Atzinums

1. LVM koksnes produktu mērķa klients ir Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī, Šveices Konfederācijā vai Apvienotajā Karalistē normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā reģistrēts uzņēmums, kura tiesiskā valdījumā ir ražotne, kas atbilst noteiktām pazīmēm. Atbilstību ražošanas uzņēmuma statusam (LVM izstrādātām Ražošanas uzņēmuma standartam) apliecina atbilstības novērtēšanas institūcija, kas akreditēta atbilstoši starptautiskajam EN ISO/IEC 17065:2013 standartam šādās akreditācijas sfērās: koksnes piegādes ķēdes un/vai koksnes produktu ražošanas procesa kontroles sistēmu novērtēšana;
2. neatkarīgi no tā, kurā no iepriekš uzskaitītajām valstīm reģistrēts uzņēmums un kur atrodas tā ražotne, piegādes vietai  jāatbilst šādiem kritērijiem:
- tā ir norobežota teritorija Latvijas Republikā;
- tajā atrodas Ražotne (neattiecina, ja pretendenta ražotne atrodas un pārstrāde notiek ārpus Latvijas Republikas);
- tajā tiek nodrošināta koksnes produktu pieņemšana, uzmērīšana, kvalitātes atbilstības pārbaude, glabāšana;
- zeme, ēkas (nekustamais īpašums) piegādes vietā ir pretendenta vai tā saistītā uzņēmuma (mātes uzņēmuma, meitas uzņēmuma) tiesiskā valdījumā;
- tehnoloģiskās iekārtas piegādes vietā ir pretendenta vai tā saistītā uzņēmuma (mātes uzņēmuma, meitas uzņēmuma) īpašumā vai turējumā uz finanšu līzinga līguma pamata;
- tajā tiek ievērotas likumā “Par piesārņojumu” un citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās vides prasības.

Balstoties uz iepriekš minēto LVM organizētā publiskā pārdošanas procesā (izsolēs) piedalās izvirzītajām prasībām atbilstoši pretendenti;
3. LVM kā piegādātājs šobrīd neizvirza papildu prasības par pārstrādes veidu, dziļumu utt. un nekādā veidā nekontrolē pārstrādes procesu ne pirms piegādes līguma noslēgšanas, ne piegādes līguma darbības laikā. Līdz ar to, ieviešot DRN, nav iespējams veicināt kokrūpniecības nozares pārorientēšanos no primārās uz sekundāro pārstrādi bez papildu nosacījumiem, par ko nodokli piemēro un par ko nepiemēro;
4. noslēdzot piegādes līgumu, tajā tiek norādīta piegādes vietas Latvijā adrese, uz kuru LVM veic piegādes. LVM rīcībā nav un nevar būt informācijas par to, vai koksne pilnā apmērā tiek pārstrādāta Latvijā, vai un kādu daļu no LVM piegādātā apjoma pircēji eksportē ārpus Latvijas, tostarp koncernā vai grupā ietilpstošiem uzņēmumiem;
5. LVM var pieņemt, ka koksnes produktu pircēji, kas ir ārpus LR reģistrēti uzņēmumi, kura piegādes vietas, bet ne ražotnes ir Latvijā, no LVM iegādāto koksni pilnā apmērā izved no Latvijas, par ko aprēķināms DNR.



Vēršam uzmanību, ka piedāvātās izmaiņas noteikt koksnes produktiem DRN šķiet nepamatotas, jo:
- koksnes produktu ieguvi nevar salīdzināt ar smilts, grants, kūdras (neatjaunojamu vai ļoti lēni atjaunojamu) resursu ieguvi, tādēļ rodas neizpratne kāpēc plānots šādu nodokli piemērot koksnes produktiem, kā arī vai DRN šādā gadījumā nevajag attiecināt arī, piemēram uz labības audzēšanu vai iegūto vēja vai saules enerģiju;
-piedāvātās izmaiņas reāli ir muitas nodoklis, kura noteikšana, aprēķināšana un nomaksa tiek pārlikta uz komersantiem, kas ar šo produktu pārstrādi, vai pārdošanu ārpus Latvijas (LVM gadījums) pat nenodarbojās.
- minētais tiesību akta mērķis ar piedāvāto risinājumu netiek sasniegts, jo nodokli maksā meža īpašnieks, nevis tas, kas šo produktu pārdod tālāk, līdz ar to nekādā veidā faktiskais neapstrādātu koksnes produktu pārdevējs uz ārzemēm (ZIZIMM izpratnē – emisiju radītājs Latvijā) nesajūt tiešu ietekmi uz izejvielu cenu un nav motivēts mainīt savu darbību.
- piedāvātais 5 EUR/m³ nav 2-5% no koksnes produktu cenas, jo, piemēram, jauktu koku malka šobrīd maksā pat zem 40 EUR/m³, līdz ar to šis nodoklis ir vairāk kā 12,5% no produkta vērtības. Svarīgi piebilst, ka mežsaimniecības procesā ir nepieciešama meža kopšana vai atjaunošana, kur dažos gadījumos nerodas augstas vērtības produkti kā finierkluči vai zāģbaļķi, līdz ar to šāda papildu nodokļa piemērošana samazina meža īpašnieka iespējas gūt peļņu no koksnes produktu pārdošanas, tātad – īpašnieki dažos gadījumos izvēlēsies neveikt mežsaimnieciskos darbus, tādā veidā kaitējot kopējai meža ilgtermiņa vērtībai un kopējam Latvijas meža sanitārajam stāvoklim.
- netiek nodrošināts princips, kas norādīts anotācijā  “piesārņotājs maksā”, jo piesārņotājs lielākajā daļā gadījumu nav persona, kas izņēmusi ciršanas apliecinājumu.
- piedāvātais likumprojekts ir pretējs virziens valdības uzsāktajai birokrātijas samazināšanai.
- plānotie ieņēmumi valsts budžetā būtu jāvērtē detalizētāk – pieņemu, ka piedāvātie skaitļi veidojas arī no pieņēmuma, ka LVM iemaksā kādu daļu no šīs summas. Jānorāda ka, LVM gadījumā šis nodoklis papildu ieņēmumus valsts budžetā neradīs, jo par šo vērtību samazināsies peļņas daļa, līdz ar to šis naudas apjoms tiek pārnests no dividendēm uz šo nodokli. Svarīgi iezīmēt, ka piedāvājums nākotnē dalīt nodokli noteiktā īpatsvarā arī pa pašvaldībām, šī brīža izpratnē paredz daļu LVM ienākumu novirzīšanu tieši pašvaldību budžetā, nevis tās īpašniekam.
- Zemes, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības saistības (turpmāk-ZIZIMM)  izpratnē saražotie koksnes produkti ilgākā termiņā tā pat emitē oglekli (tādā pat apjomā, kā neapstrādātā veidā), līdz ar to nav izprotams, kāpēc vieniem tirgus dalībniekiem nodoklis par emisijām ir jāmaksā, bet citiem nav.
- Joprojām pastāv interpretācija par koksnes produktiem, kas ZIZIMM metodikā piesaista vai emitē oglekļa dioksīdu, piemēram, virpots, impregnēts sētas miets (kura ražošanas procesā nepieciešamas mizošanas, virpošanas, žāvēšanas un impregnēšanas ierīces) rada tādas pat emisijas kā apaļais kokmateriāls, kas neapstrādāts tiek eksportēts. Tā pat ir ar kamīnmalkas produktiem, kas ZIZIMM izpratnē arī rada Latvijai emisijas uzreiz (produkta ražošanas procesā netiek noglabāts oglekļa dioksīds), bet, ja produkts tiek eksportēts DRN jāmaksā nebūtu?

-

Iebildumi un priekšlikumi attiecas uz likumprojekta 1.1 punktu  un 17) punktu:
1) Likumprojektā tiek plānots ieviest jaunu sistēmu – dabas resursu apsaimniekošanas sistēma, paredzot virkni administratīvās darbības, kuras veiks dabas resursu apsaimniekotājs. Likumprojekta 1.1 pants definē, kas ir dabas resursu apsaimniekotājs, t.i. kūdras vai nepārstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēmas komersants (..). 
Likumprojekta 17) punkts  definē, kas ir “dabas resursu apsaimniekošanas sistēma” – pasākumu kopums, kuru īstenojot “kūdras ieguves vai nepārstrādātas koksnes komersantam”, aicinājums lietot vienotu terminoloģiju likumprojekta definīcijās, jo citādāk izriet, ka likumdevējs runā par divām sistēmām un diviem subjektiem, kas nodrošinās ar informācijas iesniegšanu.
2) Anotācijā norādīts, ka likumprojekts paredz no 2028. gada 1. janvāra kūdras ieguves komersantiem pienākumu iesaistīties dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā. Sistēmas dalībnieki ir “kūdras apsaimniekotāji un komersanti, kuriem ir pienākums būt reģistrētiem kā dabas resursu nodokļa maksātājiem”. Lūgums precizēt anotācijā vai likuma grozījumos, ko nozīmē “kūdras apsaimniekotājs”, izskaidrot, kas ir likumprojektā minēto sistēmu (kūdras apsaimniekošanas sistēma, dabas resursu apsaimniekošanas sistēma un kūdras apsaimniekotāji) dalībnieki. Priekšlikums, ka kūdras resursa ieguvēji tiek definēti kā dabas resursu izmantotāji (ieguvēji) un pati  sistēma kā dabas resursu izmantošanas (ieguves) sistēma.


 

Likumprojekta grozījumos aizstāt “dabas resursu apsaimniekotājs” un “dabas resursu apsaimniekošanas sistēma” ar vārdiem “dabas resursu izmantotājs" un “dabas resursu izmantošanas sistēma”

Likumprojektā nav definēts termini "nepārstrādāta koksne", "neapstrādātas koksnes apsaimniekošanas sistēma".

-

Likumprojektā ietvertā ideja ar dabas resursu nodokli aplikt koksni ir pretrunā Dabas resursu nodokļa likumā definētajam mērķim - veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu.
Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nevar ietekmēt savā mežā iegūtās un tālāk pārdotās koksnes turpmāku izmantošanu. Nosakot apliecinājuma saņēmēju par nodokļa maksātāju tiek veidots ļoti garš un sarežģīts ceļš, lai piemērotu dabas resursu nodokli nepārstrādātai koksnei. Šādā veidā būtiski palielinās administratīvais slogs gan privātajā sektorā, gan valsts pārvaldes institūcijām, turklāt Latvijas konkurētspēja salīdzinot ar citām ES valstīm tiek samazināta.
Likumprojektā ir grūti izsekot līdzi uz ko regulējums attiecas un kādi ir attiecīgo subjektu pienākumi.

-

Ņemot vērā to, ka Eiropas savienībā ir brīva preču un pakalpojumu kustība, nav iespējams ar nodokli aplikt preces, kas tiek izvestas uz citām Eiropas savienības valstīm. Iespējamos risinājumus būtu jāmeklē attiecībā uz apaļo kokmateriālu eksportu (izvešana ārpus Eiropas Savienības).

-

No 19.² pirmās daļas pirmā punkta redakcijas un trešajā daļā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam izriet, ka dabas resursu apsaimniekotājam ir pienākums uzskaitīt arī pārstrādāto koksni, lai gan iepriekš šajā likumprojektā iet runa tikai par nepārstrādāto koksni. Ja dabas resursu apsaimniekotājs var būt gan meža īpašnieks, gan koksnes pārstrādes uzņēmums, tad nav skaidrs kā šajā pantā uzskaitītos pienākumus var izpildīt meža īpašnieks.

-

Anotācijā:
- Norādīts, ka nav vērtēti alternatīvi risinājumi (piedāvājam alternatīvu, kur nodokli piemēro tieši eksportētāju uzņēmumiem, nevis pastarpināti censties to izdarīt ar meža īpašniekiem)
- Norādīts, ka nav izvērtēts prasību samērīgums pret ieguvumiem (minētais piemērs ar 12,5% nodokli no produkta vērtības, kā arī pieņēmums par papildu ienākumiem valsts budžetā norāda, ka šādu izvērtējumu vajadzētu veikt, pirms nodokļa ieviešanas).
- Ietekme uz makroekonomisko vidi norādīta kā efektīva dabas resursu izmantošana, kas ir aplami, jo: (1) tiek radīts papildu slogs meža īpašniekam, (2) birokrātijas palielināšana, (3) piedāvātais nodoklis nekādā veidā nerada nepieciešamību padziļināt koksnes produktu pārstrādes procesu vai augstas pievienotās vērtības produktu ražošanas palielināšanu Latvijā (piedāvātais nodoklis nekādā veidā neietekmē anotācijā minēto primārās kokapstrādes vai sekundārās kokapstrādes uzņēmumu darbību.)
- Maldinoši norādīts, ka piedāvātais nodoklis neatstāj ietekmi uz nozares konkurētspēju.
- Maldinoši norādīts, ka papildu nodoklis 5 EUR/m³ varētu radīt papildu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību “attīstīs un veicinās vietējo ražošanu”. Kā samazināta peļņas marža šiem uzņēmumiem var nodrošināt attīstību?
- Maldinoši norādīts, ka projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām nebūs, 7.4. punktā teikts, ka funkcijas un uzdevumi netiks paplašināti vai sašaurināti. Kas reāli nodarbosies ar uzskaiti un pārbaudīšanu?
- Maldinoši norādīts (1) pie Nacionālā attīstības plāna rādītājiem, ka piedāvātais “Likumprojekts veicinās Latvijas Republikas saistību izpildi attiecībā uz virzību uz klimatneitarlitāti un aprites ekonomiku.”, kā arī pie ietekmes uz vidi “Likumprojetks veicinās virzību uz klimatneitralitāti.”.

-

Anotācijā norādīts, ka likumprojekts dod deleģējumu Ministru kabinetam izdot detalizētu normatīvo regulējumu par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas darbību un piemērošanu, kā arī kūdras izstrādājumu klasifikāciju līdz 2027. gada 1. oktobrim. Vienlaikus grozījumi paredz, ka ar 2028. gada 1. janvāri  kūdras komersantiem jābūt iesaistītiem dabas resursu apsaimniekošanas sistēmā. Lūgums izvērtēt, vai 3 mēnešu periods būs pietiekams, lai atbilstoši labas pārvaldības praksei tiktu saskaņots normatīvais regulējums un komersantiem būtu laiks izpildīt no šiem grozījumiem izrietošās saistības. LVM priekšlikums ir izstrādāt detalizētu normatīvo regulējumu par dabas resursu apsaimniekošanas sistēmas darbību un piemērošanu, kā arī kūdras izstrādājumu klasifikāciju līdz 2027. gada 1. janvārim. 

-

Anotācijas 1.3.
1. punktā norādīts, ka mērķis paaugstināt DRN ir veicināt resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku. Lai DRN paaugstināšana sasniegtu mērķi, tad būtiski ir veikt arī citu normatīvo aktu grozījumus, ieviešot pasākumus, kas veicinātu aprites ekonomikas attīstību būvniecības nozarē, t.i. normatīvo aktu regulējums otrreizējai būvniecības atkritumu izmantošanai būvniecībā, izvirzot prasības projektēšanas un būvdarbu stadijā, izmantot otrreizēji pārstrādājumus būvniecības atkritumus. Sadrupināti vai pārstrādāti būvniecības atkritumi nevar būt smilts, smilts – grants aizvietotāji, jo to fizikālās un ķīmiskās īpašības nenodrošina būvnormatīvos, būvniecības standartos un tehniskajās specifikācijās izvirzītās prasības. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka DRN likmes palielināšana papildus rada augstu risku uz “ēnu ekonomikas” palielināšanos derīgo izrakteņu ieguves vietās, tādējādi uzraugošajām institūcijām, lai mērķis sasniegtu rezultātu ir jāveic preventīvas darbības, kuras mērķis ir veikt būvniecībā izmantojamo materiālu izcelsmes ticamu izsekošanu no ieguves vietām (karjeri, dīķi un citi ražošanas objekti, kuros tiek iegūti būvniecības materiāli), veicot materiālu izcelsmes kontroli, jo citādāk palielināsies nelikumīga ieguve, kuras rezultātā DRN paaugstināšanas mērķis netiks sasniegts. Papildus vēršam uzmanību, ka nav saprotams lēmums paaugstināt DRN smilts, smilts – grants izslēdzot, piemēram, dolomītu. Ņemot vērā, ka dolomīta pārstrādes procesā radītie produkti ir daļējs aizvietotājprodukts smiltij - grantij (ceļu būvniecībā), LVM ieskatā šāda pieeja veicinātu tirgus izkropļojumu, radot priekšrocības tiem tirgus dalībniekiem, kuri iegūst un realizē dolomītu. 

Anotācijas 1.3.
2. punktā ir norādīts, ka mērķis ir no 2027. gada 1. janvāra paaugstināt DRN  objektam kūdra (mitruma līmenis 40%) un no 2028. gada 1. janvāra to diversificēt vairākās nodokļa kategorijās, būtiski paaugstinot DRN likmes. Publiskas personas zemesgabala iznomāšana zemes dzīļu izmantošanai ir noteikta ar Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumiem Nr. 696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai”, turpmāk – MKN696. Vēršam uzmanību, ka šobrīd valstī ir eksistējošas un Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācijas, turpmāk – LĪVA, mājas lapā rekomendētas divas metodikas nomas maksas aprēķināšanai publiskas personas zemesgabalu iznomāšanai ar mērķi veikt kūdras ieguvi. Abām šīm metodikām ir kopīgs princips nomas maksas apmēra noteikšanā. Proti, iznomātājam tiek novirzīta virspeļņa vai tās daļa. Šāds princips nozīmē, ka nomas maksas aprēķinā tiek ņemti vērā kūdras ieguves vietas nomnieka kapitālieguldījumi un tiešās izmaksas, t.sk. nodokļu maksājumi. Izrietoši, palielinot vairākkārtīgi DRN apjomu un ieviešot principu “piesārņotājs maksā”, un vienlaikus neveicot izmaiņas ieguves vietu nomas maksas metodikā, būtiski mazināsies iznomātājam novirzāmā nomas maksa par tiesībām iegūt kūdru. Veicot modelēšanu, atbilstoši LĪVA mājas lapā publicētajiem metodiskajiem norādījumiem (https://www.vertetaji.lv/normativie-akti), trīs ieguves vietām nomas maksa tiek aprēķināta zem MKN696  noteiktās zemākās nomas maksas (6% no kadastrālās vērtības). Minētais nozīmē, ka starpība starp šobrīd aprēķināto nomas maksu un to, kāda tā būs pēc DRN likmju pacelšanas bez izmaiņām nomas maksas aprēķina metodikā, veidojas no 100.00 EUR/ha līdz vairāk kā 300.00 EUR/ha apmērā. Priekšlikums ir konceptuāli mainīt nomas maksas principus, nosakot, ka tā ir maksa par iegūto resursu, zemi un kompensācijas maksājumi par saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi. Tādējādi tiktu radīta taisnīga un samērīga maksājumu sistēma, t.sk. ņemot vērā klimatneitralitātes mērķus, tiktu veicināta ieguves vietu rekultivācija un palielināta pievienotā vērtība resursam. Izrietoši aicinājums papildināt anotācijā norādītos saistītos normatīvos aktus ar MKN696.   
 

-

Palielinot dabas resursu nodokli kūdrai, mazinātos ieņēmumi par valstij piederošo kūdras ieguves vietu izmantošanu. Ietekmē uz budžetu būtu jānorāda arī šī ietekme (samazināts dividenžu apjoms).

-