Projekta ID
24-TA-2782Atzinuma sniedzējs
Kultūras ministrija
Atzinums iesniegts
27.11.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Modelis paredz papildu finansējumu valsts ģimnāzijām 15% apmērā. Šobrīd normatīvajos aktos paredzētā piemaksa valsts ģimnāziju pedagogiem ir noteikta 10% apmērā no mēneša darba algas par vispārējās vidējās izglītības programmas īstenošanu. Turklāt, kā norādīts 5 modeļa apraksta 5.lappusē, 15% papildu finansējums tiek piemērots no kopējā skolotāju algu fonda (tātad jau ar ietvertu zemākās darba samaksas par likmi palielinājumu par 10-20%). Turklāt nav sniegts objektīvs pamatojums - kāpēc tiek noteiktā tieši šāds procentuālais papildu finansējuma apmērs un nav veikts salīdzinājums ar pašreiz spēkā esošo normatīvo regulējumu valsts ģimnāziju pedagogiem.
Piešķirto šādu papildu finansējumu būtiski tiek palielināts finansējums valsts ģimnāziju pedagogiem, salīdzinot arī ar mākslu izglītības kompetences centriem, kuriem piemaksa paliek 10% apmērā. Kas arī būtiski pasliktina valsts dibināto izglītības iestāžu konkurētspēju, ja modelis uz tām netiek attiecināts.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jau iepriekš esam sarakstē ar Izglītības un zinātnes ministriju norādījuši uz atšķirīgajiem principiem attiecībā uz mākslu izglītības kompetenču centru piemaksu noteikšanu, kas būtu jāievēro, nosakot vienotu pieeju pedagogu darba samaksas nodrošināšanai piešķiramajam finansējumam.
Ziņojumā nav pamatots, kāpēc Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministriju dibinātās vidusskolas pamatizglītības pedagogu sadaļā tiek izslēgtas no modeļa. Kultūras ministrija jau iepriekš ir norādījusi, ka viena veida programmu pedagogiem ir jāpiemēro vienāda attieksme un pamatizglītības pedagogu algu noteikšanā ir jāpiemēro vienoti principi neatkarīgi no dibinātāja. Lūdzam sniegt skaidrojumu par principu, kā valsts izglītības iestādes iekļausies šajā sistēmā un kādi principi tiks piemēroti pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu algu aprēķināšanai. Norādām, ka pamatizglītības apguve ir obligāta.
Piešķirto šādu papildu finansējumu būtiski tiek palielināts finansējums valsts ģimnāziju pedagogiem, salīdzinot arī ar mākslu izglītības kompetences centriem, kuriem piemaksa paliek 10% apmērā. Kas arī būtiski pasliktina valsts dibināto izglītības iestāžu konkurētspēju, ja modelis uz tām netiek attiecināts.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jau iepriekš esam sarakstē ar Izglītības un zinātnes ministriju norādījuši uz atšķirīgajiem principiem attiecībā uz mākslu izglītības kompetenču centru piemaksu noteikšanu, kas būtu jāievēro, nosakot vienotu pieeju pedagogu darba samaksas nodrošināšanai piešķiramajam finansējumam.
Ziņojumā nav pamatots, kāpēc Kultūras ministrijas un Izglītības un zinātnes ministriju dibinātās vidusskolas pamatizglītības pedagogu sadaļā tiek izslēgtas no modeļa. Kultūras ministrija jau iepriekš ir norādījusi, ka viena veida programmu pedagogiem ir jāpiemēro vienāda attieksme un pamatizglītības pedagogu algu noteikšanā ir jāpiemēro vienoti principi neatkarīgi no dibinātāja. Lūdzam sniegt skaidrojumu par principu, kā valsts izglītības iestādes iekļausies šajā sistēmā un kādi principi tiks piemēroti pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu algu aprēķināšanai. Norādām, ka pamatizglītības apguve ir obligāta.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Informatīvā ziņojuma un modeļa aprakstā ir norādīts, ka vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā" (turpmāk - modelis) nepiemēro valsts dibinātajām izglītības iestādēm. Kultūras ministrijas padotībā ir MIKC Nacionālā Mākslu vidusskola, kas īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.
Kultūras ministrija jau vairākkārtīgi ir norādījusi, ka vienāda līmeņa un veida programmās nodarbinātajiem pedagogiem ir jānosaka darba samaksa un attiecīgi finansējums pēc vienotiem principiem. Tā kā modelī pedagogu zemākajai darba samaksai tiek piemērots palielinājums par 10-20%, kā arī paredzēts papildu finansējums 2% apmērā citu pienākumu apmaksai, Kultūras ministrijas ieskatā var veidoties nevienlīdzīgs darba samaksas apmērs starp dažādu dibinātāju izglītības iestādēm. Minēto pamato arī tas, ka visos Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekš sūtītajos modeļa aprēķina šablonos ievietojot MIKC Nacionālā Mākslu vidusskola datus par pamatizglītības programmām, veidojās līdzekļu iztrūkums salīdzinot ar modelī plānoto.
Ja Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs darba samaksas apmērs būs mazāks nekā citās Rīgas skolās, pie lielās konkurences tieši Rīgā pastāv pamatots risks, ka MIKC Nacionālā Mākslu vidusskola nespēs piesaistīt kvalitatīvus pedagogus mācību procesa nodrošināšanai un ka jau esošie vispārizglītojošās programmās nodarbinātie pedagogi izvēlēsies pašvaldību skolas.
Līdz ar to, lūdzam ziņojumu un modeļa aprakstu papildināt ar informāciju, proti, kā tiks nodrošināta vienota pieeja arī attiecībā uz valsts dibinātajām izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.
Kultūras ministrija jau vairākkārtīgi ir norādījusi, ka vienāda līmeņa un veida programmās nodarbinātajiem pedagogiem ir jānosaka darba samaksa un attiecīgi finansējums pēc vienotiem principiem. Tā kā modelī pedagogu zemākajai darba samaksai tiek piemērots palielinājums par 10-20%, kā arī paredzēts papildu finansējums 2% apmērā citu pienākumu apmaksai, Kultūras ministrijas ieskatā var veidoties nevienlīdzīgs darba samaksas apmērs starp dažādu dibinātāju izglītības iestādēm. Minēto pamato arī tas, ka visos Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekš sūtītajos modeļa aprēķina šablonos ievietojot MIKC Nacionālā Mākslu vidusskola datus par pamatizglītības programmām, veidojās līdzekļu iztrūkums salīdzinot ar modelī plānoto.
Ja Kultūras ministrijas padotībā esošajās izglītības iestādēs darba samaksas apmērs būs mazāks nekā citās Rīgas skolās, pie lielās konkurences tieši Rīgā pastāv pamatots risks, ka MIKC Nacionālā Mākslu vidusskola nespēs piesaistīt kvalitatīvus pedagogus mācību procesa nodrošināšanai un ka jau esošie vispārizglītojošās programmās nodarbinātie pedagogi izvēlēsies pašvaldību skolas.
Līdz ar to, lūdzam ziņojumu un modeļa aprakstu papildināt ar informāciju, proti, kā tiks nodrošināta vienota pieeja arī attiecībā uz valsts dibinātajām izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
1.1.3.sadaļā 13.lappusē 11.tabulas apakšsadaļā "Bruto darba algas likme, EUR / mēn." šobrīd lietotais skaitļu formāts maldina par bruto darba samaksas likmes lielumu, jo kā atdalītājs starp pilniem tūkstošiem tiek lietots komats, kas rada maldīgu priekšstatu. Ierosinām mainīt skaitļu atspoguļošanas formātu abās pēdējās 13.tabulas rindās.
Piedāvātā redakcija
-