Atzinums

Lūdzam papildināt ziņojumu ar informāciju, ka mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojektā būs iespēja piedalīties arī mākslu un kultūras universitātēm, jo arī kultūras nozarē ir nozīmīga tālākizglītība, kuru attīsta un piedāvā mākslu un kultūras universitātes.

-

Ziņojumā paredzēts, ka institucionālās finansēšanas modelis tiks ieviests arī koledžās. No ziņojuma nav saprotams pēc kādiem principiem un kā tiks vērtēta koledžu iesaiste institucionālās finansēšanas modelī.  Šobrīd arī no ziņojuma teksta saprotams, ka koledžām papildu finansējums institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai netiek paredzēts. Minētais radīs nevienlīdzīgu attieksmi un koledžu finansiālās situācijas pasliktināšanos un attiecīgi tās potenciāli kļūs nekonkurētspējīgas. Lūdzam ziņojumā detalizētāk skaidrot koledžu iesaisti institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanā. 

-

Ziņojumā paredzēts, ka mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekts tiks ieviests tikai vienā augstskolā. Taču ziņojumā nav skaidrots kā šis mikrokvalifikāciju projekts tiks ieviests citās augstskolās un kāds finansējums katrai no tām tiek plānots, pēc kādiem principiem tiks noteikts kuras augstskolas un kā ieviesīs šo mikrokvalifikāciju īstenošanu. 

-

Lūdzam precizēt un papildināt ar informāciju par trīspusējo līgumu un vienošanās protokolu, ieviešot institucionālo finansēšanas modeli, proti, saskaņā ar  Ministru kabineta 2006.gada 12.decembra noteikumiem Nr.994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem" ir jāslēdz gan līgums, gan vienošanās protokols. Pašlaik projektā ir minēts tikai līgums. Lūgums norādīt atsevišķi gan līguma, nav vienošanās protokola saturu.

-

Ziņojuma 38.lpp. modeļa izmaksu noteikšanā nav ņemta vērā augstskolu specifika.  Kā jau norādījām, ziņojuma 19.lpp., tika norādīts, ka komplekta izmaksām tiek piemērots studiju jomas koeficients. Taču finansiālās ietekmes aprēķinā nav ņemti vērā minētie koeficienti. Ja augstskolām tiek piešķirts vienots izmēģinājumprojekta ietvaros noteiktais finansējums, neskatoties uz programmu resursu ietilpību, tas nozīmē, ka augstskolas, kuras īsteno "lētākās" programmas būs ieguvējas, salīdzinot ar augstskolām,  kuras ir "dārgākas" un ar lielākiem koeficientiem.   Lūdzam precizēt finansiālās ietekmes aprēķinu. 

-

Ziņojuma 34.lpp. norādīts, ka: "Pēc institucionālā finansējuma izmēģinājumprojekta beigām, tā finansējums tiks piešķirts atbilstoši augstākās izglītības iestādes sagatavoto absolventu skaitam". Ziņojumā nav analizētas situācijas kad,  piemēram, tiek ieviestas jaunas programmas, kurām absolventu skaits būs tikai pēc vairākiem gadiem. Lūdzam papildināt ziņojumu ar informāciju par to, vai un kā šādos gadījumos tiks  regulētas līgumiskās attiecības ar augstskolu finansēšanas līgumā. 

-

Zinojuma 31.lpp. paredzēts, ka "2025. gada jūlijā IZM veiks izvērtējumu par izmēģinājumprojekta rezultātiem atbilstoši institucionālā finansējuma reformas mērķiem" .   Ņemot vērā, ka izmēģinājumprojekta ieviešana faktiski pilnu kalendāro gadu būs tikai RTU, bet pārējās augstskolās, kas pievienosies, piemēram, tikai 2024.gada rudenī vai sākot ar 2025.gadu, visticamāk nebūs pieredze par pilnu kalendāro gadu, kuram tiek plānots finansējums (nevis mācību gadu), kā arī ņemot vērā dažādo mēnešu skaitu mācību semestros, izvērtējums var sniegt nekorektus rezultātus kalendārā gada griezumā.  Lūdzam skaidrot ziņojumā detalizētāk kā un par kādu periodu tiks veikts izvērtējums. 
Papildus tam, vēršam uzmanību, ka turpmākās rīcības plānā (ziņojuma 43.lpp.)  5.un 6.punktā noteiktais termiņš varētu būtu nepietiekams, lai objektīvi izvērtētu izmēģinājumprojekta ieviešanas rezultātus un sagatavotu normatīvo aktu projektus. 



 

-

No ziņojuma teksta secināms, ka izmēģinājumprojekta finansējums tiks piešķirts papildus jau esošajam studiju bāzes finansējumam, līdz ar to secinājumi par jaunā modeļa ietekmi būs balstīti  par abu finansējuma daļu ietekmi un izlietojumu un tie būs piemērojamo tikai tādam modelim, kura ieviešanai tiks piešķirts papildu finansējums.  Līdz ar to rodas pamatotas bažas par to, kā modelis spēs darboties gadījumā, ja papildu finansējums  pēc izmēģinājumprojekta īstenošanas netiks piešķirts. Tas nozīmē, ka faktiski papildu finansējums būs tām augstskolām, kuras piedalījās izmēģinājumprojektā, bet ziņojumā nav izvērtēt riski attiecībā uz tām augstskolām, kuras nepiedalījās izmēģinājumprojektā. Lūdzam izvērtēt un skaidrot ziņojumā šo aspektu. 

-

Ziņojuma 16.lpp. pēdējā rindkopā paredzēts, ka: "Institucionālais finansējums tiktu piešķirts kā bloka dotācija augstākās izglītības iestādēm, kas pirmajos gados būtu ne mazāka par esošo 2024.gada finansējuma apmēru, ko iestādes pirmā pīlāra ietvaros saņem." Vēršam uzmanību, ka šis nav objektīvs lielums pret kuru salīdzināms modeļa finansējums, jo līdz institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanai vēl ir plānojams papildu finansējums studiju bāzei, piemēram, ir paredzams pedagogu zemākās darba samaksas pieaugums atbilstoši LIZDAs grafikam kam attiecīgi  paredzams arī papildu finansējums.  Kultūras ministrijas ieskatā, augstskolām pie jaunā finansējuma modeļa ieviešanas ir saglabājams, nevis 2024.gadam plānotais finansējums, bet tas studiju bāzes finansējums, kas augstskolām ir plānots iepriekšējā gadā pirms jaunā finansējuma modeļa ieviešanas, neietverot augstskolu izmēģinājumprojekta ietvaros papildu piešķirto finansējumu. 

-

Ziņojuma tekstā un rīkojuma projektā tiek norādīts tikai uz papildu finansējuma piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai, taču pārējām ministrijām  papildu finansējums netiek piešķirts. Piekrītam, ka izmēģinājumprojekta laikā, lai nodrošinātu vienotu un centralizētu pieeju un veiktu datu analīzi, finansējuma piešķīrums daļēji varētu saglabāties gan no nozares ministrijas budžeta (pašlaik esošai finansējums studiju bāzei), gan no Izglītības un zinātnes ministrijas (izmēģinājumprojekta izdevumi). Taču pēc izmēģinājumprojekta beigām nebūtu lietderīgi saglabāt augstskolas institucionālajai finansēšanai (bloka finansējumam)  paredzēto finansējumu divos resoros.  Minētais jau šobrīd, kad pedagogu darba samaksas pieauguma plānotais finansējums ir plānots Izglītības un zinātnes ministrijas resorā, rada administratīvus un birokrātiskus sarežģījumus,  kā arī apgrūtina informācijas pieejamību un saprotamību par augstskolām plānotā finansējuma apmēru I.pīlāra finansējumam. 
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt ziņojumu ar informāciju par to, kā  un kad citu ministriju padotībā esošajām plānotais I.pīlāra finansējums  (bloka finansējums) augstskolām tiks pārdalīts uz attiecīgajām nozaru ministrijām. 

-

Ziņojuma 16.lpp pēdējā rindkopā norādīts: "Institucionālais finansējums tiktu piešķirts kā bloka dotācija augstākās izglītības iestādēm, kas pirmajos gados būtu ne mazāka par esošo 2024.gada finansējuma apmēru, ko iestādes pirmā pīlāra ietvaros saņem". 
No ziņojuma nav skaidra jaunā institucionālās finansēšanas modeļa korelācija ar jauno doktorantūras finansēšanas modeli. Nav skaidrs vai doktorantūras I.pīlāra jeb bloka finansējums tiek saglabāts, vai arī tas tiks vērtēts kā atsevišķi nodalīts finansējums. Kā arī nav skaidrs vai stipendijām plānotais finansējums tiks atsevišķi nodalīts.  Līdz ar to, lūdzam skaidrot - kāds finansējums saglabāsies augstskolām, ieviešot jauno finansēšanas modeli. 

-

Ziņojumā attiecībā uz I.pīlāra finansējumu jeb bloka finansējumu  nav izvērtēts mehānisms kā augstskolai ir iespējams palielināt bloka  finansējumu  mērķtiecīgam studējošo skaita pieaugumam un augstskolas attīstībai, piemēram, pilnīgi jaunu programmu atvēršanai.  Ne visos gadījumos to objektīvi būs iespējams īstenot esošā budžeta ietvaros. Līdz ar to, var veidoties situācijas, kad augstskolas stagnē un tām nav iespēju attīstīties un kopumā ir secināms, ka ziņojumā izveidotais institucionālās finansēšanas modelis nav vērsts uz attīstību, bet uz esošo resursu apguvi. Lūdzam papildināt ziņojumu ar informāciju vai un kā augstskolām pēc institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanas būs iespējas palielināt valsts budžeta finansējumu (akadēmisko komplektu skaitu). 

-

Ziņojuma 20.lpp. lietots saīsinājums "As kritērijs", kas iepriekš nav ieviests kā saīsinājums. Lūdzam papildināt ar saīsinājuma skaidrojumu vai papildināt ziņojumu tā, lai ir saprotams kas tas ir par kritēriju. 

-

Akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksas pēc būtības neņem vērā katras augstskolas faktiskos izdevumus saistībā ar  programmu īstenošanu un infrastruktūras uzturēšanu.  Līdz ar to no ziņojuma nav secināms, cik lielā mērā minētās izmaksas būs pietiekamas programmu īstenošanai, tajā skaitā resursu ietilpīgās programmās kā mūzika un māksla. Minētais rada risku, ka atsevišķās augstskolās, kuras īsteno resursu ietilpīgas programmas, vai arī to īpašumā esošās ēkas ir salīdzinoši dārgas uzturēšanā, būs nekonkurētspējīgā situācijā, un būs spiestas daļu akadēmiskā personāla samaksai paredzētā finansējuma novirzīt pārējiem programmu īstenošanas izdevumiem un augstskolas  uzturēšanas izdevumiem. 
Papildus tam, izvērtējot 18.lpp. 25.atsaucē un 26.atsaucē norādīto informāciju, secināms, ka "Pētījums par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu" nav ietverta tiešā veidā norāde par to, ka "48% izmaksu, kas saistītas ar infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, administrēšanu un citām pieskaitāmām izmaksām".  Tā kā netika norādīta konkrēta atsauce uz minētā ziņojuma sadaļu vai punktu, tad noprotams, ka šāds apgalvojums, iespējams, ir izdarīts pamatojoties uz šā ziņojuma 31.lpp. esošo attēlu Nr.10 "Valsts augstskolu izdevumu struktūra". Taču vēršam uzmanību, ka šajā attēlā visa veida atlīdzības kopsumma ir 53% un tā ietver ne tikai akadēmiskā personāla, bet arī pārējā personāla atlīdzības izmaksas un attiecīgi 47% pārējās izmaksas.  Taču jaunajā institucionālās finansēšanas modeļa  un izmēģinājumprojekta aprēķinos pārējās izmaksas tiek attiecinātas tikai pret akadēmiskā personāla izmaksām.  Kultūras ministrijas ieskatā, ja arī tiek pielietota šāda pārējo izmaksu proporcija 48% apmērā,  ziņojumā ir jābūt izvērtējumam par to, vai tas ir pietiekami gan pārējā personāla atlīdzībai, gan ari pārējo izdevumu segšanai, un tikai tad šāda proporcija būtu apstiprināma.  Ja šobrīd to nav iespējams noteikt, tad ir jāpapildina ziņojums ar informāciju par to kā un kad tiks izvērtēts, vai noteiktā pārējo izdevumu proporcija 48% apmērā ir pietiekama augstskolu darbības nodrošināšanai. 
 

-

Ziņojuma 19.lpp. paredzēts, ka: "Attiecīgi, reizinot šīs izmaksas ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 2. pielikumā esošajiem studiju izmaksu koeficientiem, ir iespējams iegūt akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksas dažādās tematiskajās jomās, atkarībā no to resursietilpības." Taču no ziņojuma nav saprotams, kā tiks piemērots šis attiecība uz augstskolām, kuras īsteno programmas ar dažādiem koeficientiem. Lūdzam papildināt ziņojumu ar skaidrojumu par studiju izmaksu koeficientu piemērošanu akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksām. 



 

-

Ziņojuma 19.lpp. pēc 2.tabulas ir norādīts, ka "Attiecīgi, reizinot šīs izmaksas ar Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra Noteikumos Nr. 994 “Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 2. pielikumā esošajiem studiju izmaksu koeficientiem, ir iespējams iegūt akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksas dažādās tematiskajās jomās, atkarībā no to resursietilpības."
Taču ziņojuma tālākajā tekstā, tajā skaitā, nosakot institucionālās finansēšanas modeļa un izmēģinājumprojekta provizoriskās izmaksas, šādi koeficienti  akadēmiskā personāla “komplekta” izmaksām netiek ņemti vērā, līdz ar to, secināms, ka potenciāli noteiktā finansiālā ietekme institucionālās finansēšanas modeļa un izmēģinājumprojekta ieviešanai ir noteiktas nepareizi. 

 

-

Lūdzam precizēt un aktualizēt ziņojuma satura tabulu, jo tajā ir ietverti atsevišķi satura elementi, kas nemaz nav ietverti ziņojumā (piemēram, sadaļa "Kredītu dzēšana"), kā arī atsevišķiem satura elementiem norādītā lappušu numerācija neatbilst faktiskajai to atrašanās vietai. 

-