Atzinums

Šāds ierobežojums nav saskaņots ar 2020. gada 28. jūlijā Ministru kabinetā apstiprināto Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2020.–2022. gadam (turpmāk – Plāns). Plānā kā viens no pasākumiem ir noteikts: “Aizliegt tirgot, lietot un pienest alkoholiskos dzērienus azartspēļu zālēs un kazino pie azartspēļu automātiem, spēļu galdiem un citām azartspēļu iekārtām.” Veselības ministrijas piedāvātās redakcijas tvērums ir plašāks – diskusijas par nepieciešamību veidot konstruktīvi nodalītas telpas, kas prasītu ievērojamas investīcijas, atsevišķos gadījumos varētu būt tehniski neiespējami un radītu administratīvo slogu gan azartspēļu komersantiem, gan kompetentajām institūcijām, nav norisinājušās, attiecīgi nav vērtēta arī ietekme uz nozari un valsts/ pašvaldību institūcijām. Savukārt Veselības ministrijas skaidrojums, ka šāda prasība atvieglotu lietošanas un pienešanas pie azartspēļu iekārtām kontroli, vērtējama kritiski – LSBA šādas kontroles nepieciešamību nesaskata (skat. plašāku argumentāciju tālāk šajā vēstulē).
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Likumprojektā iekļautie grozījumi paredz noteikt virkni ierobežojumu, kas ietekmēs un radīs izmaksas arī uzņēmējiem – [..] azartspēļu organizēšanas vietām. Tomēr sociālās un veselības  izmaksas un zaudējumi, kas rodas lietojot alkoholisko dzērienu un rada sekas gan pašam lietotājam, gan tuvākajiem, gan arī sabiedrībai, ņemot vērā līdz šim veiktos pētījumus un arī aprēķinus piemēram kaimiņvalstīs, ir noteikti lielākas kā izmaksas, kuras būs uzņēmējiem ieviešot ierobežojumus. LSBA vērš uzmanību, ka minētais apgalvojums nav pamatots ar aprēķiniem. Tāpat nav pamata pieņēmumam, ka attiecībā uz azartspēļu organizēšanas vietām iecerētie ierobežojumi samazinās alkohola patēriņu.

Jaunākais pētījums, kas ir veikts par situāciju Latvijā, ir 2019. gada Veselības ministrijas pētījums par azartspēļu spēlēšanas, datorspēļu un pārmērīgas interneta lietošanas paradumiem Latvijā.[1] Pētījumā atspoguļots, ka “eksperti intervijās norāda, ka procesu atkarība bieži ir cieši saistīta ar vielu atkarības procesiem. Te jānorāda, ka saikne var būt gan saistīta ar personas noslieci uz atkarību, jo tām ir vienots patofizioloģiskais mehānisms, gan tās sociālu un kulturālu veicināšanu, piemēram, ar spēļu zāles un kazino kultūru, netieši veicinot alkohola lietošanu. Secināms, ka jautājums nav viennozīmīgs, tomēr izklaides vietas pārveide, piespiežot klientus iegādāto alkoholisko dzērienu izdzert konstruktīvi nodalītā telpā, viennozīmīgi nelikvidē problēmas cēloni un nenovērš kaitīgās sekas.
LSBA vērš uzmanību, ka ar šādiem no kaimiņu valstīm (šāda regulējuma nav arī citās valstīs) atšķirīgiem un nesamērīgiem ierobežojumiem Latvijas azartspēļu komersantu piedāvājums būs nekonkurētspējīgs un Latvija zaudēs gan investīciju, gan tūrisma attīstības jomās.
LSBA arī norāda, ka gadījumā, ja tiek atbalstīti piedāvātie ierobežojumi attiecībā uz azartspēļu nozari, tādi paši būtu nosakāmi arī citās izklaides vietās, nenostādot azartspēļu organizētājus diskriminējošā stāvoklī attiecībā pret pārējām izklaides vietām.
LSBA uztur arī Plāna ietvaros pausto iebildumu pret aizliegumu lietot (patērēt) alkoholiskos dzērienus pie azartspēļu iekārtām (5. panta vienpadsmitās daļas otrais teikums), ņemot vērā, ka minētā aizlieguma ievērošanas uzraudzība nav īstenojama - aizturēšana bārā vai dzenāšana pa spēļu zāli, kazino vai citu azartspēļu organizācijas vietu nolūkā neļaut pietuvoties spēļu iekārtām ar glāzi rokās noteikti neveicinātu uzņēmumu un to klientu labas attiecības, kurām ir jābalstās savstarpējā cieņā, kas nevar pastāvēt, pieņemot, ka pieauguši cilvēki nav spējīgi rīkoties saprātīgi.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā 2020. gada 11. decembra spriedumā lietā Nr. 2020-26-0106 atgādināja, ka demokrātiskā tiesiskā valstī indivīda pašnoteikšanās brīvībai ir augstākā vērtība. Šī brīvība aptver jebkādu cilvēka izvēli, vienalga, vai tā no socioētiskā viedokļa būtu atzīstama par vērtīgu vai arī būtu tikai cilvēka personīgās gribas izpausme, ciktāl tā neapdraud citu cilvēku tiesības, konstitucionālo kārtību vai arī citas sabiedrībai būtiskas intereses. Likumdevējam ir jārespektē personas izvēles brīvība un jāuzticas tās spējai novērtēt šādas brīvības izpausmes, varbūt pat potenciāli paškaitējošas darbības, sekas, kamēr vien tās ietekmē tikai pašu personu [..]
Kā efektīvu mehānismu spēlētāju interešu aizsardzībai sevi pierādījis no 2020. gada 1. janvāra darbu uzsākušais Pašatteikušos personu reģistrs, kurā iekļautas 22 199 personas (uz 2022. gada 1. augustu), kuras attiecīgi sev liegušas iespēju apmeklēt azartspēļu vietas. Minētajā Veselības ministrijas pētījumā secināts, ka problemātiska azartspēļu spēlēšana smagākajā pakāpē (ar negatīvām sekām un iespējamu kontroles trūkumu) var skart 16 162 personas. Ar 2021. gada 4. maiju reģistrā iekļaujamo personu loks tika paplašināts atbilstoši 2021. gada 8. aprīļa grozījumiem Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas paredz aizliegumu spēlēt azartspēles un interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Saskaņā ar likumprojekta anotāciju ir vairāk par 41 000 vecāku, kas nepilda likumā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus. Ievērojot minēto, personas, kurām azartspēļu spēlēšana un iespējams arī atkarību izraisošu vielu, t.sk. alkohola lietošana ir problemātiska, var liegt un arī liedz sev iespēju apmeklēt azartspēļu organizēšanas vietas.
LSBA, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, ierosināja un arī šobrīd uztur priekšlikumu izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt aizliegumu azartspēļu zālēs ielaist cilvēkus, kuri atrodas acīmredzamā alkohola reibumā un pienākumu izraidīt no tām cilvēkus, kuri alkoholu lietojuši pārmērīgi. LSBA biedru uzņēmumos tas tiek īstenots jau šobrīd. LSBA darbības kodekss paredz arī to, ka alkohols klientiem, kuru uzvedība liecina par pārmērīgu alkohola lietošanu, netiek pārdots. Turklāt, LSBA uzskata, ka šāds aizliegums būtu nosakāms ikvienam mazumtirgotājam.
LSBA atkārtoti lūdz izvērtēt šādus iespējamos grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā:
Papildināt 6. pantu ar otro pieci prim daļu šādā redakcijā:
“(25) Alkoholiskos dzērienus aizliegt pārdot personām, kuras ir acīmredzamā alkohola reibumā.”
Papildināt 6. pantu ar ceturto prim daļu šādā redakcijā:
“(41) Azartspēļu organizēšanas vietās alkoholiskos dzērienus aizliegts pienest pircējam pie azartspēļu iekārtām.”


[1] https://esparveselibu.lv/sites/default/files/inline-files/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf

 

-