Projekta ID
22-TA-2444Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Kūdras asociācija"
Atzinums iesniegts
15.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Latvijas Kūdras asociācija iebilst pret dabas resursu nodokļa (DRN) iegūtajai kūdrai paaugstināšanu. Likumprojekta anotācijā nav skaidrots, kādēļ kūdrai būtu jāpaaugstina DRN. Pašlaik notiek diskusija par jaunu publiskas personas zemes nomas maksas aprēķināšanas metodiku. Diskusija vēl nav noslēgusies, bet sākotnējais metodikas izvērtējums rāda, ka kūdras ieguvei iznomātās publiskas personas zemes nomas maksa var būtiski palielināties. Pirms maksājumu sloga palielināšanas būtu jāveic ekonomiskais izvērtējums un jāsniedz pamatojums, kādēļ nodoklis tiek paaugstināts.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Likumprojekta anotācijā nav minēts pamatojums un veikts sociāli ekonomiskais izvērtējums, kādēļ kūdrai būtu jāpaaugstina DRN. Pašlaik tiek izstrādāta jauna publiskas personas zemes nomas maksas aprēķināšanas metodika. Diskusija par to vēl nav noslēgusies, bet sākotnējais metodikas izvērtējums rāda, ka kūdras ieguvei iznomātās publiskas personas zemes nomas maksa var būtiski palielināties. Publiskajā telpā arī ir izskanējis, ka jāmaina zemes kadastrālās vērtības, kas, visticamāk, paaugstināsies. Tas nozīmē, ka paaugstināsies visas obligāto maksājumu pozīcijas. Pirms izmaiņām kādā no faktoriem ir jāveic izvērtējums par visu obligāto maksājumu kopumu un nozares konkurētspēju pasaules tirgū. Latvijā kūdras ieguvei, atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas, ir lieli maksājumi par zemes nomu, kas turklāt jāmaksā neatkarīgi no tā, vai resursu ir iespējams iegūt vai nē.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Iebildums
Asociācija iebilst pret anotācijas 2.2.1. sadaļā ieteikto apgalvojumu, ka likumprojekts veicinās efektīvāku dabas resursu izmantošanu. Uz kūdru šo apgalvojumu nevar attiecināt. Kūdras ieguvējs resursu iegūst racionāli, lai būtu vairāk kvalitatīvas izejvielas, ko pārdot. Tātad, šo daļu regulē tirgus ekonomikas likumi. Iegūto kūdru izmanto patērētājs - dārzeņu audzētājs vai mežsaimniecības sektors, bet to darbību šis nodoklis nekādi neietekmē. Turklāt, lielākā daļa iegūtās kūdras tiek eksportēta. Kūdras efektīvāku izmantošanu Latvijā veicinātu labvēlīgu sociāli ekonomisko apstākļu radīšana, lai vairāk resursa pārstrādātu un izmantotu Latvijā.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Iebildums
Anotācijas sadaļās 2.2.2., 2.2.3., 2.2.4., un 2.2.5. vārds “Nē” ir jāaizstāj ar “Jā”. Nodokļa paaugstināšana konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumus un konkurenci ietekmēs nelabvēlīgi. Latvija kūdru 2022. gadā eksportēja uz 116 valstīm. Nozare piedalās pasaules tirgū un konkurē ar citām kūdras ieguves valstīm. Nodokļa palielināšana par 44/47/51 % samazina konkurenci, jo palielina izmaksas.
Piedāvātā redakcija
-