamiem zaudējumiem. Vēstulē ir norādītas konkrētas summas, taču pirmšķietami šim aprēķinam nav precīza pamatojuma (vien atsauce uz Konkurences likumā norādītajiem 10%, ko kā zaudējumus iespējams prasīt šādu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā). Tieslietu ministrijas ieskatā objektīvas aplēses par zaudējumiem ir iespējamas, tikai vērtējot katru individuālo līgumu, tostarp no tādiem aspektiem – vai līgumu vispār ir uzsākts pildīt, vai līgumu izpilde notiek pienācīgi u.tml. Tāpat Vēstuli nepieciešams papildināt ar izvērtējumu par to, vai iepirkumu līgumu pārtraukšana radītu citus zaudējumus, ņemot vērā, ka nāktos meklēt citas iespējas kā nodrošināt publiskās pārvadāšanas pakalpojumus.
 

-

Atbilstoši Tieslietu ministrijas 2023. gada 9. marta vēstulē Nr. 1-13.9/763 (turpmāk – Tieslietu ministrijas vēstule) minētajam atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktā vispār nav iekļauts vērtējums par iespējām izbeigt minētos iepirkuma līgumus uz vispārējiem civiltiesību pamatiem. Proti, bez norādījuma, ka iepirkuma līgumus varētu izbeigt Publisko iepirkuma likuma kārtībā, nav analizētas iespējas tos izbeigt citā kārtībā. Tostarp atbilstoši Civillikuma noteikumiem par prettiesisku darījumu spēkā neesamību (kad darījums noslēgts ar mērķi apiet likumu) vai vienpusēju atkāpšanos no līguma, kad to paredz likums (Civillikuma 1415., 1589.pants). Ievērojot minēto, lūdzam papildināt Ministru kabineta atbildes projektu ar vērtējumu par iespējām izbeigt noslēgtos iepirkuma līgumus uz vispārējiem civiltiesību pamatiem.
 

-

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas vēstulē ietverto informāciju, tika lūgts papildināt Ministru kabineta atbildes projektu ar vērtējumu par to, vai katrs konkrētais iepirkuma līgums ir uzskatāms par publisko tiesību līgumu vai par privāttiesisku līgumu (ņemot vērā, ka no tā atkarīgs gan to saistošais spēks, gan process, kādā līgumu iespējams izbeigt). Ministru kabineta atbildes projekts ir papildināts ar Tieslietu ministrijas vēstulē ietverto informāciju, taču nav sniegts vērtējums par to, vai konkrētie iepirkuma līgumi ir uzskatāmi par publisko tiesību līgumiem vai privāttiesiskiem līgumiem. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam papildināt Ministru kabineta atbildes projekta 1. punktu ar attiecīgu vērtējumu.

Papildus atkārtoti norādām, ka Ministru kabineta atbildes projekta 1. punktā ir ietverta vispārīga informācija par noslēgtajiem līgumiem, bet nav analizēts katrs noslēgtais iepirkuma līgums atsevišķi (tā spēkā esamība, ietekme un izpildes uzsākšana). Piemēram, Vēstulē nav atsevišķi vērtēts tas, ka divu iepirkumu līgumu izpilde vēl vispār nav uzsākta un līdz ar to nav vērtētas, kādas ir šo līgumu saistošās sekas un kādas būtu to izbeigšanas sekas un iespējas, un vai tās atšķirtos no tiem līgumiem, kuru izpilde jau uzsākta.  Līdz ar to Tieslietu ministrija lūdz papildināt Vēstuli ar minēto informāciju un vērtējumu par katru no noslēgtajiem iepirkuma līgumiem.

-

Ministru kabineta atbildes projekta 2. punkta otrajā rindkopā ir minēts, ka Konkurences padomes lēmums tiešā veidā nevar ietekmēt publiski tiesisku līgumu izpildi. Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta atbildes projektā nav vērtēts tas, vai konkrētie iepirkuma līgumi ir publisko tiesību līgumi vai privāttiesiski līgumi, Ministru kabineta atbildes projektā attiecīgi nav konstatēts, ka konkrētie iepirkuma līgumi ir publisko tiesību līgumi. Tādējādi ir nepamatoti secināt, ka Konkurences padomes lēmums tiešā veidā nevar ietekmēt tieši publiski tiesisku līgumu izpildi. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt Ministru kabineta atbildes projekta 2. punkta otrajā rindkopā minēto.

-

Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktā ir minēta administratīvā akta tiesiskuma vērtēšana un attiecīgi līdzīgas kārtības attiecināšana uz publisko tiesību līgumiem. Tieslietu ministrijas vēstulē tika norādīts, ka "Publisko iepirkumu likums ir noteicis gadījumus, kuros izbeidzams iepirkuma līgums (arī tad, ja tas ir publisko tiesību līgums), tādējādi Administratīvā procesa likumā paredzētais regulējums nav piemērojams, proti, nav saprotama konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanas salīdzināšana ar administratīvā akta tiesiskuma izvērtēšanu, lemjot par tā atcelšanu." Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktā ir ietverta Tieslietu ministrijas vēstulē ietvertā informācija par Publisko iepirkumu likuma 64. panta piemērošanu, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 3. panta trešajā daļā noteikto, taču nav svītrota informācija par administratīvā akta tiesiskuma vērtēšanu un attiecīgi līdzīgas kārtības attiecināšanu uz publisko tiesību līgumiem. Vēršam uzmanību uz to, ka, pirmkārt, Ministru kabineta atbildes projektā nav vērtēts konkrēto iepirkuma līgumu raksturs, tādējādi nav konstatēts, ka tie ir publisko tiesību līgumi. Otrkārt, pat tad, ja konkrētie iepirkuma līgumi ir publisko tiesību līgumi, iespēju vienpusēji atkāpties no iepirkuma līguma paredz Publisko iepirkumu likuma 64. pants, kurš piemērojams neatkarīgi no tā, vai iepirkuma līgums ir publisko tiesību līgums vai privāttiesisks līgums. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktā ietverto informāciju par administratīvā akta tiesiskuma vērtēšanu un attiecīgi līdzīgas kārtības attiecināšanu uz publisko tiesību līgumiem.

-

Tieslietu ministrijas vēstulē tika norādīts, ka uz konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanu drīzāk būtu attiecināms Publisko iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 2. punkts. Tādējādi tika lūgts papildināt Ministru kabineta atbildes projektu ar vērtējumu, vai rakstveida apliecinājumā ietverta nepatiesa informācija var tikt uzskatīta par iemeslu tam, ka iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem, ja Satiksmes ministrijas ieskatā uz konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanu būtu attiecināms Publisko iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 2. punkts. Ministru kabineta atbildes projekts ir papildināts ar Tieslietu ministrijas vēstulē ietverto informāciju, taču nav sniegts vērtējums par to, vai rakstveida apliecinājumā ietverta nepatiesa informācija var tikt uzskatīta par iemeslu tam, ka iepirkuma līgums nav noslēgts atbilstoši iepirkuma procedūras dokumentos paredzētajiem noteikumiem. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam papildināt Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktu ar attiecīgu vērtējumu.

-

Lūdzam svītrot Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktā ietverto, ka "atbilstoši Tieslietu ministrijas 2023. gada 9. marta vēstulē Nr. 1-13.9/763 sniegtajam viedoklim Iepirkumu likuma 64. panta pirmās daļas 3. punkts attiecībā uz līguma izbeigšanu gadījumos, kad tiek konstatēti tādi iemesli, kuru dēļ līgumslēdzējs pretendenta stadijā būtu bijis izslēdzams no dalības konkursā nav piemērojamas iepirkuma līguma darbības laikā." Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams šīs informācijas ietveršanas Ministru kabineta atbildes projektā iemesls, kā arī kontekstā ar Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktā konkrētajā rindkopā minēto tam nav saskatāma loģiska nepieciešamība.

-

Tieslietu ministrijas vēstulē par Ministru kabineta atbildes projekta 2. punktā ietverto par Autotransporta direkcijas iespējām pierādīt konkurences tiesību pārkāpumu (pamatojot līgumu pirms laika izbeigšanu un zaudējumu piedziņu), tika norādīts, ka pierādīšanas standarts nenoteic, ka noteiktus faktus var pierādīt tikai ar viena veida pierādījumiem (piemēram, ka konkurences tiesību pārkāpumu var pierādīt tikai ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu). Norādām, ka pierādīšanas pienākums ir tam, kas atsaucas uz faktu, taču pierādīt var kā ar tiešiem pierādījumiem, tā arī ar netiešiem pierādījumiem. Ņemot vērā minēto, atkārtoti lūdzam papildināt Ministru kabineta atbildes projektu ar plašāku izvērtējumu par iespējām Autotransporta direkcijai pierādīt konkurences tiesību pārkāpumu, kas kalpotu par pamatu konkrēto iepirkuma līgumu izbeigšanai un iespējamai zaudējumu piedziņai.

-

Lūdzam Ministru kabineta atbildes projekta secinājumu daļā norādīt, uz kādas tiesību normas pamata plānots izbeigt konkrētos iepirkuma līgumus. Vēršam uzmanību uz to, ka viennozīmīgs secinājums, kā izbeigt konkrētos iepirkuma līgumus, Ministru kabineta atbildes projektā nav ietverts, tādējādi arī nav saprotams, uz kuras tiesību normas tos plānots izbeigt, kad Konkurences padomes lēmums iegūs nepārsūdzamu raksturu.

-

Lūdzam precizēt Ministru kabineta atbildes projekta secinājumu daļas 3. punktu, ņemot vērā to, ka Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama 2023. gada 2. marta spriedumā lietā Nr. A420235522 ir vērtēts jautājums par maršruta tīkla daļām "Cēsis" un "Limbaži, Sigulda".

-