Atzinums

Lūdzam precizēt projekta 8. panta piektās daļas redakciju, lai korekti atspoguļotu no direktīvas (ES) 2018/2001 26. panta izrietošo pienākumu dalībvalstīm. 
Vēršam uzmanību, ka no direktīvas (ES) 2018/2001 26. panta, lasot to kopsakarībā ar Komisijas 2019. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (turpmāk - regula), izriet, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas nolūkā (direktīvā noteiktā mērķrādītāja sasniegšanas nolūkā)  ir atļauts noteiktā apjomā izmantot arī no tādām izejvielām ražotu degvielu, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (t.s. ILUC emisijas risku). Šādu kurināmo/degvielu maksimālais īpatsvars enerģijas galapatēriņā dzelzceļa un autotransporta nozarē katrā atsevišķā dalībvalstī nedrīkst pārsniegt 7%. Savukārt no 2023. gada 31. decembra līdz, vēlākais, 2030. gada 31. decembrim minēto robežvērtību pakāpeniski samazina līdz 0% (regulas preambulas 4. apsvērums, direktīvas (ES) 2018/2001 26. panta 2. punkta otrā daļa).
Proti, no direktīvas kopumā izriet pienākums mazināt ILUC.
Savukārt no projekta 8. panta piektās daļas piedāvātajā redakcijā izriet, ka "degvielas piegādātājs siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma ietvaros patēriņam transporta sektorā realizē biodegvielu, biomasas degvielu vai biogāzi (biometānu), kas saražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, kuriem ir augsts netiešas zemes izmantošanas maiņas risks [..] šādā apjomā:". Citiem vārdiem, likumprojektā tiek noteikts degvielas piegādātāju pienākums izmantot šādu degvielu noteiktā apjomā.
Ievērojot minēto, aicinām precizēt projekta 8. panta piekto daļu, piemēram, nosakot, ka degvielas piegādātājs var realizēt šādu degvielu.
Lūdzam arī precizēt projekta 8. panta piektās daļas otro teikumu, jo tā redakcija šobrīd ir nekorekta - regula nenoteic tālāk minētos degvielas realizācijas apjomus. Ierosinām atsauci uz regulu kopumā izslēgt, ņemot vērā, ka regula ir tieši piemērojama, un attiecīgo informāciju norādīt projekta anotācijā. 
Tāpat lūdzam izvērtēt, vai projekta 8. panta piektās daļas apakšpunktos ir korekti noteikt, ka katram konkrētam degvielas piegādātājam pieļaujamais apjoms tiek noteikts kā procenti no visa transporta sektorā realizētā transporta enerģijas apjoma. Nepieciešamības gadījumā lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos šīs normas precizēt.

-

Lūdzam izslēgt projekta 9. panta sesto daļu. 
Vēršam uzmanību, ka subjekti un kārtība, kā Saeimā var iesniegt likumprojektus, jau izriet no Latvijas Republikas Satversmes 65. panta, kā arī no Saeimas kārtības ruļļa. Nozares likumā šī kārtība vai Ministru kabineta tiesības iesniegt likumprojektus nebūtu jāregulē, tāpat nav lietderīgi regulēt likuma grozījumu iesniegšanas motīvus.
Tāpat nav skaidrs projekta 9. panta sestajā daļā minētā saraksta juridiskais spēks un tiesiskās sekas. Norādām, ka ministrijām nav tiesību izdot tiesību aktus ar ārēja normatīvā akta juridisko spēku, t.i., šāds saraksts nebūs saistošs privātpersonām.

-

Lūdzam izslēgt vārdus "atbilstoši veidlapai, kas publicēta Eiropas Vides aģentūras uzturētajā tīmekļvietnē" un attiecīgo informāciju, ja nepieciešams, norādīt likumprojekta anotācijā. Skaidrojam, ka likumā nebūtu jāregulē iestādes pienākums iesniegt informāciju šādā detalizācijas pakāpē, atsaucoties uz institūciju tīmekļvietnē publicētu veidlapu.
Lūdzam arī kopumā izvērtēt, vai šī un citas informācijas sniegšanas prasības nebūtu regulējamas projekta 11. panta sestās daļas ievaddaļā minētajos normatīvajos aktos par enerģētiku un to nosacījumos par divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanu, nevis šajā likumā.

-

Lūdzam izvērtēt projekta 15. pantā paredzētā piespiedu mehānisma efektivitāti un tā atbilstību administratīvā procesa vispārīgajam regulējumam. Šajā gadījumā būtu pieņemams lēmums par tiesiskā pienākuma noteikšanu un tas izpildāms piespiedu kārtā vispārīgā kārtībā, tostarp neizslēdzot arī aizvietotājizpildi.

Projekta 15. pantā paredzēts, ka iestāde var pieņemt lēmumu par piespiedu naudas uzlikšanu, ja komersants neizpilda projekta 5. panta otrajā daļā noteikto pienākumu līdz 2030. gada 31. decembrim degvielas uzpildes stacijā nodrošināt uzlādes punktu vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu un nav uzsākta uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu izbūve. Piespiedu nauda komersantam ir 10 000 euro (to var samazināt par 25 %, ievērojot komersanta nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu), un to var piemērot reizi gadā.

1. Projekta anotācijā skaidrots, ka šīs piespiedu naudas mērķis nav sodoša rakstura. Kopumā pirmšķietami varētu piekrist, ka tā nav krimināltiesiska rakstura administratīva sankcija jeb sods, lai arī projekta anotācijā sankcijas bardzība būtībā nav analizēta (iekļauti vien apsvērumi par minimālā un maksimālā apmēra izvēli un tās efektivitāti). Lūdzam projekta anotācijā izvērtēt pēc būtības visas soda pazīmes.

2. Projekta 5. panta otrajā daļā ir paredzēts, ka, būvējot jaunu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot, renovējot esošu degvielas uzpildes staciju, kā arī visās esošajās degvielas uzpildes stacijās līdz 2030. gada 31. decembrim ir jānodrošina vismaz viens uzlādes punkts vai alternatīvās degvielas uzpildes punkts atbilstoši Ministru kabineta "noteiktajām prasībām un kritērijiem". Minētais regulējums attiecas gan uz jaunām degvielas uzpildes stacijām, gan arī uz esošajām degvielas uzpildes stacijām. Lūdzam projekta anotācijā skaidrot, kā šā pienākuma izpilde tiks nodrošināta attiecībā uz jaunajām uzpildes stacijām (arī pēc 2030. gada).

Prasības uzlādes un alternatīvās degvielas uzpildes punktiem noteiks Ministru kabinets. Projekta 5. panta septītajā daļā ietvertais pilnvarojums ir ārkārtīgi vispārīgs, nav saprotams kādas prasības tiks regulētas un kāpēc ("kritēriji" vispār nav pieminēti). Nav izslēgta situācija, ka degvielas uzpildes stacijā esošais uzlādes vai alternatīvās degvielas uzpildes punkts var neatbilst kādam no šiem kritērijiem (prasībām). Tādā situācijā vēlamā pieeja ir norādīt privātpersonai trūkumus un noteikt saprātīgu laiku to novēršanai.

Projekta anotācijā skaidrots, ka administratīvais akts, kurā noteiktu tiesiskus pienākumus, neesot nepieciešams un tas atkārtotu tikai likumā noteikto. Šāds skaidrojums nav pamatots. Administratīvais akts konkretizē normatīvo regulējumu atbilstoši faktiskajai situācijai, piemēram, norāda, kādi tieši pienākumi nav izpildīti un kāpēc tas bija nepieciešams, nosaka termiņus vai citus nosacījumus nepilnību novēršanai. Līdz ar to nav pamata veidot atšķirīgu regulējumu un uzreiz piemērot piespiedu līdzekļus.

Turklāt nav saprotams, kāpēc piespiedu līdzekļus nav paredzēts piemērot personām, kuras ir uzsākušas uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu izbūvi, taču likumā noteiktajā termiņā šo punktu pieejamība tāpat nav nodrošināta. Arī šajā gadījumā daudz atbilstošāka rīcība būtu noteikt saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

Nav skaidrs arī ierobežojuma piemērot piespiedu līdzekli pamatojums, proti, kāpēc šādus lēmumus varēs pieņemt tikai līdz 2031. gada 31. martam. Protams, iestāde nevarētu neierobežoti ilgu laiku sodīt personu par kādreiz pieļautu pārkāpumu, taču šajā gadījumā tas nav sods un attiecīgais pienākums joprojām pastāv. Jebkurā gadījumā šādiem termiņiem nepieciešams skaidrojums.

3. Projektā paredzēts fiksēts piespiedu naudas apmērs, kā arī paredzēts, ka piespiedu nauda piemērojama reizi gadā. Ievērojot, ka faktiskās situācijas var būt pavisam dažādas (ir pieejams prasībām neatbilstošs uzlādes punkts, ir tikai sākta šāda punkta izbūve, nav vispār nekas darīts, lai nodrošinātu šādu punktu pieejamību, u. tml.), projektā paredzētā pieeja nav atbilstoša samērīguma principa prasībām.

Lai arī projekta anotācijā norādīts, ka projektā izmantots Administratīvā procesa likuma 370. panta trešajā daļā noteiktais maksimālais piespiedu naudas apmērs, tās piemērošana ir pavisam atšķirīga. Projekta anotācijā nav vērtēts, vai, piemēram, komersantam nav izdevīgāk reizi gadā samaksāt 10 000 eiro. Tāpat nav arī pamatojuma, kāpēc izvēlēts tieši viena gada termiņš.

Piespiedu naudas apmērs var tikt samazināts, ievērojot nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu. Taču nav saprotams, tieši kādā veidā reitings būtu saistāms ar pieļauto pārkāpumu un piespiedu naudas apmēru. Tas pats attiecas arī uz projekta 13. panta ceturtajā daļā un 14. panta piektajā daļā paredzētajiem izņēmumiem.

4. Ievērojot minēto, šajā gadījumā paredzama iespēja attiecīgajā gadījumā noteikt konkrētus tiesiskus pienākumus. Šādu administratīvo aktu iespējams izpildīt Administratīvā procesa likumā noteiktajā vispārīgajā kārtībā. Izņēmumiem nav saskatāms pietiekams pamatojums. Lūdzam precizēt projektu un tā anotāciju.
 

-

Lūdzam papildināt projekta anotācijas 5. punktu ar informāciju par to, ka ar projektu tiek ieviestas arī vairāku Eiropas Savienības regulu prasības, tai skaitā: 
- Komisijas 2022. gada 14. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem, 
- Komisijas 2019. gada 13. marta deleģētajā regula (ES) Nr. 2019/807, ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku;
- Komisijas 2022. gada 15. novembra Īstenošanas regula (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu.

 

-

Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz dalībvalsts saistībām noteikt degvielas piegādātājiem pienākumu nodrošināt noteiktu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru galapatēriņā transporta nozarē (projekta 8. pants, direktīvas (ES) 2018/2001 25.pants) dalībvalsts rīcības brīvību paredz arī direktīvas (ES) 2018/2001 25. panta 1. punkta otrā daļa. Minētā direktīvas norma paredz, ka "nosakot šo pienākumu degvielas piegādātājiem, dalībvalstis var atbrīvot vai nodalīt dažādus degvielas piegādātājus un dažādus energonesējus, nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā dažādu tehnoloģiju dažādās gatavības stadijas un izmaksas".
Tāpat rīcības brīvību pieļauj 25. panta 1. punkta piektā daļa, kā arī atsevišķas citas projektā pārņemtās direktīvas normas.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta anotācijas 5.4. apakšpunktu ar informāciju par direktīvas 25. pantā paredzētās rīcības brīvības izmantošanu.

-

Aicinām rūpīgi izvērtēt, vai projekta ietvaros netiek plānota fizisko personu datu apstrāde. Lai gan projektā netiek tieši norādīts uz fizisko personu datu apstrādi, atsevišķi projekta panti varētu ietvert fizisko personu datu apstrādi, piemēram, projekta 10.panta piektās daļas 1.punkts (dati par veiktajiem darījumiem), 11.panta trešā daļa (informācijas glabāšanas termiņš). Ņemot vērā minēto, lūdzam skaidri norādīt, vai projekta ietvaros tiek plānota fizisko personu datu apstrāde. Gadījumā, ja tā tiek plānota, lūdzam precizēt projektu kopumā, norādot fizisko personu datu apstrādes mērķi, datu subjektus, apstrādājamās datu kategorijas, vienības, kādām fizisko personu dati var tikt izpausti un kādā nolūkā, kā arī lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.

-