Projekta ID
21-TA-1624Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
28.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Komentārs/iebildums par Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - ministrija) bieži lietoto argumentu, ka nav pamata pārskatīt piešķirtā finansējuma apmēru, pamatojoties datiem par neizlietoto finansējumu:
IZM 07.04.2017. vēstulē Nr. 01-14e/1527 pašvaldībām un izglītības pārvaldēm norādīts, ka neizmantotie valsts budžeta līdzekļi nav novirzāmi vidējās izglītības (10. – 12.klašu) izglītojamo ēdināšanai, jo tas pārsniedz Ministru kabineta noteikumu mērķi un robežas, kas ir pamatizglītības programmas apguvē iesaistīto (1. – 9.klašu) izglītojamo ēdināšana.
IZM 22.07.2020. vēstulē Nr. 4-7e/20/2281 Rīgas domei norādīts, ka gadījumā, ka 5.-9. klašu izglītojamo ēdināšanas izmaksas tiek segtas no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, pašvaldība nav tiesīga 1. – 4.klašu neizlietoto valsts finansējumu izlietot 5. līdz 9. klašu izglītojamo ēdināšanai un tādējādi neizlietotais finansējums atmaksājams valsts budžetā.
Jāņem vērā, ka neizmantotie valsts budžeta līdzekļi veidojas vienmēr, jo slimības un citu kavējumu iemeslu dēļ 1. – 4. klašu izglītojamo faktiskais apmeklējums nav 100%, bet ir mainīgs mācību gada laikā un vidēji sastāda 80% no kopējā.
Ja pašvaldība, rūpējoties par sociālo atbalstu un vienlīdzīgām tiesībām saņemt brīvpusdienas visiem (1. – 12. klašu) izglītojamajiem, ar lēmumu ir noteikusi segt ēdināšanas izmaksas no pašvaldības budžeta, tad IZM ir noteikusi aizliegumu valsts budžeta neizlietotos līdzekļus izmantot, lai sniegtu atbalstu kopējā mērķa sasniegšanai.
Tā vietā IZM ietur no pašvaldības valsts budžeta neizlietotos līdzekļus. Nav zināms, kādiem mērķiem neizlietotos līdzekļus izmanto IZM, un vai tas nepārsniedz Ministru kabineta noteikumu mērķi un robežas.
Ja Veselības ministrija jau no 2018. gada ziņo par neatliekamu nepieciešamību finansējumu palielināt, lai nodrošinātu ēdināšanas kvalitāti, un izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija vairākus gadus ziņo par steidzamu nepieciešamību pārskatīt valsts mērķdotācijas apmēru, kas nav grozīts no 2014. gada, šāds IZM arguments par valsts finansējuma atlikumu nav pamatots un ir noraidāms.
LLPA aicina organizēt starpministriju un pašvaldību sarunas par izglītojamo ēdināšanas izdevumu apmaksu 2022./2023.mācību gadā.
IZM 07.04.2017. vēstulē Nr. 01-14e/1527 pašvaldībām un izglītības pārvaldēm norādīts, ka neizmantotie valsts budžeta līdzekļi nav novirzāmi vidējās izglītības (10. – 12.klašu) izglītojamo ēdināšanai, jo tas pārsniedz Ministru kabineta noteikumu mērķi un robežas, kas ir pamatizglītības programmas apguvē iesaistīto (1. – 9.klašu) izglītojamo ēdināšana.
IZM 22.07.2020. vēstulē Nr. 4-7e/20/2281 Rīgas domei norādīts, ka gadījumā, ka 5.-9. klašu izglītojamo ēdināšanas izmaksas tiek segtas no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta līdzekļiem, pašvaldība nav tiesīga 1. – 4.klašu neizlietoto valsts finansējumu izlietot 5. līdz 9. klašu izglītojamo ēdināšanai un tādējādi neizlietotais finansējums atmaksājams valsts budžetā.
Jāņem vērā, ka neizmantotie valsts budžeta līdzekļi veidojas vienmēr, jo slimības un citu kavējumu iemeslu dēļ 1. – 4. klašu izglītojamo faktiskais apmeklējums nav 100%, bet ir mainīgs mācību gada laikā un vidēji sastāda 80% no kopējā.
Ja pašvaldība, rūpējoties par sociālo atbalstu un vienlīdzīgām tiesībām saņemt brīvpusdienas visiem (1. – 12. klašu) izglītojamajiem, ar lēmumu ir noteikusi segt ēdināšanas izmaksas no pašvaldības budžeta, tad IZM ir noteikusi aizliegumu valsts budžeta neizlietotos līdzekļus izmantot, lai sniegtu atbalstu kopējā mērķa sasniegšanai.
Tā vietā IZM ietur no pašvaldības valsts budžeta neizlietotos līdzekļus. Nav zināms, kādiem mērķiem neizlietotos līdzekļus izmanto IZM, un vai tas nepārsniedz Ministru kabineta noteikumu mērķi un robežas.
Ja Veselības ministrija jau no 2018. gada ziņo par neatliekamu nepieciešamību finansējumu palielināt, lai nodrošinātu ēdināšanas kvalitāti, un izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija vairākus gadus ziņo par steidzamu nepieciešamību pārskatīt valsts mērķdotācijas apmēru, kas nav grozīts no 2014. gada, šāds IZM arguments par valsts finansējuma atlikumu nav pamatots un ir noraidāms.
LLPA aicina organizēt starpministriju un pašvaldību sarunas par izglītojamo ēdināšanas izdevumu apmaksu 2022./2023.mācību gadā.
Piedāvātā redakcija
-