Atzinums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) izsaka šādus iebildumus par likumprojekta 4. pantu:
Likumprojekta 4. pants paredz grozīt Elektronisko sakaru likuma 125. panta otro daļu, papildinot to ar atsauci uz jauno 124.² pantu (likumprojekta 2. pants). Tā kā Elektronisko sakaru likuma 125. panta otrā daļa nosaka Regulatora kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā, ar likumprojektu Regulatoram tiek noteiktas tiesības veikt administratīvo pārkāpumu procesu arī par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nenodrošināšanu pret elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem un interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” Regulatora uzdevums ir regulēt sabiedrisko pakalpojumu (enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas, depozīta iepakojuma apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs) sniegšanu, nodrošinot konkurenci, lietotāju interešu aizstāvību un pakalpojumu pieejamību. Savukārt likumprojekts, ar kuru ievieš Regulas (ES) 2023/1543 un Konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildu protokola par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu prasības, neattiecas uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet gan ir vērsts uz informācijas iegūšanu kriminālprocesa vajadzībām. Tādējādi likumprojekta 4. pants nav attiecināms uz Regulatora funkcijām un, kā tas pamatoti norādīts anotācijā, šo datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes nodrošināšanas uzraudzība ietilpst tiesībaizsardzības iestāžu kompetencē.
Būtiski norādīt, ka atbilstoši likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” noteiktajam Regulatoram ir jānodrošina institucionālā, funkcionālā, finanšu un lēmumu pieņemšanas neatkarība, kā arī jādarbojas tikai savas kompetences ietvaros sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomā. Attiecīgi Regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, un šo nodevu maksā visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji. Ņemot vērā, ka likumprojekta 2. pants neattiecas uz sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, attiecīgi administratīvā pārkāpuma procesa veikšana par minēto pārkāpumu (likumprojekta 4. pants) nevar tikt finansēta no sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju maksātās valsts nodevas par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Proti, nodevas maksājumu izmantošana tādu funkciju veikšanai, kas saistās ar elektronisko pierādījumu vākšanu kriminālprocesā, tai skaitā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības vai integritātes nodrošināšanas uzraudzība, nevis ar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu, uzskatāma par nodevas maksātāju līdzekļu neatbilstošu izlietojumu un var radīt tiesiskos riskus.
Papildus anotācijas sadaļā “Risinājuma apraksts” ir norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lietas par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes nenodrošināšanu uzsākšanu un sagatavošanu veic Datu valsts inspekcija, bet lietu izskata un lēmumu pieņem Valsts policija. Anotācijā šāds kompetences sadalījums pamatots ar Datu valsts inspekcijas kompetenci datu aizsardzības jomā un Valsts policijas – e-pierādījumu jomā. Tādējādi Likumprojekta 4. pants neatbilst anotācijā norādītajam.
Līdz ar to iebilstam pret likumprojekta 4. pantā noteiktajām tiesībām Regulatoram veikt administratīvā pārkāpuma procesu par likumprojekta 2. pantā (124.² pants) paredzēto pārkāpumu, jo tas paplašina Regulatora kompetenci ārpus sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas jomas, kas neatbilst Regulatora tiesiskajam statusam, finansēšanas modelim un likumprojekta anotācijā paredzētajam kompetenču sadalījumam.

-