Atzinums

1.Attiecībā uz 6.pantā minētā 294.pantu, saskaņā ar kuru noteiktas personas, kas var lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, atkārtoti lūgums papildināt pantu ar valsts institūciju, jo bezmantinieka manta piekrīt valstij. Vienlaikus aicinām papildināt anotāciju ar izvērstāku skaidrojumu atbilstoši izziņas 4.punktā minētajam iebildumam: “Pētījumā par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem un tā modernizācijas nepieciešamību minēts, ka “bezmantinieku mantas gadījumā lietas administrēšanā iesaistās arī zvērināts tiesu izpildītājs, Finanšu ministrija un citas iestādes. Mantojuma lietas, kas pēc būtības būtu pilnībā pabeidzamas notariālajā procesā, skata arī tiesas, tādējādi tās tiek nepamatoti noslogotas”. Tāpat minēts, ka “kreditors atlīdzību iegūtu no bezmantinieku mantas realizācijas. Valsts budžetu kā avotu būtu nepamatoti noteikt, jo nevienas valsts institūcijas rīcība nav par pamatu kreditora zaudējumiem. Kreditora un mantojuma atstājēja (mantojuma masas) attiecības ir privāttiesiskas un arī kreditoram radītie zaudējumu atlīdzība ir skatāma tās ietvaros”. Ņemot vērā, ka likumprojekta 5.pantā minētajā 294.pantā noteikts, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt arī pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājējam piederējušais nekustamais īpašums un pašvaldības iestāde, kas uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā, lūdzam papildināt anotāciju un nepieciešamības gadījumā likumprojektu, kādā veidā, saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem un kādā procesā pašvaldības iesaistās attiecīgajā mantojuma lietā. Vienlaikus netop skaidrs, kāpēc minētajā pantā nav minēta valsts un valsts iestādes”.

2. Saskaņā ar Bāriņtiesu likumu, bārīņtiesai ir noteiktos gadījumos tiesības un arī pienākums sastādīt inventāra sarakstu. Ņemot vērā minēto, attiecīgā norma saglabājama arī Notariāta likumā. Līdz ar to izziņas 6.punktā izteiktais iebildums nav ņemts vērā. Aicinām izslēgt likumprojekta 11.pantā minēto 308.pantu, saglabājot spēkā esošo redakciju.
Vienlaikus atkārtoti vēršam Jūsu uzmanību, ka attiecīgā norma tverta arī Tieslietu ministrijas š.g. 15.martā TAP ievietotajā likumprojektā 2021-TA-682 (VSS 30.07.2020 ir izsludinājusi Grozījumu Notariāta likumā Nr.30 29.§  (VSS-642)), attiecīgā likumprojektu pakete iesniegta atkātotai saskaņošanai un attiecībā par Bāriņtiesu likumprojektu paketi nav ņemti vērā potenciāli iespējami nesamērīgi  izmaksu riski  un pakalpojumu pieejamība reģionos, tai skaitā, mantojumu lietu kārtošanā, ko norādījusi LPS un PKC.

3. Ņemot vērā plānotās izmaiņas Notariāta likumā, lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt likumprojektu ar pārejas normām, sekmējot secīgu reformu ieviešanu un nostiprināšanu praksē.

4. Atkārtoti izskatām lūgumu rīkot kopēju ekspertu sanāksmi ar visām iesaistītajām pusēm, lai vienotos par kopēju redzējumu mantojuma tiesību modernizācijai saistībā ar iecerēto bāriņtiesu reformu, kā arī novērstu TM inciatīvu virzīt grozījumus vienos un tos pašos likumos ar nedēļas starpību par vienu un to pašu jautājumu.

 

-

1.Attiecībā uz 6.pantā minētā 294.pantu, saskaņā ar kuru noteiktas personas, kas var lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos, atkārtoti lūgums papildināt pantu ar valsts institūciju, jo bezmantinieka manta piekrīt valstij. Vienlaikus aicinām papildināt anotāciju ar izvērstāku skaidrojumu atbilstoši izziņas 4.punktā minētajam iebildumam: “Pētījumā par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem un tā modernizācijas nepieciešamību minēts, ka “bezmantinieku mantas gadījumā lietas administrēšanā iesaistās arī zvērināts tiesu izpildītājs, Finanšu ministrija un citas iestādes. Mantojuma lietas, kas pēc būtības būtu pilnībā pabeidzamas notariālajā procesā, skata arī tiesas, tādējādi tās tiek nepamatoti noslogotas”. Tāpat minēts, ka “kreditors atlīdzību iegūtu no bezmantinieku mantas realizācijas. Valsts budžetu kā avotu būtu nepamatoti noteikt, jo nevienas valsts institūcijas rīcība nav par pamatu kreditora zaudējumiem. Kreditora un mantojuma atstājēja (mantojuma masas) attiecības ir privāttiesiskas un arī kreditoram radītie zaudējumu atlīdzība ir skatāma tās ietvaros”. Ņemot vērā, ka likumprojekta 5.pantā minētajā 294.pantā noteikts, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt arī pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājējam piederējušais nekustamais īpašums un pašvaldības iestāde, kas uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā, lūdzam papildināt anotāciju un nepieciešamības gadījumā likumprojektu, kādā veidā, saskaņā ar kādiem normatīvajiem aktiem un kādā procesā pašvaldības iesaistās attiecīgajā mantojuma lietā. Vienlaikus netop skaidrs, kāpēc minētajā pantā nav minēta valsts un valsts iestādes”.

2. Attiecībā uz izziņas 10.punktu, atkārtoti lūdzam pilnvērtīgi aizpildīt anotācijas II. sadaļu, ņemot vērā, ka notāriem būtiski pieaugs veicamo pienākumu apjoms, sniedzot administratīvo izmaksu monetāru novērtējumu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra instrukcijas Nr.19 ”Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” III. nodaļas prasībām. Aicinām līdz likumprojekta virzīšanai MK kopā ar LZNP tikt skaidrībā par iespējamajām izmaksām, kas anotācijā atspoguļots: “Vienlaikus norādāms, ka šobrīd kopīgi ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi tiek strādāts pie vienas vienotas takses ieviešanas par minēto darbību veikšanu. Līdz ar to šobrīd nav iespējams norādīt precīzas izmaksas par zvērināta notāra darbu”.

3. Atkārtoti izskatām lūgumu rīkot kopēju ekspertu sanāksmi ar visām iesaistītajām pusēm, lai vienotos par kopēju redzējumu mantojuma tiesību modernizācijai saistībā ar iecerēto bāriņtiesu reformu, kā arī novērstu TM inciatīvu virzīt grozījumus vienos un tajos pašos likumos ar nedēļas starpību par vienu un to pašu jautājumu.

 

-