Atzinums

Projektā ietvertā noteikumu 40.punkta redakcija ir identiska MK noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumos Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (22-TA-3576) [1]  ietvertā noteikumu 46.punkta jaunajai redakcijai.  Ņemot vērā to, ka Tieslietu ministrija par pēdējo ir izteikusi iebildumus, tad arī attiecībā uz projektā ietvertā noteikumu  40.punkta redakciju (turpmāk - 40.punkts) un ietekmes izvērtējumu izsakām līdzīgus iebildumus, jo pamatā satur tās pašas nepilnības:

Dabas pieminekļi - aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma) ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas.

1. Projekta anotācijā nav atrodams vispusīgs 40.punkta regulējuma nepieciešamības pamatojums (t.sk. tiesiskais) un regulējuma ietekmes izvērējums. 

2. 40. punkta redakcija par nepieciešamību saņemt arborista atzinumu, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde un tad vēl nepieciešama pašas Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, ir neskaidra. No iepriekš minētā, nav saprotams, vai arborista atzinums būs vienmēr nepieciešams, vai tomēr būs kaut kādi zināmi izņēmuma gadījumi. Skatoties no labas pārvaldības principa aspekta, Dabas aizsardzības pārvalde varētu pati skaņot ieceri ar arboristu un tad gala rezultātā pieņemt lēmumu. 

3. 40.punktā nav skaidrs termina "koks kļuvis bīstams" tvērums un normā netiek precizēts "kam bīstams". Strīdu gadījumā iesaistītajiem katram var būt sava izpratne, kas ir bīstams, jo arī normatīvajos aktos citos gadījumos par bīstamu koku atzīst pēc dažādām pazīmēm. Strīds par jēdziena "bīstams koks" tvērumu citā kontekstā apskatīts arī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 30.04.2020. lietā Nr.A420278416, SKA-232/2020, kas liecina par skaidrības nepieciešamību [2].

4. 40.punktā nav skaidrs termina "koka augtspēja ir pilnībā zudusi" tvērums un nav skaidrots, kāpēc šāds koks vairs nav īpaši aizsargājams. 
Tāpat anotācijas aprakstā nebija identificējams tiesību akts un tā norma, kas noteic koku augtspējas kritērijus un konkrēti pazīmes pēc kurām skaidri var pārliecināties, ka koka augtspēja ir pilnībā zudusi. Iespējams koks vairs neaugs augstumā vai platumā vai stumbra resnumā, bet tas var savā pilnbriedā, novecošanas vai pat sadalīšanās stadijā vēl saglabāt savu zinātnisko, kultūrvēsturisko, estētisko vai ekoloģisko vērtību.
Daudzi aizsargājami koki (svētozoli utt.) ir kultūras pieminekļi vai ir vietējās kopienas loloti un ir kultūrvēsturiska vērtība (t.sk. nemateriālā kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa), kas jāņem vērā dodot atļauju aizsargājama koka nociršanai. Svētos kokus (kura apkārtne skaitās arī svētvieta) saglabā savā augšanas vietā arī tad, kad tie vairs neaug, noveco, nolūzt utt. 

Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam vērtēt norādītos aspektus, skaidrības nolūkā precizēt 40.punkta redakciju un papildināt anotāciju.

[1] https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/0298e895-6a8f-4c48-86dd-30a6d2c02439
[2] ECLI:LV:AT:2020:0430.A420278416.12.S

-