Atzinums

Likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" (turpmāk – projekts) 2. pants un 13. panta pirmā daļa paredz Augstskolu likuma tekstā aizstāt vārdu savienojumu "akadēmiskais amats" ar vārdu savienojumu "akadēmiskā personāla amats". Šobrīd Augstskolu likumā tiek lietoti termini "akadēmiskais personāls" un "akadēmiskais amats". Kopumā secināms, ka akadēmiskais personāls ir visas personas, kas augstskolā ieņem akadēmisko amatu, jo personāls ir darbinieku kopums, līdzīgi būtu, piemēram, juridisks amats un juridiskais personāls, nevis juridiskā personāla amats un juridiskais personāls. Vēršam uzmanību uz to, ka Zinātniskās darbības likums arī lieto terminu "akadēmiskais amats". Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" un tajā nav paredzēts grozīt termina "akadēmiskais amats" lietojumu. Augstskolas vienlaicīgi ir gan augstākās izglītības iestādes, gan zinātniskās institūcijas, tātad uz tām attiecināms arī Zinātniskās darbības likums. Vienlaikus, precizējot lietoto terminoloģiju Augstskolu likumā un neprecizējot to Zinātniskās darbības likumā, veidosies situācija, ka saskaņā ar Augstskolu likumu augstskolās būs akadēmiskā personāla amati, savukārt saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu augstskolās būs akadēmiskie amati. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – sagatavošanas noteikumi) 2.3. apakšpunktā noteikto normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 2. pantā un 13. panta pirmajā daļā ietvertā regulējuma nepieciešamību un saskaņot to ar Zinātniskās darbības likumā paredzēto regulējumu. Vienlaikus lūdzam pārskatīt projektā lietoto terminoloģiju.

-

Projekta 3. panta pirmā daļa paredz papildināt Augstskolu likuma 1. pantu ar jauna termina "akadēmiskā vide" skaidrojumu. No termina skaidrojuma izriet, ka tas attiecināms uz jebkura līmeņa studiju programmu augstskolā. Vienlaikus projekta tekstā šis termins tiek lietots tikai attiecībā uz doktora studiju programmām. Vēršam uzmanību uz to, ka faktiski ar akadēmisko vidi tiek saprasts studiju programmu īstenošanā iesaistītais personāls, proti, cilvēkresursi, un materiāltehniskie resursi, kas ietver gan finansējumu, gan infrastruktūru, gan citus nepieciešamos resursus. Tādējādi akadēmiskā vide ir studiju programmu īstenošanai visi nepieciešamie resursi un būtu attiecināma arī uz pārējām studiju programmām. Saskaņā ar šobrīd projekta tekstā šī termina lietojumu secināms, ka tas lietots tikai ar mērķi, lai projektā ietvertais regulējums būtu noformulējams īsāk un vienkāršāk. Saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 2.3. apakšpunktā noteikto normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt projekta 3. panta pirmo daļu vai attiecīgo terminu lietot visā Augstskolu likuma tekstā, kur faktiski ir runa par akadēmisko vidi.

-

Projekta 3. panta trešā daļa paredz papildināt Augstskolu likuma 1. pantu ar termina "doktorantūra" skaidrojumu. Augstskolu likumā šobrīd tiek lietoti termini "doktoranti" un "doktorandi", kas ir uzskatāmi par doktora studiju programmas studējošajiem, sarunvalodā tiek lietots vārdu savienojums "doktorantūrā studējošie". Vienlaikus Augstskolu likumā tiek lietots termins "maģistranti", kas ir uzskatāmi par maģistra studiju programmas studējošajiem, sarunvalodā tiek lietots vārdu savienojums "maģistrantūrā studējošie". Tomēr projekts paredz skaidrot tikai terminu "doktorantūra", kas pēc būtības paredz Augstskolu likumā skaidrot sarunvalodā lietotu vārdu. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Zinātniskās darbības likumā lietots vārdu savienojums "doktorantūras studiju programma". No minētā secināms, ka ar vārdu "doktorantūra" netiek saprasta augstskolu izveidota sistēma, bet gan pati doktora studiju programma. Minēto pēc būtības apliecina arī tas, ka studiju programmu īstenošanas mehānisma noteikšana izriet no Augstskolu likuma 55. panta pirmajā daļā noteiktā, kas attiecināms arī uz doktora studiju programmu īstenošanu. Ņemot vērā minēto, nav saprotama attiecīgā termina skaidrošanas nepieciešamība Augstskolu likumā, jo šim terminam jau ir izveidojusies sava nozīme. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt projekta 3. panta trešo daļu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka termins "doktors" ir sarunvalodā lietots saīsinājums vārdu savienojumam "persona ar doktora grādu".

-

Saskaņā ar projekta 7. panta otrajā daļā ietverto grozījumu Augstskolu likuma 3.³ panta trešās daļas 1. punkts paredzēs, ka lietišķo zinātņu universitāte savu mērķu sasniegšanai īsteno studiju programmas vismaz divos studiju virzienos, kā arī veic starptautiski atzītu zinātnisko darbību, kas aprobēta ar starptautiski atzītām (citētām) zinātniskajām publikācijām, zinātniski recenzētām monogrāfijām, intelektuālā īpašuma objektiem (piemēram, patents, augu šķirne), vismaz divās zinātnes nozaru grupās. Šobrīd Augstskolu likuma 3.³ panta trešās daļas 1. punkts paredz, ka tiek veikta zinātniskā darbība vismaz divās zinātnes nozarēs. Ministru kabineta 2018. gada 23. janvāra noteikumi Nr. 49 "Noteikumi par Latvijas zinātnes nozarēm un apakšnozarēm" paredz, ka kopumā ir sešas zinātnes nozaru grupas, savukārt zinātnes nozares ir vairāk nekā 40. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" kopumā ir 32 studiju virzieni. Tādējādi ir iespējams, ka šobrīd augstskolas, kas atbilst lietišķās zinātnes universitātes tipam, īsteno studiju virzienus un veic zinātnisko darbību vienas zinātnes nozaru grupas ietvaros. Proti, projekta 7. panta otrā daļa paaugstina lietišķo zinātņu universitātes prasības. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) skaidrot, vai augstskolas, kuras šobrīd atbilst lietišķo zinātņu universitātes prasībām, atbildīs projekta 7. panta otrajā daļā noteiktajam, vai paredzēt saprātīgu pārejas periodu atbilstības jaunajām prasībām nodrošināšanai.

-

Projekta 9. panta pirmajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 5. panta 2.¹ daļas 1. punkts paredzēs, ka augstskolas īsteno savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, kuru ietvaros iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpā noteiktajām kvalitātes nodrošināšanas prasībām, standartiem un vadlīnijām. Sagatavošanas noteikumu 59. punkts noteic, ka likumprojektā var ietvert atsauces uz citām likumprojekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo "soft law" (dokumentiem, kas jau pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka rekomendācijas, vadlīnijas un tamlīdzīgi dokumenti ir piemērojami kā saistošo tiesību aktu normu interpretācijas palīglīdzeklis. Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt projekta 9. panta pirmo daļu.

-

Lūdzam precizēt projekta 10. pantā ietverto regulējumu, ņemot vērā to, ka vārds "doktors" ir sarunvalodā lietots saīsinājums vārdu savienojumam "persona ar doktora grādu", kā arī Augstskolu likumā galvenokārt tiek lietots vārdu savienojums "persona ar doktora grādu".

-

Projekta 14. pantā ietvertajā Augstskola likuma 43.² panta pirmajā daļā lietots vārdu savienojums "zinātniskā pētniecība". Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 1. pants paredz Augstskolu likuma tekstā aizstāt vārdu savienojumu "zinātniskā pētniecība" ar vārdu "pētniecība". Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, kāpēc projekta 14. pantā ietvertajā Augstskola likuma 43.² panta pirmajā daļā tiek turpināts lietot šādu vārdu savienojumu. Saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 2.3. apakšpunktu normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētās vārdiskās izteiksmes. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 14. pantā ietverto Augstskola likuma 43.² panta pirmo daļu vai skaidrot anotācijā, kāpēc šajā normā lietojams vārdu savienojums "zinātniskā pētniecība".

-

Projekta 14. pantā ietvertā Augstskolu likuma 43.¹ panta piektā daļa paredz, ka darba līgumu ar doktorantu var izbeigt, iestājoties kādam no Darba likumā noteiktajiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumiem. Faktiski no minētā regulējuma izriet, ka šis darba līgums var tikt izbeigts, doktorantam turpinot studijas doktora studiju programmā. Vienlaikus no projektā ietvertā secināms, ka attiecīgā darba līguma slēgšana un pētniecības darba veikšana ir nepieciešama sekmīgas doktora studiju programmas apguvei. Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidrot anotācijā, kā un vai doktorants, ar kuru izbeigts darba līgums, varēs izpildīt doktora studiju programmas prasības, ja nenoslēgs citu darba līgumu par pētniecības veikšanu doktora studiju programmas apguves laikā.

-

Lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt projekta 14. pantā ietverto Augstskolu likuma 43.1 panta ceturto daļu, ņemot vērā turpmāk minēto. Augstskolu likuma 40. panta pirmā daļa paredz, ka, ja augstskolā vai koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, senāts pēc fakultātes domes ierosinājuma vai koledžas padome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, asociēto viesprofesoru, viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu. Pirmkārt, vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Augstskolu likuma 40. panta pirmajā daļā noteikto persona tiek pieņemta darbā, nevis iecelta attiecīgajā amatā. Otrkārt, norādām, ka no projekta 14. pantā ietvertās Augstskola likuma 43.¹ panta ceturtās daļas nav saprotams, ko nozīmē tas, ka noslēgtais darba līgums atbilst minētā panta pirmajai un otrajai daļai. Proti, vai no šīs piebildes izriet, ka neatkarīgi no saskaņā ar Augstskolu likuma 40. panta pirmās daļas kārtībā noslēgtā darba līguma satura un termiņa tas atbilst tām prasībām, kas izvirzītas darba līgumam ar doktorantu projekta 14. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 43.¹ panta pirmajā un otrajā daļā. Saskaņā ar Augstskolu likuma 40. panta pirmajā daļā noteikto šajos amatos var pieņemt uz laiku līdz diviem gadiem. Savukārt doktora studiju programmu ilgums ir vismaz trīs gadi un darba līgums ar doktorantu slēdzams vismaz uz studiju laiku. Vienlaikus darba līgumā var būt ietverti arī tādi pienākumi, kas nav saistīti ar pētniecību, kā arī darba slodze var būt mazāka nekā to paredz projekts. Tādējādi faktiski ir iespējamas situācijas, ka tie doktoranti, ar kuriem darba līgums noslēgts saskaņā ar Augstskolu likuma 40. panta pirmajā daļā noteikto, ir nelabvēlīgākā situācijā kā tie, kas uzņemšanas doktora studiju programmā laikā nebija nodarbināti augstskolā. Ņemot vērā minēto, attiecīgais regulējums ir izvērtējams.

-

Lūdzam precizēt projekta 14. pantā ietverto Augstskola likuma 43.¹ panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 2.2. un 2.3. apakšpunktā noteikto normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot juridisko terminoloģiju un normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā. No Augstskolu likuma 52. panta pirmās daļas izriet, ka studējošie tiek uzņemti valsts finansētās studiju vietās. Savukārt no Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumiem Nr. 740 "Noteikumi par stipendijām" izriet, ka stipendijas saņem studējošie, kuri uzņemti un studē valsts finansētajā studiju vietā. Ņemot vērā minēto, darba līgums slēdzams ar doktorantu, kurš uzņemts valsts finansētā studiju vietā vai studē valsts finansētā studiju vietā. Vienlaikus norādām, ka saskaņā ar Darba likumā noteikto ar darba līgumu tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības par noteikta darba veikšanu, savukārt saskaņā ar Valsts civildienesta likumā noteikto ar rīkojumu amatā ieceļ ierēdņus. Ņemot vērā minēto, ar doktorantu tiks nodibinātas darba tiesiskās attiecības par noteikta amata pienākumu veikšanu, nevis tas tiks iecelts noteiktā amatā ar darba līgumu. Vienlaikus lūdzam precizēt projekta 24. pantā ietverto Augstskolu likuma 87. panta pirmo daļu un attiecīgi precizēt anotācijā ietverto informāciju.

-

Augstskolu likuma 52. panta pirmās daļas pirmais teikums paredz, ka valsts nosaka studiju vietu skaitu augstskolās un koledžās, kas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Atbilstoši projekta 16. pantā ietvertajam Augstskolu likuma 52. panta pirmās daļas grozījumam attiecībā uz doktora studiju programmām valsts vairs nenoteiks studiju vietu skaitu, kas tiks finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Vēršam uzmanību uz to, ka no projektā ietvertā regulējuma nevar izsecināt, kas turpmāk noteiks valsts finansētu studiju vietu skaitu doktora studiju programmās. No projekta 25. pantā ietvertā Augstskolu likuma 90. panta pirmās daļas 5. punkta secināms, ka doktora studiju programmas tiks finansētas gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan no privātiem līdzekļiem, kas nozīmē, ka visas studiju vietas doktora studiju programmās nebūs valsts budžeta finansētas. Projekta 25. pantā ietvertais Augstskolu likuma 94. pants arī skaidri nenoteic, ka valsts noteiks valsts finansēto studiju vietu skaitu doktora studiju programmās. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projektā ietverto regulējumu un attiecīgi precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Projekta 17. panta trešajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 55. panta devītās daļas 2. punkts noteiks, ka Ministru kabinets nosaka zinātniskās darbības obligātos rezultātus, kas doktorantam jāsasniedz akadēmiskās doktora studiju programmas apguves laikā. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar projekta 17. panta pirmajā daļa ietverto regulējumu studiju programmu reglamentē speciāls dokuments – studiju satura un realizācijas apraksts, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka zinātniskās darbības obligātos rezultātus, kas doktorantam jāsasniedz akadēmiskās doktora studiju programmas apguves laikā. Studiju satura un realizācijas aprakstu sagatavo augstskolas, tātad arī minētos zinātniskās darbības obligātos rezultātus noteiks augstskola. Vienlaikus ar projekta 17. panta trešajā daļā ietverto arī Ministru kabinets tiek pilnvarots tos noteikt. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 17. panta pirmajā un trešajā daļā ietverto regulējumu un attiecīgi to precizēt vai skaidrot anotācijā to savstarpējo piemērošanu, ja, piemēram, studiju satura un realizācijas aprakstā zinātniskās darbības obligātie rezultāti tiks noteikti atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem nosacījumiem.

-

Projekta 17. panta trešajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 55. panta devītās daļas 1. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka pamatprasības akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā iesaistīto personu, tostarp promocijas darba vadītāju un līdzvadītāju, zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai. Vēršam uzmanību uz to, ka prasības profesoru un asociēto profesoru zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai nosaka Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr. 129 "Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta un amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtība", kuros ietvertas augstas prasības profesora un asociētā profesora amatus ieņemošām personām. No normā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam izriet, ka attiecībā uz profesoriem un asociētajiem profesoriem arī būs nosakāmas pamatprasības, taču faktiski pamatprasības, kas attiecināmas uz visiem profesoriem un asociētajiem profesoriem, jau ir noteiktas minētajos Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus normā ietvertais pilnvarojums paredz arī noteikt pamatprasības promocijas darbu vadītājiem un līdzvadītājiem, kas nozīmē, ka minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības profesoriem un asociētajiem profesoriem var nebūt pietiekamas, lai vadītu vai līdzvadītu promocijas darbus. Saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto profesora un asociētā profesora uzdevumos ietilpst vadīt promocijas darbus. Vienlaikus saskaņā ar minētajos Ministru kabineta noteikumos noteikto profesoru un asociēto profesoru darbības novērtēšanā ņem vērā arī promocijas darbu vadīšanu. Tādējādi, nosakot papildu prasības attiecībā uz promocijas darbu vadīšanu, var veidoties situācijas, kad kāds profesors vai asociētais profesors nevar izpildīt minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Ņemot vērā minēto, ir šaubas par to, vai normā Ministru kabinetam dotais pilnvarojums ir attiecināms arī uz prasību noteikšanu profesoriem un asociētajiem profesoriem. Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt projekta 17. panta trešajā daļā ietvertajā Augstskolu likuma 55. panta devītās daļas 1. punktā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu un attiecīgi to precizēt vai skaidrot anotācijā tik plaša pilnvarojuma noteikšanas nepieciešamību.

-

Projekta 17. panta otrajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 55. panta pirmās daļas 3. punkta trešais teikums paredz, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā piedalās ne mazāk kā piecas personas ar zinātnes doktora grādu, kuru zinātniskā un pedagoģiskā kvalifikācija atbilst Ministru kabineta noteiktajām pamatprasībām, vai ārvalstu zinātnieki ar līdzvērtīgu zinātnisko un pedagoģisko kvalifikāciju. Ņemot vērā to, ka attiecībā uz ārvalstniekiem izvirzīta prasība zinātnieks, nevis persona ar doktora grādu, lūdzam anotācijā skaidrot, vai būs iespējams, ka akadēmiskās doktora studiju programmas īstenošanā varēs piedalīties ārvalstnieks, kurš ir zinātnieks, bet kuram nav doktora grāda.

-

Projekta 18. panta pirmajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 55.² panta piektās daļas 3. punkts paredz papildus jau esošajam regulējumam noteikt, ka studiju programmas licencēšanas procesā attiecībā uz doktora studiju programmu tiek novērtēta akadēmiskās vides nodrošināšana ar noteiktiem resursiem. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar projekta 3. panta pirmajā daļā ietverto skaidrojumu akadēmiskā vide ir gan cilvēkresursi, gan materiāltehniskie resursi. Savukārt Augstskolu likuma 55.² panta piektās daļas 2. un 3. punkts paredz, ka studiju programmas licencēšanas procesā tiek novērtēta akadēmiskā personāla, tostarp, viespersonāla, kvalifikācija un studiju, informatīvā, finansiālā un materiāltehniskā bāze. Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, kāpēc attiecīgais papildinājums ietverts normā, kurā nav paredzēta personāla novērtēšana. Vienlaikus nav skaidrs, vai attiecīgais papildinājums pēc būtības jau neizriet no spēkā esošā regulējuma un doktora studiju programmu īstenošanas būtības. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 18. panta pirmajā daļā ietverto Augstskolu likuma 55.² panta piektās daļas 3. punktu.

-

Projekta 19. panta otrajā daļā ietvertais Augstskolu likuma 57. panta otrās daļas trešais, ceturtais un piektais teikums paredz, ka doktorantam ir tiesības uz studiju pārtraukumu, kas doktorantam apgūstamās doktora studiju programmas ietvaros kopumā ir ne vairāk kā divi gadi. Studiju pārtraukumā neietilpst Darba likumā darbiniekam noteiktās tiesības uz darba pārtraukšanu uz laiku, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājums vai iestājusies pārejoša darba nespēja. Studiju pārtraukumu pamatotību un piešķiršanas kārtību nosaka augstskola. Vēršam uzmanību uz to, ka Augstskolu likuma 50. panta pirmās daļas 3. punkts noteic, ka studējošajiem, tostarp, doktorantiem, ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas. Vienlaikus norādām, ka normatīvo aktu projektus raksta loģiskā secība, un regulējums, kas attiecināms uz studiju pārtraukšanas un atsākšanas tiesībām un to īstenošanas kārtību, būtu nosakāms Augstskolu likuma 50. pantā. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu. Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot nepieciešamību noteikt studiju pārtraukuma pamatotību, ņemot vērā to, ka studējošajiem ir tiesības uz studiju pārtraukumu un nav saprotams, kādas būs sekas, ja augstskola uzskatīs, ka pārtraukuma pieprasījums nav pamatots. Tāpat lūdzam apsvērt iespēju pilnvarot augstskolas noteikt arī studiju atsākšanas kārtību, ņemot vērā to, ka, ja tiek noteikta studiju pārtraukšanas kārtība, augstskola jebkurā gadījumā noteiks arī atsākšanas kārtību.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 19. panta otrajā daļā ietvertā Augstskolu likuma 57. panta otrā daļa paredz, ka akadēmisko bakalaura un maģistra studiju programmu ilgums mērāms gados, savukārt doktora studiju programmas ilgums mērāms akadēmiskajos gados. Ņemot vērā to, ka projekta 15. pantā ietverto regulējumu studiju sākums doktora studiju programmā nav saistīts ar akadēmiskā gada sākumu augstskolās, nav saprotams, kā varēs aprēķināt doktora studiju programmas ilgumu akadēmiskajos gados. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 19. panta otrajā daļā ietverto Augstskolu likuma 57. panta otro daļu, nosakot doktora studiju programmas ilgumu gados, vai attiecīgu skaidrojumu iekļaut anotācijā.

-

Projekta 19. panta otrā daļa paredz izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 57. panta otro daļu, paredzot akadēmisko bakalaura un maģistra studiju programmu ilgumu un kopējo ilgumu, kā arī doktora studiju programmas ilgumu. Vienlaikus nav noteikts profesionālo bakalaura un maģistra studiju ilgums un to kopējais ilgums, kas nepieciešams profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda piešķiršanai. Lūdzam ar attiecīgu regulējumu papildināt projekta 19. panta otrajā daļā ietverto Augstskolu likuma 57. panta otro daļu.

-

Projekta 19. panta otrā daļa paredz izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 57. panta pirmo daļu, nosakot, ka bakalaura un maģistra studiju programmas veido saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu un akadēmiskās doktora studiju programmas veido un īsteno saskaņā ar akadēmiskās augstākās izglītības valsts standartu zinātnes doktora grādam. Vēršam uzmanību uz to, ka projektā nav dots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt akadēmisko doktora studiju programmu standartu. Šobrīd Ministru kabinets saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu ir noteicis valsts akadēmiskās izglītības standartu, kurā ietvertas prasības akadēmiskajām bakalaura un maģistra studiju programmām. No anotācijas 4. sadaļā ietvertās informācijas neizriet, ka tiks grozīts valsts akadēmiskās izglītības standarts vai izstrādāts akadēmiskās doktora studiju programmas standarts. Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā skaidrot, saskaņā ar kādu normu tiks noteikts akadēmiskās doktora studiju programmas standarts, kā arī attiecīgi papildināt anotācijas 4. sadaļu.
Vienlaikus aicinām izvērtēt nepieciešamību noteikt, ka profesionālās izglītības programmas veido un īsteno saskaņā ar profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, tādējādi vienādojot regulējumu attiecībā uz visām studiju programmām.

-

Projekta 19. panta otrā daļa paredz izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 57. panta pirmo daļu, kuras pirmais teikums noteiks, ka augstskolās īsteno akadēmiskās studiju programmas bakalaura, maģistra vai zinātnes doktora grāda iegūšanai, kā arī profesionālās doktora studiju programmas doktora grāda mākslās iegūšanai. Vēršam uzmanību uz to, ka minētā norma dublē Augstskolu likuma 3. panta pirmajā daļā noteikto. Vienlaikus norādām, ka minētajā normā nav minēts, ka augstskolas īsteno profesionālās studiju programmas, izņemot profesionālās doktora studiju programmas. Ņemot vērā to, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 3.3. apakšpunktā noteikto normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā, tostarp, spēkā esošajā normatīvajā aktā, ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam izslēgt projekta 19. panta otrajā daļā ietverto Augstskolu likuma 57. panta pirmās daļas pirmo teikumu.

-

Projekta 20. pantā ietvertā Augstskolu likuma 59. panta piektā daļa paredzēs, ka augstskola var pieņemt lēmumu par augstākās izglītības diploma anulēšanu un piešķirtā grāda vai profesionālās kvalifikācijas atcelšanu. Ministru kabineta 2013. gada 16. aprīļa noteikumu Nr. 202 "Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus" pielikumi paredz, ka attiecīgus grādus un profesionālās kvalifikācijas piešķir ar akadēmiskā grāda piešķīrējas institūcijas lēmumu, ar valsts pārbaudījumu komisijas lēmumu un ar promocijas padomes lēmumu. Proti, attiecīga līmeņa grāds un profesionālā kvalifikācija tiek piešķirta ar attiecīgas institūcijas izdotu administratīvo aktu, kas ir pamats valsts atzīta diploma izsniegšanai. Tādējādi uzsveram, ka valsts atzīts diploms nav administratīvais akts, bet gan apliecinājums par grāda vai profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu, tāpēc nevar tikt anulēts kā patstāvīgs dokuments. Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikt, ka valsts atzīts diploms tiek anulēts, ja ir atcelts lēmums par grāda vai profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu. Proti, ir nepieciešams skaidri noteikt, ka valsts atzīts diploms pats par sevi nevar tikt anulēts, jo tas nav administratīvais akts, tāpēc to nevarēs apstrīdēt vai pārsūdzēt.
Projekta 20. pantā ietvertais Augstskolu likuma 59. panta piektās daļas pēdējais teikums noteic, ka lēmumam par augstākās izglītības diploma anulēšanu, piešķirtā grāda vai profesionālās kvalifikācijas atcelšanu nav noilguma. Vēršam uzmanību uz to, ka no minētās normas neizriet, ka tiesībām atcelt piešķirto grādu vai profesionālo kvalifikāciju nav noilguma, bet gan pieņemtajam lēmumam nav noilguma. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt minēto normu. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju ar samērīguma izvērtējumu par to, ka tiesībām atcelt piešķirto grādu vai profesionālo kvalifikāciju nav noilguma. Administratīvās rajona tiesas 2022. gada 21. jūnija spriedumā lietā Nr. A420040822, kurā tika lemts jautājums par grāda un profesionālās kvalifikācijas atcelšanu, ir vērtēts apstāklis, ka Administratīvā procesa likuma 86. pants neparedz administratīvā akta atcelšanas termiņu. Vērtējot, vai apstāklis, ka minētajā tiesību normā nav tieši noteikts termiņš, kādā administratīvo aktu ir tiesības atcelt, nozīmē, ka valsts pārvaldes iestāde nav ierobežota laikā šāda administratīvā akta atcelšanai, tiesa ņem vērā juridiskajā literatūrā norādīto, ka iestāde drīkst izmantot savas pilnvaras un atcelt administratīvo aktu saprātīgā termiņā. Saprātīgs termiņš nosakāms, ņemot vērā sabiedrības interešu nozīmīgumu, administratīvā akta prettiesiskuma pakāpi, privātpersonas darbības un citus apstākļus (sk. J. Briede. 86. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 867.lpp.). Tādējādi tiesa secina, ka šādu administratīvo aktu ir tiesības atcelt saprātīgā termiņā, un tas nenozīmē, ka iestāde šāda lēmuma pieņemšanā nav ierobežota laikā. Saprātīgs termiņš ir nenoteikts juridisks jēdziens jeb ģenerālklauzula, kurš normas piemērošanas procesā ir konkretizējams (sk. Meļķisis E. Tiesību normu iztulkošana. 2. pārstrādātais izdevums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000, 30.-32.lpp.). Jebkura procesa termiņa saprātīguma vērtēšana nevar notikt mehāniski un tā neizbēgami ir atkarīga no konkrētās lietas apstākļiem(sk. Rozenbergs J. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Jurista Vārds, 05.07.2011., Nr. 27 (674)). Arī Eiropas Savienības tiesa ir atzinusi, ka termiņa saprātīgums nevar tikt noteikts, atsaucoties uz vienu precīzu, abstrakti noteiktu maksimālo robežu, bet tas ir jānosaka katrā atsevišķā gadījumā, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus (sk. Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 28. februāra sprieduma lietā C 334/12 29. punktu). Tiesa ņem vērā, ka Administratīvā procesa likuma 79. pants noteic vispārīgos administratīvā akta apstrīdēšanas termiņus. Proti, administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas (panta pirmā un otrā daļa). Savukārt panta trešā daļa noteic, ka augstāka iestāde atsaka apstrīdēšanas iesniegumu izskatīt pēc būtības, ja tas iesniegts citastarp vairāk nekā trīs gadus pēc administratīvā akta spēkā stāšanās dienas vai trīs gadus pēc dienas, kad kļuva zināms vai vajadzēja kļūt zināmam par iestādes faktisko rīcību. Šajā punktā minētais termiņš nav atjaunojams. Minētā panta mērķis ir nodrošināt tiesiskās noteiktības un drošības principu ievērošanu, ierobežojot administratīvā akta apstrīdēšanu laikā. Tā kā apstrīdēšanas rezultātā izdoto administratīvo aktu var atcelt un grozīt, procesa dalībnieki pilnībā nevar paļauties uz administratīvā akta pastāvīgu spēkā esību. Tāpēc apstrīdēšanas termiņam jābūt ierobežotam laikā. Apstrīdēšanas termiņa izbeigšanās rada pamatu tiesiskās paļāvības aizsardzībai. Tas attiecas arī uz prettiesiskiem aktiem. Termiņa izbeigšanās "stabilizē" situāciju. Uz to norādījusi arī Eiropas Savienības Tiesa un Latvijas Republikas Satversmes tiesa (sk. J. Briede. 79. panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Dr.iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 762.-263.lpp.). Noilguma institūts ir dalībvalstu nacionālo tiesību sistēmu kopīgs elements, kas izveidots, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un galīgumu (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2007. gada 30. augusta sprieduma lietā "J.A. Pye(Oxford) Ltd and J.A. Pye (Oxford) Land Ltd v. the United Kingdom", iesnieguma Nr. 44302/02, 68. punkts). Minētais liecina, ka citastarp arī prettiesiska administratīvā akta gadījumā tā apstrīdēšanas termiņam vispārīgi ir jābūt ierobežotam, un tas dod pamatu secināt, ka administratīvā akta atcelšana pēc 13 gadiem varētu nebūt saprātīgs termiņš. Ņemot vērā minētos apsvērumus, ir izvērtējama noilguma nenoteikšanas samērība.

-

Projekta 23. pantā ietvertais Augstskolu likuma 63.⁴ panta ceturtās daļas 1. punkts paredz, ka Ministru kabinets nosaka pamatprasības profesionālo doktora studiju programmu mākslās īstenošanā iesaistīto personu, tostarp doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītāju un līdzvadītāju, zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai, vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātiem. Vēršam uzmanību uz to, ka prasības profesoru un asociēto profesoru zinātniskajai un pedagoģiskajai kvalifikācijai un mākslinieciskās jaunrades darba rezultātiem nosaka Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr. 129 "Profesora vai asociētā profesora amata pretendenta un amatā esoša profesora vai asociētā profesora zinātniskās un pedagoģiskās kvalifikācijas vai mākslinieciskās jaunrades darba rezultātu novērtēšanas kārtība", kuros ietvertas augstas prasības profesora un asociētā profesora amatus ieņemošām personām. No normā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam izriet, ka attiecībā uz profesoriem un asociētajiem profesoriem arī būs nosakāmas pamatprasības, taču faktiski pamatprasības, kas attiecināmas uz visiem profesoriem un asociētajiem profesoriem, jau ir noteiktas minētajos Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus normā ietvertais pilnvarojums paredz arī noteikt pamatprasības doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba vadītājiem un līdzvadītājiem, kas nozīmē, ka minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības profesoriem un asociētajiem profesoriem var nebūt pietiekamas, lai tos vadītu vai līdzvadītu. Saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto profesora un asociētā profesora uzdevumi ir vadīt mākslinieciskās jaunrades darbus vai pētniecības darbus. Vienlaikus saskaņā ar minētajos Ministru kabineta noteikumos noteikto profesoru un asociēto profesoru darbības novērtēšanā ņem vērā arī minēto darbu vadīšanu. Tādējādi, nosakot papildu prasības attiecībā uz minēto darbu vadīšanu, var veidoties situācijas, kad kāds profesors vai asociētais profesors nevar izpildīt minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktās prasības. Ņemot vērā minēto, ir šaubas par to, vai normā Ministru kabinetam dotais pilnvarojums ir attiecināms arī uz prasību noteikšanu profesoriem un asociētajiem profesoriem. Ievērojot iepriekš minēto, lūdzam izvērtēt projekta 23. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 63.⁴ panta ceturtās daļas 1. punktā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu un attiecīgi to precizēt vai skaidrot anotācijā tik plaša pilnvarojuma noteikšanas nepieciešamību.

-

Projekta 24. panta ietvertā Augstskolu likuma 87. panta pirmā daļa paredz, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā ietverama informācija par doktorantiem, kuri Augstskolu likumā noteiktā kārtībā pieņemti darbā pētnieka, asistenta vai lektora amatā. Lūdzam plašāk anotācijā skaidrot nepieciešamību Valsts izglītības informācijas sistēmā ietvert minēto informāciju. Vēršam uzmanību uz to, ka doktoranti Valsts izglītības informācijas sistēmā tiks ievadīti arī kā studējošie. No anotācijā ietvertā skaidrojumu nav saprotams, kāpēc par vienu personu nepieciešams ievadīt informāciju vairākkārtīgi.

-

Lūdzam izslēgt projekta 25. pantā ietverto Augstskolu likuma 91. panta otro daļu. Vēršam uzmanību uz to, ka sagatavošanas noteikumu 3.1. apakšpunkts paredz, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Ņemot vērā to, ka projekta 15. pantā ietvertā Augstskolu likuma 46. panta piektā daļa noteiks, ka uzņemšanas prasības doktora studiju programmās augstskola savā tīmekļvietnē publisko ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms uzņemšanas sākuma, projekta 25. pantā ietvertā Augstskolu likuma 91. panta otrā daļa ir deklaratīva. Vienlaikus lūdzam attiecīgi precizēt projekta 26. pantā ietverto Augstskolu likuma pārejas noteikumu 93. punktu.

-

Projekta 25. pantā ietvertais Augstskolu likuma 90. panta otrās daļas 1. punkts paredz, ka doktorantūras skolas ārējā kvalitātes novērtēšana notiek cikliskas augstskolas akreditācijas ietvaros. Ņemot vērā to, ka no Augstskolu likuma un Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi" neizriet augstskolu cikliska akreditācija, lūdzam anotācijā skaidrot, kad attiecīgais regulējums tiks izstrādāts un kad ir plānota tā spēkā stāšanās. Saskaņā ar projekta 26. pantā ietverto Augstskolu likuma pārejas noteikumu 94. punktu projekta 25. pantā ietvertais Augstskolu likuma 90. panta otrās daļas 1. punkts stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī.

-

Projekta 25. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 88. panta piektajā daļā minēta doktorantūras skolas kārtība, savukārt šī panta pirmajā daļā minēts doktorantūras skolas nolikums. Lūdzam skaidrot, vai abi minētie dokumenti būs atsevišķi dokumenti vai arī doktorantūras skolas darbības kārtību noteiks tikai doktorantūras skolas nolikums. Ja doktorantūras skolas darbības kārtību noteiks tikai doktorantūras nolikums, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 25. pantā ietverto Augstskolu likuma 88. panta piekto daļu. Vienlaikus aicinām anotācijā norādīt, kādi augstskolas dokumenti (nolikumi, kārtības, noteikumi u.tml.) noteiks doktorantūras skolas un doktora studiju programmu īstenošanas kārtību augstskolā.

-

Projekta 25. pantā ietvertajā Augstskola likuma 88. panta ceturtajā daļā lietots vārdu savienojums "zinātniskā pētniecība". Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 1. pants paredz Augstskolu likuma tekstā aizstāt vārdu savienojumu "zinātniskā pētniecība" ar vārdu "pētniecība". Ņemot vērā minēto, nav skaidrs, kāpēc projekta 25. pantā ietvertajā Augstskola likuma 88. panta ceturtajā daļā tiek turpināts lietot šādu vārdu savienojumu. Saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 2.3. apakšpunktu normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētās vārdiskās izteiksmes. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 25. pantā ietverto Augstskola likuma 88. panta ceturto daļu vai skaidrot anotācijā, kāpēc šajā normā lietojams vārdu savienojums "zinātniskā pētniecība".

-

Projekta 25. pantā ietvertā Augstskolu likuma 88. panta otrā daļa paredzēs, ka augstskola vai augstskolu konsorcijs doktorantūras īstenošanas organizēšanai veido vienu vai vairākas doktorantūras skolas, bet ne vairāk kā vienu doktorantūras skolu katrā zinātnes nozaru grupā un atbilstoši Eiropas Augstākās izglītības telpā noteiktajiem principiem, standartiem un rekomendācijām. Sagatavošanas noteikumu 59. punkts noteic, ka likumprojektā var ietvert atsauces uz citām likumprojekta normām vai tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem. Nacionālajos normatīvajos aktos nav iespējams juridiski korekti izdarīt atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav saistoši Latvijai, kā arī nav iespējams izveidot juridiski korektas atsauces uz tā saucamo "soft law" (dokumentiem, kas jau pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, vadlīnijas, deklarācijas, rekomendācijas, rokasgrāmatas, ieteikumi). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka rekomendācijas, vadlīnijas un tamlīdzīgi dokumenti ir piemērojami kā saistošo tiesību aktu normu interpretācijas palīglīdzeklis. Ņemot vērā minēto, lūdzam projekta 25. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 88. panta otrajā daļā izslēgt atsauci uz juridiski nesaistošajiem starptautiskajiem dokumentiem.

-

Lūdzam projekta 25. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 88. panta pirmajā daļā noteikt, kas apstiprinās/pieņems doktorantūras skolas nolikumu, vai skaidrot anotācijā, kura augstskolas institūcija atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajai kompetencei šo nolikumu būs tiesīga apstiprināt/pieņemt. Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot, kas un kā apstiprinās/pieņems doktorantūras skolas nolikumu, ja kopīgu doktorantūras skolu izveidos vairākas augstskolas.

-

Lūdzam izslēgt projekta 26. pantā ietverto Augstskolu likuma pārejas noteikumu 95. punktu. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 26. pantā ietvertais Augstskolu likuma pārejas noteikumu 94. punkts jau paredz, ka attiecīgo normu izslēgšana stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī. Vienlaikus norādām, ka no šī pārejas noteikuma nav skaidrs, vai šo normu izslēgšana stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī, ja attiecīgie grozījumi Zinātniskās darbības likumā nestāsies spēkā. Papildus informējam, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 3.1. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas.

-

Lūdzam skaidrot, kādus grozījumus paredzēts veikt Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumos Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 25. pantā ietvertais Augstskolu likuma 90. panta otrās daļas 1. punkts noteic augstskolu ciklisku akreditāciju, tādējādi saskaņā ar šajā normā noteikto grozāmi būtu Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi".

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļā ietverto informāciju, ņemot vērā to, ka noteiktas projektā ietvertās Augstskolu likuma normas stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī, nevis vispārējā kārtībā. Vienlaikus lūdzam skaidrot, kāpēc paredzēts, ka attiecīgais regulējums stāsies spēkā 2023. gada 1. septembrī.

-

Atgādinām, ka Ministru kabineta noteikumu projekta "Nodibinājuma "Akadēmiskās informācijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis" (22-TA-1422) saskaņošanas laikā Tieslietu ministrija norādīja, ka nav skaidrs, kas ir Augstskolu likuma 9. panta 1.¹ daļā un 59. panta ceturtajā daļā minētais Ministru kabineta apstiprinātais maksas pakalpojumu cenrādis, proti, vai tā ir atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem, vai arī tas ir pilnvarojums Ministru kabinetam izdot noteikumus. Pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus izstrādā atbilstoši sagatavošanas noteikumu 47. punktā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija lūdza, sagatavojot grozījumus Augstskolu likumā, vienlaicīgi sagatavot attiecīgus grozījumus minētajās normās, noformulējot tās atbilstoši sagatavošanas noteikumu 47. punktā noteiktajām prasībām, ja Augstskolu likuma 9. panta 1.¹ daļā un 59. panta ceturtajā daļā ir paredzēts dot pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju papildināt projektu ar attiecīgiem grozījumiem.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību projekta 9. panta otrajā daļā ietvertajā Augstskolu likuma 5. panta 2.¹ daļas 6. punktā lietot vārdu savienojumu "akadēmiskā godīguma pārkāpums", ņemot vērā to, ka prasības un procedūras tiks noteiktas attiecībā uz akadēmiskā godīguma ievērošanu, tātad pārkāpts tiks akadēmiskais godīgums.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību projekta 11. pantā ietvertajā Augstskolu likuma 15.¹ panta 6. punktā lietot vārdu savienojumu "akadēmiskā godīguma pārkāpums", ņemot vērā to, ka prasības un procedūras tiks noteiktas attiecībā uz akadēmiskā godīguma ievērošanu, tātad pārkāpts tiks akadēmiskais godīgums.

-

Lūdzam precizēt projekta 19. panta otrās daļas ievaddaļu, ņemot vērā to, ka ar to ir paredzēts izteikt jaunā redakcijā gan Augstskolu likuma 57. panta pirmo daļu, gan šī panta otro daļu.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību projekta 20. panta trešajā daļā ietvertajā Augstskolu likuma 59. panta piektajā daļā lietot vārdu savienojumu "akadēmiskā godīguma pārkāpums", ņemot vērā to, ka prasības un procedūras tiks noteiktas attiecībā uz akadēmiskā godīguma ievērošanu, tātad pārkāpts tiks akadēmiskais godīgums.

-