Atzinums

Atbilstoši plānotajam regulējuma izmaiņām Elektronisko sakaru likuma 28.panta sestās daļas 6.punktā, nekustamā īpašuma īpašnieka saskaņojums nebūs nepieciešams gadījumā, ja publiskais elektronisko sakaru tīkls tiek pārvietots nekustamajā īpašumā, kas jau ir apgrūtināts ar pārvietojamā elektronisko sakaru tīkla aizsargjoslu. Šajā sakarā vēršam uzmanību uz to, ka aizsargjoslas atrašanās vietas izmaiņas var apgrūtināt turpmāku nekustamā īpašuma attīstību (piemēram, jaunu ēku būvdarbus vai esošo ēku apjoma izmaiņas) un nekustamā īpašuma īpašnieku īpašuma tiesību realizāciju (tai skaitā attiecībā uz saimniecisko darbību), mainoties aizsargjoslas atrašanās vietai. Tas saistīts ar to, ka, piemēram, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 43.panta pirmo daļu bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar elektronisko sakaru tīkla valdītāju, aizsargjoslās gar elektronisko sakaru tīkliem aizliegts: 1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, grunts planēšanu ar tehniku, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, aramzemēs — dziļāk par 0,45 metriem, autoceļu zemes nodalījuma joslā — dziļāk par 0,5 metriem; 2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem; 3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves; 4) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu; 5) rokot zemi, lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus. Šādam papildus būtiskām īpašuma tiesību ierobežojumam likumprojekta anotācijā nav sniegta atbilstoša argumentācija (satversmīguma izvērtējums). Atsevišķi arī jānorāda, ka 11.05.2024. ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes regula par gigabitisku elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas izmaksu samazināšanas pasākumiem, Regulas (ES) 2015/2120 grozīšanu un Direktīvas 2014/61/ES atcelšanu (Gigabitiskās infrastruktūras akts) arī neparedz šādu īpašuma tiesību aprobežojumu. Līdz ar to lūdzam no likumprojekta izslēgt regulējumu, ka nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana nav nepieciešama gadījumā, ja publiskais elektronisko sakaru tīkls tiek pārvietots nekustamajā īpašumā, kas jau ir apgrūtināts ar pārvietojamā elektronisko sakaru tīkla aizsargjoslu.
 

-

Attiecībā uz anotācijā ietverto skaidrojumu par likumprojekta 3.pantu, ar kuru tiek paredzēts grozīt Elektronisko sakaru likuma 30. panta ceturto daļu, vēršam uzmanību, ka piedāvātais skaidrojums nav korekts daudzdzīvokļu dzīvojamo māju gadījumā. Ekonomikas ministrija jau iepriekš ir paudusi, ka primāri pienākums nodrošināt piekļuvi ir dzīvojamās mājas īpašniekam. Savukārt tikai tajos gadījumos, kad dzīvojamās mājas īpašnieki (kopīpašnieki) ir pilnvarojuši  pārvaldnieku nodrošināt piekļuvi dzīvojamās mājas īpašnieka vietā, šāds ar likumprojektu paredzētais pienākums pārvaldniekam būtu saistošs, ņemot vērā, ka tikai un vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība nosaka to darbību apjomu, kuru tā pilnvaro pārvaldnieku veikt. 
Tāpat nevaram piekrist anotācijā ietvertajai atsaucei par likumprojekta salāgošanu ar  Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumu Nr.907 "Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu" (turpmāk - MK noteikumi Nr.907) 7.punktu, jo šī tiesību norma ietver aizliegumu liegt piekļuvi attiecīgā inženiertīkla īpašniekam, nevis paredz pienākumu nodrošināt piekļuvi. 
Šajā kontekstā aicinām ņemt vērā Ekonomikas ministrijas iepriekš piedāvāto risinājumu jautājuma sakārtošanai,grozot MK noteikumu Nr.907 7.punktu un paredzot pozitīvu pienākumu dzīvojamās mājas pārvaldītājam nodrošināt piekļuvi kā obligāto pārvaldīšanas darbību.


 

-