Atzinums

Iebildums pret noteikumu projekta 10. punktu (grozījumi MK noteikumos Nr.198 (Projekta ID: 26-TA-487))
Latvijas Biškopības biedrība (LBB) kategoriski iebilst pret noteikumu projekta 10.punktu, tas ir, pret Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) minimālo klātienes pārbaužu (pārbaudes uz vietas) skaita samazināšanu no 5 % uz 3%. Uzskatām, ka šāds solis ir priekšlaicīgs un rada augstus riskus vides drošībai un biškopības nozarei.
Kontroles intensitātes mazināšana pašlaik nav pieļaujama, jo nav gūta pārliecība par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas kultūras un uzraudzības efektivitātes uzlabošanos valstī.
Pamatojums:
1) Sistēmiski pārkāpumi un aizliegtu vielu lietošana: piemēram, LBB veiktajā 2024. gada medus monitoringā (analīzes veiktas QSI laboratorijā, Vācijā) septiņos Latvijas medus paraugos tika konstatēta aizliegtā viela – tiakloprīds, kas liecināja par AAL pārkāpumiem četros Latvijas novados. Tā kā šī viela Eiropas Savienībā ir aizliegta kopš 2021. gada sākuma, tās klātesamība produktu paraugos liecina par būtiskiem AAL lietošanas kontroles trūkumiem un nepieciešamību pēc stingrākas, nevis vājākas uzraudzības.
2) Operatīvās kontroles trūkums: Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pieredze liecina, ka pašreizējie kontroles mehānismi nav pietiekami efektīvi, lai reāllaikā identificētu AAL lietošanas pārkāpumus. To apliecina 2025. gadā konstatētie gadījumi dažādos novados, kad glifosāts tika lietots ziedošā lucernā un rapsī. Uzskatām, ka kontroles sistēma nedrīkst balstīties uz iedzīvotāju ziņojumiem, tādējādi pārliekot uzraudzības funkciju uz sabiedrību. Sistēmai jābūt proaktīvai un rūpīgi plānotai, lai nodrošinātu, ka ES ekoshēmas atbalsts veicina vides mērķu sasniegšanu un tiek samaksāts pamatoti. Kamēr praksē joprojām tiek fiksēti šādi AAL lietošanas pārkāpumi, klātienes pārbaužu apjoma samazināšana nav pieļaujama, jo tā vēl vairāk ierobežos iespējas savlaicīgi konstatēt neatbilstības.
Papildus LBB vērš uzmanību uz citiem faktiem, kas liecina par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas pārkāpumiem, piemēram, konstatētiem meliorācijas grāvju nosmidzināšanas gadījumiem. Arī vairāku gadu biškopības produkcijas monitorings uzrāda regulārus maksimāli pieļaujamo pesticīdu atliekvielu daudzuma pārsniegumus, kas apstiprina neatbilstošu AAL lietošanas praksi lauksaimniecībā.
3) Risks - neatbilstība Regulas (ES) 2021/2116 59. un 72. panta prasībām: dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva atbalsta maksājumu tiesiskuma verifikācija. Kontroles sistēmas vājināšana laikā, kad nav panākta stabila AAL lietošanas kultūras uzlabošanās, apdraud gan vides aizsardzības mērķu sasniegšanu, gan biškopības nozari (jo AAL lietošanas pārkāpumi ietekmē biškopības produktu kvalitāti un rada zaudējumus biškopjiem). Turklāt kontroles sistēmas vājināšana apdraud arī godprātīgu lauksaimnieku konkurētspēju.
Ņemot vērā AAL lietošanas pārkāpumu riskus, LBB aicina samērot plānoto administratīvo ietaupījumu ar iespējamajiem zaudējumiem, ko var radīt ES finanšu korekcijas. Ja kontroles sistēma tiks atzīta par nepilnīgu, finansiālās sekas var ievērojami pārsniegt ieguvumus no pārbaužu apjoma samazināšanas.
LBB stingri iebilst pret noteikumu projekta 10.punktu un lūdz to svītrot, saglabājot spēkā esošo MK noteikumu nr.198 286.punktu (tas ir, pārbaužu apjomu uz vietas saglabāt vismaz 5% apmērā)
 

Saglabāt spēkā esošo redakciju:
286. Valsts augu aizsardzības dienests katru gadu sagatavo lauksaimnieku atlases kopu pārbaudēm uz vietas, aptverot vismaz piecus procentus no visiem lauksaimniekiem, kas pieteikušies ekoshēmas atbalstam par ekoloģiski nozīmīgu platību, ekoshēmas atbalstam par saudzējošo lauksaimniecības praksi un ekoshēmas atbalstam par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošu lauksaimniecības praksi. Piecu procentu prasība attiecas uz katru intervences pasākumu atsevišķi. Pārbaudes atlasi veido, iekļaujot tajā lauksaimniekus gan pēc nejaušības principa, gan pamatojoties uz riska analīzi.