Atzinums

Vēršam uzmanību uz to, ka anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietvertā informācija par to, ka aktīvā lietotāja un tirgotāja līgums par neto norēķinu sistēmas izmantošanu tiek noslēgts uz iesnieguma pamata, un iesniegumu aktīvais lietotājs iesniedz Iesniegumu likuma 3. pantā noteiktajā kārtībā, ir neskaidra. Proti, atbilstoši Iesnieguma likuma 1. pantā noteiktajam likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Savukārt atbilstoši Iesnieguma likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajam likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.
Kā norādījis Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments, Iesniegumu likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka šī likuma kārtībā būtu izskatāmi tikai un vienīgi tādi iesniegumi, kas ir vērsti uz vispārīgu interešu nodrošināšanu un valsts pārvaldes darba uzlabošanu. Iesniegumu likums piemērojams arī, ja persona uzdod jautājumu, uz kuru atbildi vēlas saņemt savām vajadzībām (savās interesēs). Personas līdzdalību valsts pārvaldē veicina arī tas, ka cilvēki nejūtas valsts ignorēti un saņem atbildes uz jautājumiem, sūdzībām un priekšlikumiem, kādi viņiem radušies saistībā ar konkrētās iestādes kompetences jomu. Tādā veidā tiek stiprināta indivīdu un sabiedrības uzticēšanās valstij un attiecīgi arī vēlme būt pilsoniski aktīviem, kā arī indivīdu izpratne par valsts darbu, funkcijām, pienākumiem un korespondējošām personu tiesībām. Iesniegumu likums ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad privātpersona vēršas iestādē ar lūgumu, sūdzību, priekšlikumu vai jautājumu, kas ietilpst attiecīgās iestādes kompetences jomā, un iesnieguma izskatīšanu neregulē kāds cits likums (skat. Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 21. maija lēmumu lietā Nr. 670003021, SKA-932/2021, ECLI:LV:AT:2021:0521.SKA093221.3.L).
Ievērojot minēto, kā arī to, ka, Tieslietu ministrijas ieskatā, elektroenerģijas tirgotājs nav iestāde Valsts pārvaldes iekārtas likuma un Iesniegumu likuma izpratnē, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju, svītrojot atsauci uz Iesniegumu likumu.


 

-

Lūdzam papildināt Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar skaidrojumu par projekta 1.6. un 1.7. apakšpunktā paredzēto grozījumu, kā arī par projektā paredzēto Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumu Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumi) 18.¹⁴ un 144. punktā paredzēto regulējumu.

-

Ievērojot, ka projekta 1.5. apakšpunktā ietvertais grozījums paredz izteikt noteikumu III nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā, jo tiek aizstāts termins "elektroenerģijas neto norēķinu sistēma" ar terminu "elektroenerģijas neto uzskaites sistēma", kā arī regulējums par elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu ir paredzēts noteikumu III¹ nodaļā, lūdzam papildināt projektu ar attiecīgiem grozījumiem noteikumu 15., 18.¹ un 18.² punktā.

-

Ievērojot, ka projekta 2.14.¹ apakšpunktā ir ietverts termina "neto patēriņa vērtība" skaidrojums un projekta 1.8. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 18.¹³ punktā minēts neto patēriņš, nav skaidrs, kas ir projekta 1.7. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 17. punktā un projekta 1.8. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 18.⁶ punktā minētais neto patēriņa apjoms. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 1.7. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 17. punktā un projekta 1.8. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 18.⁶ punktā ietverto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka noteikumi ir spēkā kopš 2014. gada 1. aprīļa. Ievērojot minēto, projekta 1.10. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 145. punktā vārdi "līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai" ir neskaidri. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 1.10. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 145. punktā ietverto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajā daļā noteiktajam normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Ievērojot minēto, kā arī to, ka šobrīd ir 2022. gada septembris, lūdzam izvērtēt projekta 2. punktā paredzēto noteikumu spēkā stāšanās termiņu un nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt projektu un anotācijā ietverto informāciju.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta pirmajā punktā norāda likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 1.2. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 1.5.¹ apakšpunktā ietverto regulējumu atbilstoši Elektroenerģijas tirgus likuma 30.1 panta septītajā daļā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam (proti, aizstāt vārdus "kārtību, kādā piemērojama neto uzskaites sistēma" ar vārdiem "neto uzskaites sistēmas piemērošanas kārtību").

-

Lūdzam precizēt projekta 1.6. apakšpunktā paredzētajā noteikumu 13. punktā vārdus "piemēro pēc noklusējuma līdz brīdim, kad sistēmas operators nodrošina izvēles iespējas, sākot ar dienu, kad sadales sistēmas operators izdevis atļauju mikroģeneratora pieslēgšanai paralēlam darbam ar sadales sistēmu attiecīgajā objektā", jo tie ir neskaidri.

-