Atzinums

Piedāvātais punkts pēc būtības atstāj vietu spekulācijām un interpretācijām par saules elektrostacijām izsniegto atļauju konvertāciju par citu elektroenerģijas ražošanas iekārtu atļaujām. Līdz ar ko būtu svarīgi noteikumos iekļaut skaidru un nepārprotamu regulējumu, kas paredz iespēju izsniegt hibrīd atļaujas uz jau esošo atļauju pamata, taču nosaka konkrētus nosacījumos, kādām jāizpildās, vienlaikus saglabājot proporcionalitātes principu. 

Lūdzam papildināt noteikumu punktu ar šādu papildus teikumu:
"Ja hibrīdatļauja tiek izsniegta pievienojot citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu papildus sākotnējā atļaujā noteiktajam elektroenerģijas ražošanas veidam, pievienojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda nevar pārsniegt sākotnējā atļaujā ietvertās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu."

Šis punkts pēc būtības paredz iespēju apvienot divas atļaujas jaunu jaudu ieviešanai, taču neparedz nekādus nosacījumu šādas darbības veikšanai, tādējādi pēc būtības veicinot sekundāro jaudu ieviešanas atļauju tirgu. Tas praksē pēc būtības var nozīmē, ka tiek legalizēta situācija, kad tiek ieviestas jaunas jaudas, izmantojot citai elektroenerģijas ražošanas iekārtai rezervētās sistēmas jaudas, pamatojoties uz sistēmas operatoru izdotajām tehniskajām prasībām. 

17. Sistēmas operators informē biroju, ja konstatē, ka atļaujas turētājam izsniegtajās atļaujās noteiktie dažādie elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidi tiks ieviesti viena pieslēguma ietvaros. Birojs izsniedz hibrīdatļauju, aizstājot atļaujas, un ietver hibrīdatļaujā  arī noteikumus, kas atbilst iepriekš izsniegto atļauju noteikumiem, kā arī nosaka dažādo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju atbilstoši sākotnējās atļaujās noteiktajai maksimālajai ieviešamajai jaudai vai sistēmas operatora tehniskajās prasībās noteiktajai jaudai, ja jauda sistēmas operatora tehniskajās prasībās ir noteikta mazāka elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda nekā sākotnējās atļaujās.  Ja kādai no atļaujām nav sistēmas operatora izsniegtas tehniskās prasībās, birojs pieņemot lēmumu vadās atbilstoši šo noteikumu 14.punktā noteiktajai proporcijai. Par šo lēmumu birojs informē atļauju turētāju un sistēmas operatoru, kura sistēmai elektroenerģijas ražošanas iekārtas plānots pieslēgt.

Šis punkts ir palicis tādā pašā redakcijā, kāds tas bija iepriekšējos ministru kabineta noteikumos, neņemot vērā faktu, ka šobrīd noteikumi paredz arī hibrīdatļaujas. Tāpēc šis punkts būtu papildināms ar normu, kas nosaka, ka arī hibrīdatļauju gadījumā pastāv iespēja atļaujas ieviešanu veikt pa daļām, taču tādā gadījumā ir obligāti jāievēro proporcionalitātes princips.

23. Ja elektroenerģijas ražošanas jauda ieviesta vai palielināta mazākā apjomā, ievērojot noteikto proporciju hībrīdatļauju gadījumā, nekā norādīts biroja izsniegtajā atļaujā, elektroenerģijas ražošanas jaudas turpmākai palielināšanai jāsaņem jauna biroja atļauja.
 

Lūgums papildināt anotāciju ar skaidrojumu par iespējamo hibrīdatļauju ieviešanas gaitu, īpaši izdalot tos gadījumus, kad hibrīdatļauja tiek izdota uz esošas atļaujas pamata, pievienojot tai papildus citu elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu vai apvienojot jau izdotās atļaujas. 

Izteikt 1, situācijas aprakstu šādā redakcijā:
1. situācijā, kad projekta plānošanas stadijā atļaujas turētājam ir atļauja un spēkā esošas sistēmas operatora tehniskās prasības vienam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam un attiecīgi noteiktās jaudas apjomam rezervēta sistēmas jauda, taču atļaujas turētājs viena pieslēguma ietvaros ir plānojis ieviest vēl vienu (vai vairākus) elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, par kuru atļauja vēl nav saņemta, tam būs nepieciešams saņemt hibrīdatļauju, kurā tiks apvienoti sākotnējās atļaujas nosacījumi, ietverti nosacījumi uz papildināmo elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu, kā arī ietverti hibrīdatļaujas iepriekš minēti nosacījumi par elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidu jaudas proporciju, kuras maksimālais slieksnies ir 1:1, proti, pievienojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas (-u) jauda nevar pārsniegt sākotnējā atļaujā ietvertās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu. Ja sistēmas operatora tehniskajās prasībās ir noteikta mazāka elektroenerģijas ražošanas iekārtu jauda nekā sākotnējā atļaujā, tad maksimālās hibrīdatļaujas jaudas proporcijas slieksnis ir nosakāms atbilstoši tehniskajos noteikumos noteiktajai jaudai. Šajā situācijā ir būtiski uzsvērt, ka proporcionalitātes princips ir ievērojams visā elektroenerģijas ražošanas jaudu ieviešanas procesā, tajā skaitā ieviešot jaudas pa daļām vai kārtām. Šāds risinājums neliedz iespēju saņemt hibrīdatļauju, pamatojoties uz jau esošo atļauju, taču novērš situācijas, kad atļaujas turētājs pēc būtības izmanto sākotnējo atļauju nevis, lai ieviestu sākotnējā atļaujā norādīto elektroenerģijas ražošanas iekārtu, bet gan ieviestu pievienoto elektroenerģijas ražošanas iekārtu (-as) un tādējādi izvairās no šajos noteikumos noteiktās vispārējās tiesiskās kārtības, kādā tiek saņemtas atļaujas par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu.Šajā gadījumā saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 87. panta pirmās daļas 1. punktu atļaujas turētājs vērsīsies birojā ar iesniegumu hibrīdatļaujas saņemšanai, jo ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi, proti, viena elektroenerģijas ražošanas iekārtas veida vietā viena pieslēguma ietvaros tiek ieviesti divi vai vairāki elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidi;
 

Būtu svarīgi paredzēt, ka iesniegumu par atļaujas saņemšanu var iesniegt ne tikai tad, kad apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta zemesgrāmatā, bet arī tad, ja apbūves tiesību līgums kā valdījumu apliecinošs dokuments atzīmes veidā tiek reģistrēts zemesgrāmatā. Ja šāda atruna netiek ietverta, neviens, kas pieteiksies uz AS "Latvijas Valsts Meži" rīkotajām apbūves tiesības izsolēm, nevarēs pieprasīt atļauju ātrāk kā būvniecības posmā. Tas savukārt ir neiespējami, jo apbūves tiesīgais nespēs izpildīt/noslēgt inženierizpētes un projektēšanas posmu bez atļaujas, jo tās nesaņemšana liedz turpināt procesu, t.sk. saņemt tehniskās prasības no sistēmas operatora. Turklāt, prasība apbūves tiesību ierakstīt zemesgrāmatā, tādējādi nodibinot no apbūves tiesības izrietošo lietu tiesību jau inženierizpētes vai projektēšanas stadijā, nav samērīga, jo šajā stadijā var atklāties, ka būvniecības ieceri nemaz nevarēs realizēt, kā rezultātā būs nelietderīgi un nepamatoti nodibināta apbūves tiesība, kas Civillikuma izpratnē ir tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā.


Ņemot vērā minēto, ierosinām precizēt noteikumu 4.punkta redakciju vai arī sniegt skaidrojumu anotācijā, ka apbūves tiesību līguma kā valdījumu apliecinoša dokumenta reģistrēšana zemesgrāmatā atzīmes veidā ir atbilstoša šī punkta prasībām.

 

“4.Pirms iesnieguma iesniegšanas iesniedzējam ir jābūt spēkā esošam apbūves tiesības līgumam, kas atzīmes veidā ierakstīts zemesgrāmatā vai  zemesgrāmatā nostiprināta apbūves tiesība uz nekustamo īpašumu, kurā plānots ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai palielināt esošo elektroenerģijas ražošanas jaudu, ja attiecīgais nekustamais īpašums nav iesniedzēja īpašumā vai viņa valdījuma tiesības nav ierakstītas zemesgrāmatā. Apbūves tiesības termiņš nevar būt mazāks par izsniedzamās atļaujas derīguma termiņu.”