Atzinums

Noteikumu projekta 2.3.2. apakšpunktā noteikts, ka kopprojektu nedrīkst īstenot dalībnieki, kas ir laulātie vai pirmās pakāpes radinieki. Bez objektīva pamatojuma šāds ierobežojums var tikt uzskatīts par nesamērīgu un potenciāli diskriminējošu, ja tas nebalstās uz objektīviem riskiem vai Eiropas Savienības fondu normatīvā regulējuma prasībām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotācijā sniegt skaidru un argumentētu pamatojumu šāda ierobežojuma nepieciešamībai un tiesiskajam mērķim, lai varētu izvērtēt tā atbilstību vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principam.

-

Noteikumu projekta 3. punktā paredzēts svītrot “saistīto personu” definīciju, taču termins “saistītās personas” joprojām tiek izmantots vairākos noteikumu punktos (piemēram, 6.¹ punktā). Šādā gadījumā definīcijas svītrošana nav pamatota un rada neskaidrību par jēdziena piemērošanu un interpretāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam svītrot noteikumu projekta 3. punktā ietverto grozījumu un atstāt spēkā “saistītās personas” definīciju.

saistītās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), I pielikuma 3. panta 3. punkta nosacījumiem;

Noteikumu projekta 9.7. apakšpunktā paredzētais kritērijs, ka persona ir uzskatāma par saimnieciskās darbības veicēju, ja ir iesniegta deklarācija vai gada pārskats un veikti vismaz trīs darījumi par atlīdzību finanšu pārskata gadā, ir uzskatāms par nepilnīgi formulētu un tiesiski nepamatotu.
Pirmkārt, saimnieciskās darbības veicēja statuss izriet no personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar normatīvajiem aktiem, nevis no darījumu skaita. Normatīvie akti nedefinē minimālo darījumu skaitu, kas būtu nepieciešams, lai persona tiktu atzīta par saimnieciskās darbības veicēju.
Otrkārt, noteiktais trīs darījumu slieksnis ir patvaļīgs un neatbilst dažādo saimniecisko darbību būtībai. Pastāv darbības veidi, kuros visa gada ietvaros var notikt viens vai divi darījumi ar būtisku finansiālo nozīmi, un arī šādos gadījumos persona objektīvi darbojas kā saimnieciskās darbības veicējs.
Treškārt, redakcija, kurā tiek uzsvērta darījumu skaita forma kā apliecinājums sistemātiskumam, rada maldīgu priekšstatu un neatbilst juridiskajai realitātei. Būtu korekti vērtēt, vai persona ir reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs un vai ir deklarējusi ieņēmumus, nevis balstīt kvalifikāciju uz darījumu kvantitāti.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 9.7. apakšpunkta redakciju, svītrojot prasību par darījumu skaitu un paredzot kā noteicošo kritēriju personas reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam un nodokļu deklarācijas iesniegšanu ar norādītiem ieņēmumiem.

9.7. Atbalsta pretendents ir saimnieciskās darbības veicējs, kas ir reģistrējis saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā un par pēdējo noslēgto finanšu gadu ir iesniedzis iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarāciju vai gada pārskatu, kurā ir uzrādīti ieņēmumi no saimnieciskās darbības.

Noteikumu projekta 11. punktā noteikts, ka par atbalsta pretendentiem nevar būt biedrības un nodibinājumi. Lūdzam sniegt skaidrojumu par šāda ierobežojuma nepieciešamību.
Ņemot vērā, ka intervences mērķos ir ietverta ne tikai uzņēmējdarbības attīstība, bet arī sabiedrības iesaiste sociālā, cilvēkkapitāla un kultūras kapitāla stiprināšanā, biedrību un nodibinājumu izslēgšana no atbalsta saņēmēju loka var tikt uzskatīta par nesamērīgu un neatbilstošu programmas mērķiem, ja tā nav objektīvi pamatota.
Lūdzam anotācijā sniegt argumentētu pamatojumu šī ierobežojuma saglabāšanai vai izvērtēt tā atcelšanu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai ir ņemti vērā iespējamie riski, kas var ietekmēt saimnieciskās darbības rādītājus, piemēram, ārkārtēji klimatiskie apstākļi, kādi novēroti 2025. gadā, un kuru dēļ lauksaimniecības nozarē uzņēmumiem var rasties būtiski zaudējumi.
Norādām, ka šādos apstākļos var nebūt iespējams nodrošināt pozitīvu atlikumu pēdējā noslēgtajā gadā, neskatoties uz komersanta ilgtermiņa dzīvotspēju un spēju īstenot projektu. Lūdzam izvērtēt, vai šāds nosacījums ir samērīgs un vai nepieciešams paredzēt iespēju izvērtēt izņēmuma gadījumus.

-

Lūdzam precizēt normas formulējumu, aizstājot vārdu “persona” ar “juridiska persona”, lai nodrošinātu juridisko skaidrību un terminoloģisko precizitāti, atbilstoši normatīvo aktu sistēmiskai lietošanai.

Juridiska persona (izņemot biedrību un nodibinājumu) vai fiziskā persona, kura veic saimniecisko darbību un kuras apgrozījums nepārsniedz 15 000 euro pēdējā noslēgtajā gadā pirms projekta iesniegšanas;