Atzinums

Izziņas 20. un 38.punktā ir minēts, ka “ka no Direktīvas 2022/2464/ES, ar kuru grozīta Grāmatvedības direktīva 2013/34/ES neizriet pienākums izveidot iestādi pār ilgtspējas ziņojuma uzraudzību.” LBAS nepiekrīt minētajam apgalvojumam. Direktīvā 2022/2464/ES ir vairākas atsauces uz kompetentās iestādes esamību. Piemēram, Direktīvas 2022/2464/ES preambulas 79.punkts uzsver, ka Direktīva 2004/109/EK valstu uzraudzītājiem uzliek pienākumu panākt, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā, ievērotu korporatīvo ziņojumu sniegšanas prasības. EVTI būtu jāizdod pamatnostādnes kompetentajām valstu iestādēm ar mērķi veicināt konverģētu uzraudzību pār ilgtspējas ziņu sniegšanu, ko veic emitenti, uz kuriem attiecas Direktīva 2004/109/EK.
Direktīvas 2022/2464/ES 2.panta 4.apakšpunkts, kas paredz grozījumus Direktīvas 2004/109/EK 28.d punktā, ir minēts, ka pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņu sniegšanas uzraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.
Tāpat arī Direktīvas 2022/2464/ES 3.panta 2.apakšpunkts, kas paredz grozījumus Direktīvā 2006/43/EK 2. pantā, ietver atsauces uz dalībvalstu kompetento iestādi, piemēram, kompetentās iestādes veic revidenta un revīzijas uzņēmuma apstiprināšanu.
Kompetento iestāžu sarakstā, kas izraudzītas Direktīvas 2006/43/EK par gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātajām revīzijām (Revīzijas direktīva) un Regulas (ES) Nr. 537/2014 par īpašām prasībām attiecībā uz sabiedriskas nozīmes struktūru obligāto revīziju mērķiem (Revīzijas noteikumi) attiecībā uz Latviju ir minēta Finanšu ministrija – skat.: https://www.esma.europa.eu/sites/default/files/audit_regulation.pdf
Līdz ar to LBAS ieskatā, Direktīva 2022/2464/ES paredz kompetentas iestādes pār ilgtspējas ziņojuma uzraudzību izveidi vai nozīmēšanu. Attiecīgi lūdzam likumprojekta anotācijā precizēt, ka Finanšu ministrija ir kompetenta iestāde pār ilgtspējas ziņojuma uzraudzību, vai arī minēt citu valsts iestādi.
 

-

Attiecībā uz izziņas 38.punktā minēto aicinām vērtēt, vai tiesību aktos pastāvošie sodi (piemēram, maksimāli 2000,00 EUR) ir adekvāti, atturoši un preventīvi attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem ar pārrobežu darbību un lielu peļņu. LBAS ieskatā, soda samaksa uzņēmumam izmaksā mazāk nekā savas piegādes ķēdes un uzņēmuma pārrobežu prakses, ja tā ir balstīta uz cilvēktiesību, patērētāju vai vides tiesību pārkāpumiem, maiņa. Līdz ar to aicinām diskutēt par sodu sistēmas pārskatīšanu.

-