Atzinums

Augstākās izglītības padome ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par augstākās izglītības institucionālās finansēšanas izmēģinājumprojekta rezultātiem un izsaka savu atzinumu par piedāvāto virzību.
Padome kopumā atbalsta institucionālā finansējuma principu ieviešanu visās valsts augstākās izglītības iestādēs, jo šāda pieeja ir loģisks solis uz efektīvāku, rezultātorientētu un autonomiju stiprinošu augstākās izglītības pārvaldību. 
Vienlaikus Padome pievērš uzmanību vairākām būtiskām niansēm, kas jāņem vērā turpmākas sistēmiskās ieviešanas gaitā:
1) Īpašu uzmanību Padome vēlas vērst uz to, ka augstākās izglītības finansēšanas reformu gaitā nav izveidots pārskatāms un pārskatatbildīgs mehānisms, kurā sistemātiski tiek noteikts un publiskots valstij nepieciešamo speciālistu skaits.
2) Pāreja no ex ante (iepriekš noteikta valsts pasūtījuma) uz ex post (rezultātos balstītu) finansēšanas modeli nevar būt pilnvērtīga bez datiem un pārredzamas koordinācijas platformas.
3) Šāda platforma ir kritiski nepieciešama, lai nodrošinātu augstākās izglītības atbilstību darba tirgus, sabiedrības un valsts drošības vajadzībām, kā arī nodrošinātu mērķtiecīgu, datus balstītu lēmumu pieņemšanu. Patlaban IZM nav apkopojusi skaidrus datus, cik un kādu speciālistu sagatavošanu tā sagaida no augstskolām dažādās jomās, kas apgrūtina augstskolu stratēģisko plānošanu un sabiedrības uzticību pārmaiņu virzienam.
4) Nav atbalstāms priekšlikums ieviest 15% pārdales mehānismu pirmajā jeb bāzes finansējuma pīlārā, kamēr nav pilnībā definēti tā kritēriji un izvērtēta iespējamā ietekme uz līgumos ar studējošajiem noteikto saistību izpildi, īpaši ņemot vērā studiju un finanšu gadu nesakritību.
5) Šāda dinamika, bez atbilstošas stabilitātes garantijām, var radīt nevēlamu spriedzi augstskolu budžeta plānošanā, jo bāzes finansējums kalpo kā pamats ilgtermiņa saistību nodrošināšanai. Ieteicams stiprināt snieguma finansējuma jeb otrā pīlāra īstenošanu un, pēc pieredzes izvērtēšanas, pārskatīt tā daļēju integrāciju dinamiskās pārdales principos.
6) Padome atbalsta virzību uz daudzgadu līgumiem, kā arī finansēšanas sasaisti ar konkrētiem, iestādes profilam atbilstošiem uzdevumiem, tomēr norāda, ka līgumu slēgšanas process ir jāoptimizē, lai tas neradītu birokrātisko slogu un kavēšanos valsts budžeta līdzekļu pieejamībā.
7) Attiecībā uz juridisko personu dibināto augstskolu iespējamu integrēšanu finansēšanas mehānismos, Padome piekrīt LTRK un PAA paustajam, ka jānodrošina vienlīdzīgi kvalitātes kritēriji un caurskatāmi nosacījumi. Šobrīd normatīvais ietvars neparedz adekvātu klasifikāciju (piemēram, “bezpeļņas augstskola”), un jebkāda budžeta pārdale šādām institūcijām ir vērtējama tikai pēc tiesiskā regulējuma precizēšanas.
8) Vienlaikus var tikt attīstīti mehānismi, kas ļauj finansēt studējošos tieši, piemēram, ar mērķētām stipendijām neatkarīgi no augstskolas dibinātāja, ja tiek nodrošināta kvalitāte un sabiedriskais ieguvums.
9) Izvērtējot LTRK ierosināto akcentu uz darba tirgus vajadzību plānošanas sistēmu un valsts pasūtījuma koordināciju ar Ekonomikas ministriju, Padome uzskata, ka valsts finansējuma izlietošanai jābūt cieši sasaistītai ar prognozējamiem tautsaimniecības datiem, nevis tikai retrospektīviem rādītājiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Augstākās izglītības padome aicina:
1. Uzsākt pakāpenisku institucionālā finansējuma sistēmas ieviešanu visās valsts AII no 2027. gada;
2. Izvairīties no pārdales mehānismiem pirmajā pīlārā līdz nav skaidri noteikti kritēriji un ietekmes modelēšana;
3. Saglabāt stingru sasaisti starp otrā pīlāra snieguma kritērijiem un valsts stratēģiskajām prioritātēm;
4. Izstrādāt tiesisku un skaidru regulējumu iespējamai valsts finansējuma pieejamībai juridisko personu dibinātām AII, īpaši jaunu statusu ieviešanas gadījumā;
5. AIP aicina izveidot platformu, kurā līdzvērtīgi būtu pārstāvētas IZM, Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, nozaru ministrijas, darba devēju pārstāvji un augstākās izglītības iestādes. Platformas koordinēšanu varētu īstenot Augstākās izglītības padome, kas ar savu juridisko statusu un sastāvu (ieskaitot studentu, mācībspēku, darba devēju, rektoru un zinātnieku pārstāvjus) jau nodrošina visu būtisko ieinteresēto pušu līdzdalību un var kalpot par strukturētu sadarbības mehānismu valsts pieprasījuma plānošanai.
 

4.3. Valsts pieprasījuma plānošanas un pārskatāmības platformas izveide speciālistu sagatavošanai
Pārejot uz institucionālās finansēšanas modeli, kurā valsts ieguldījums augstākajā izglītībā tiek sniegts aizvien vairāk ex post veidā, t.i., balstoties uz sasniegtajiem rezultātiem, nevis sākotnēji noteiktu valsts pasūtījumu (ex ante), ir būtiski nodrošināt jaunu mehānismu, kas ļautu sabiedrībai un politikas veidotājiem pārskatāmi un koordinēti noteikt valsts vajadzības augstākās izglītības jomā.
Šobrīd Latvijā nav funkcionējošas publiski pieejamas un institucionāli koordinētas platformas, kurā tiktu sistemātiski noteikts, kādu un cik daudz speciālistu valsts plāno sagatavot konkrētās nozarēs vidējā un ilgtermiņā. Tas kavē gan augstskolu iespējas veidot dati balstītu stratēģisko plānošanu, gan ierobežo valsts iespējas mērķtiecīgi investēt cilvēkkapitālā, īpaši jomās ar augstu sabiedrisko nozīmīgumu (piemēram, skolotāji, inženieri, ārsti, sociālie darbinieki, digitālo jomu speciālisti utt.).
Lai risinātu šo plaisu starp izglītības piedāvājumu un tautsaimniecības pieprasījumu, tiek rosināts izveidot valsts mēroga pārskatatbildīgu platformu augstākās izglītības speciālistu sagatavošanas plānošanai. Platformas mērķis būtu:
1) koordinēt nozaru pieprasījuma prognozes;
2) publiski fiksēt valstij prioritāros sagatavošanas virzienus un kvantitatīvos mērķus;
3) nodrošināt datu un lēmumu caurspīdību;
4) atbalstīt augstskolu stratēģisko plānošanu un sabiedrības informētību.
Šo platformu būtu lietderīgi veidot Augstākās izglītības padomes pārraudzībā, ņemot vērā tās jau esošo juridisko statusu un pārstāvības struktūru, kurā iekļauti:
a) darba devēju organizāciju pārstāvji;
b) augstskolu un koledžu rektori;
c) studentu organizāciju pārstāvji;
d) zinātniskās institūcijas;
e) akadēmiskā personāla un nozaru eksperti.
Platformas darbībā regulāri jāiesaista Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija, Veselības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī citas nozaru ministrijas atbilstoši konkrētajām tematiskajām jomām.
Tā kalpotu kā pastāvīga sadarbības un koordinācijas telpa, kuras ietvaros tiek sinhronizēti dati, pieņēmumi, prognozes un politiskās prioritātes, nodrošinot daudz efektīvāku sasaisti starp augstāko izglītību un darba tirgu. Šāda pieeja ir arī atbilstoša ES Padomes un OECD rekomendācijām par integrētu cilvēkkapitāla plānošanu.