Atzinums

Normatīvā akta projektu raksta nepārprotamu un skaidru. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt termina "kara upuru apbedījums" jēdziena definīciju, jo saskaņā ar esošo redakciju jebkāda kara upuru mirstīgo atlieku esamība jebkurā vietā tiek apzīmēta ar terminu "apbedījums". Vēršam uzmanību, ka no esošās termina definīcijas, nav skaidri saprotams, vai un kāpēc, kara upuru mirstīgo atlieku esamība medicīnas iestādē vai izglītības un zinātnes iestādē tiek apzīmēta ar minēto terminu, kas var radīt maldinošu iespaidu.

-

Vēršam uzmanību, ka esošā termina "pārapbedīšana" definīcijā uzskaitīto darbību kopums veido attiecīgo pārapbedīšanas faktu. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojektā ietverto normu un attiecīgi papildināt anotāciju, skaidrojot, vai pārapbedīšana ir iespējama arī gadījumā, ja kara upuru mirstīgo atlieku identificēšana vai piederības noskaidrošana nav iespējama.

-

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta pirmajai daļai, deleģējot pārvaldes uzdevumu, ārējā normatīvajā aktā nosaka iestādi, kuras padotībā atrodas pilnvarotā persona attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Lūdzam izvērtēt attiecīgā regulējuma atbilstību Administratīvā procesa likuma prasībām, proti, vai šajā konkrētajā gadījumā nebija doma, ka Aizsardzības ministrijas lēmums tiek pārsūdzēts tiesā, nevis komisijas lēmums.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu.
Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likums (turpmāk – ATIS likums) paredz, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS) tiek uzkrāti dati par teritorijām, kurās ir ar likumu noteikti atbilstoši lietošanas tiesību ierobežojumi, kā arī dati par objektiem – dabas veidojums, būve vai cits mākslīgs veidojums, kuram saskaņā ar Aizsargjoslu likumu nosaka aizsargjoslu.
Nav saprotams vai likumprojektā noteiktie objekti - kara upuru apbedījuma vieta, kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir uzskatāmi par ATIS objektu vai arī tiek noteiktas kā apgrūtinātās teritorijas. Uz šo brīdi nav cita likuma, kas noteiktu, ka kara upuru apbedījumu vieta, kapsēta un atsevišķa kapuvieta ir teritorijas ar atbilstošiem tiesību ierobežojumiem, un nav likuma, kurā paredzēts, ka šo teritoriju datus tiktu noteikts reģistrēt ATIS.
Uz doto brīdi ATIS reģistrētās kapsētas ar ATIS klasifikatora kodu 5209020001 ir objekti, ap kuriem Aizsargjoslu likums nosaka sanitāro aizsargjoslu. Saskaņā ar Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumu, datus par objektu - kapsēta, kam nosaka sanitāro aizsargjoslu, sniedz objekta īpašnieks (valdītājs), bet datus par aizsargjoslu ap kapsētām iesniedz pašvaldības. Aizsargjoslu likuma 25. pants nosaka sanitāro aizsargjoslu ap kapsētām, un tās tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos. Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kapsētām, izstrādā Veselības ministrija. Attiecīgi Ministru kabineta 1999. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 502 "Aizsargjoslu ap kapsētām noteikšanas metodika" (turpmāk – noteikumi Nr. 502) 2. punktā ir noteikts, ka Aizsargjoslas platums ir 300 metru no kapsētas teritorijas robežas ārējās malas. Ja kapsētā ir tikai pēc kremācijas veiktie apbedījumi, aizsargjoslas platums ir 100 metru. Kā arī ir noteikts, ka [..], ja kapsēta vai atsevišķa apbedījuma vieta ir kultūras piemineklis, aizsargjosla nosakāma saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību", bet ne šaurāka, kā noteikts šajos noteikumos. Kapsētām, kurās apbedīšana ir pārtraukta vismaz 25 gadus, aizsargjosla nav nepieciešama, izņemot kapsētas, kurās apbedīti mēra upuri, un kapsētas vai apbedījuma vietas, kuras ir kultūras pieminekļi.
Likumprojekta 6. panta trešajā daļā tiek noteikts, ka [..] gadījumos, ja kara upuru apbedījuma vieta ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, piemērojamas tiesību normas, kas regulē valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabāšanu, uzturēšanu un izmantošanu. Atbilstoši Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumam datus par kultūras pieminekļiem iekļaušanai ATIS iesniedz Nacionālā kultūras mantojumu pārvalde.
Attiecīgi, ja ar šo likumprojektu tiek noteiktas jaunas apgrūtinātās teritorijas, tad tas tā arī ir jānorāda likumprojektā, kā arī izrietoši no likumprojektā noteiktā, ka Kara upuru apbedījumu reģistru uztur biedrība "Brāļu kapu komiteja" (turpmāk – Biedrība) un veic kara upuru apbedījumu vietu ģeogrāfisko vietu uzskaiti, jānosaka, ka Biedrība apgrūtinātās teritorijas - kara upuru apbedījuma vieta, kapsēta un atsevišķa kapuvieta iesniedz iekļaušanai ATIS. Attiecīgi papildus ir jāveic izmaiņas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā - papildinot ar punktu, kurā tiek noteikts ATIS datu sniedzējs - Biedrība un izmaiņas Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumu Nr. 61 "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" (turpmāk – noteikumi Nr. 61) – izveidojot jaunu kodu noteikumu Nr. 61 2. pielikumā.
Vēršam uzmanību, ka pašlaik Tieslietu ministrija virza Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas izveidi un uzturēšanu un apgrūtināto teritoriju un nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikatoru" ( 22-TA- 861).
Ja tiek noteikts, ka šie likumprojektā noteiktie objekti – kara upuru apbedījuma vieta, kapsēta un atsevišķa kapuvieta tiek klasificēti kā ATIS objekti – kapsēta, kurai atbilstoši Aizsargjoslu likumam nosaka aizsargjoslu, tad lūdzam sniegt pamatojumu anotācijā. Papildus vēršam uzmanību, ka šīs aizsargjoslas tiek noteiktas atbilstoši noteikumu Nr. 502 noteiktajam. Attiecīgi šajā gadījumā nepieciešams šos objektus nodalīt, attiecīgi papildināt noteikumu Nr. 61 1. pielikumu ar jaunu objektu – kara upuru apbedījuma vieta, kapsēta un atsevišķa kapuvieta. Kā arī, ņemot vērā arī to, ka Kara upuru apbedījumu reģistrā tiks uzkrāta informācija – apbedījumu vietu ģeogrāfiskās vietas koordinātas, tad jāveic izmaiņas Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā un nepieciešams noteikt, ka šos objektus iekļaušanai ATIS iesniedz Biedrība no vienotā Kara upuru apbedījumu reģistra.
Ja likumprojektā noteiktie objekti – kara upuru apbedījuma vieta, kapsēta un atsevišķa kapuvieta tiek klasificēti kā ATIS dati un, balstoties uz likumprojektā norādīto, tad pirmšķietami būtu iespējams Biedrībai un Valsts zemes dienestam, vienojoties par sadarbību, izmantot Biedrības sniegtos datus par katras apbedījuma vietas robežlīnijas punktu koordinātām iegūstot apbedījuma vietas kontūru vektordatu formā, kuru iespējams iekļaut ATIS.
Attiecīgi nepieciešams papildināt anotāciju, nosakot, ka nepieciešams veikt grozījumus saistītajos normatīvajos aktos – Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā un noteikumos Nr. 61.

-

Vēršam uzmanību, ka normai ir jābūt precīzai un saprotamai. Nav saprotams, kas ir domāts ar vārdiem "pēc iespējas informēt". Tieslietu ministrijas ieskatā, ja ir notikušas prettiesiskas darbības, tad informēšanai būtu jābūt obligātam raksturam. Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojektu vai skaidrot to anotācijā.

-

Vēršam uzmanību, ka tiesiskajam regulējumam ir jābūt skaidram un saprotamam. No attiecīgās normas nav saprotams, kam tieši pašvaldības var ierosināt veikt padomju un fašistiskā režīma slavinošo objektu, kas vienlaikus ir arī padomju okupācijas režīmu saistīto karavīru apbedījumu vietas, kas atrodas pilsētvidē, demontāžu. Tāpat nav saprotams, vai šāda demontāža ir saskaņojama ar komisiju, vai ir noteikta kārtība un kritēji, pēc kādiem tas ir veicams, kā arī, kas pieņem gala lēmumu.  Šobrīd anotācijā sniegtā informācija ir vispārīga, kā arī nav sniegts detalizēts problēmas apraksts, veicamo darbību apraksts (tai skaitā finanšu ietekme). Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu un anotāciju (sniedzot arī problēmas aprakstu).
Papildus norma ir redakcionāli precizējama, jo slavinošos objektus nevar pārapbedīt.

-

No projekta anotācijā iekļautās informācijas nav secināms, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama un pieļaujama. Ja šie vai citi administratīvie pārkāpumi tiks saglabāti vai iekļauti projektā, tad tā anotācijā ietverams administratīvās atbildības kritēriju pilnīgs, sistēmisks, viegli uztverams un argumentēts izvērtējums par katru pārkāpumu. Nav pamatojuma arī soda apmēra un veida izvēlei.

Tieslietu ministrijas 2023. gada 8. septembra atzinumā bija ietverts lūgums izvērtēt administratīvās atbildības kritērijus saistībā ar katru projektā iekļauto administratīvo pārkāpumu. Detalizētāku informāciju par administratīvās atbildības kritēriju saturu (vērtējamiem elementiem) un izmantojamos juridiskos avotus Tieslietu ministrija jau ir vairākkārt norādījusi, tostarp arī, piemēram, 2022. gada 25. jūlija atzinumā par likumprojektu "Kara upuru apbedījumu likums" (22-TA-1727). Minētais iebildums nav ņemts vērā.

1. Atsevišķas fragmentāras norādes par kriminālatbildību vai to, ka atbildība ir nepieciešama, nav argumentēts izvērtējums. Piemēram, projekta anotācijā norādīts: "Administratīvās atbildības noteikšana ir nepieciešama, jo nav pieļaujamas situācijas, kad bez Komisijas atļaujas tiek veiktas patvaļīgas darbības, par kurām netiek paredzēta nekāda atbildība." Tas ir vienīgi vispārināts apgalvojums, kas nekādi neatklāj vērtējuma esību. Turklāt mūsdienās nepastāv pieeja, ka katram pienākumam jābūt saistītam ar iespējamu sodoša (krimināltiesiska) rakstura sankciju. Pieeja, ka likumā visos gadījumos jābūt noteiktām sankcijām par tiesību normu neievērošanu, citādi atbildības mehānisma neesības gadījumā ciestu tiesību sistēmas efektivitāte, vairāk atbilst padomju tiesību izpratnei. Mūsdienu demokrātiskā valstī tiesību efektivitāte nebūtu tieši proporcionāli saistāma ar atbilstošu valsts sankciju un draudu esību. Tā vietā izmantojami līdzekļi, kas attīsta personu tiesisko apziņu un veido pilsonisku sabiedrību (Šulmane D. Tiesību normu efektivitātes problemātika un aktualitāte XX un XXI gadsimta tiesību socioloģijā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2012, 182. lpp.). Lai noteiktu piespiedu līdzekļa nepieciešamību, likumdevējam jāvērtē juridiskā pienākuma būtiskums, iespējamo kaitīgo seku intensitāte tā pārkāpuma gadījumā, kā arī piespiedu līdzekļa ieviešanas potenciālās nelabvēlīgās sekas (Romans E. Piespiedu līdzeklis kā tiesību normas konstituējošs elements Latvijas tiesiskajā sistēmā. Jurista Vārds, 29.08.2023., Nr. 35).

Līdzīgi arī citi skaidrojumi, atkārtojot dažādā veidā projekta tekstu tā anotācijā vai izziņā, nav argumentēts administratīvās atbildības kritēriju vērtējums. Piemēram, izziņā norādītais, ka "bez "Komisijas atļaujas" nozīmē, ka nav saņemta komisijas atļauja", neko neatklāj par atļaujas jēdziena izpratni vai saturu, tās iespējamiem nosacījumiem, atļaujas neesības un atļaujas nosacījumu pārkāpumu norobežošanu u. tml. It īpaši nozīmīgi tas kļūst gadījumos, kad atļaujas izsniegšana (saskaņošana) tiek deleģēta privātpersonai. Nedz iestāde, nedz privātpersona, izmantojot likumā konkrēti neregulētu atļauju, nedrīkst faktiski noteikt pārkāpuma saturu. Administratīvo atbildību var noteikt likumdevējs, nevis iestāde.

Pārapbedīšana ir "mirstīgo atlieku apbedīšana šim nolūkam paredzētajā vietā". Nav skaidrs, vai gadījumā, ja atļauja formāli ir saņemta, bet atliekas apbedī citā vietā, šāda rīcība ietilpst izpratnē "ar atļauju" un vispār nebūtu administratīvais pārkāpums. Izziņā norādīts: "Gadījumā, ja ar komisijas atļauju mirstīgās atliekas tik un tā tiktu apbedītas tam neparedzētā vietā, tiktu veiktas, organizētas attiecīgas darbības, lai apbedīšana tiku veikta tomēr tam paredzētajā vietā." No tā var secināt, ka paredzētā apbedīšanas vieta nav atļaujas pamatsastāvdaļa. Taču šāda rīcība nemaz neatbilst projektā paredzētajai pārapbedīšanas legāldefinīcijai (citiem vārdiem, tā nav pārapbedīšana). Tāpat šāda pārkāpuma bīstamība vai kaitīgums nepavisam nav mazāka kā rīcība bez atļaujas (ja nepiemērota vieta "izslēdz cieņpilnu attieksmi pret kara upuru apbedījumu", tad rodas arī jautājums par apgānīšanas pazīmju esību).

Izziņā ir minētas starptautiskas vienošanās kā atšķirība no vispārīgā kapsētu regulējuma un iespējamais administratīvās atbildības pamatojums. Taču ne izziņā, ne projekta anotācijas 5. sadaļā nav norādītas starptautisko līgumu normas, kas tieši prasītu administratīvo atbildību. Starptautisku līgumu esība pati par sevi neko neliecina par nepieciešamajām sankcijām.

Neatkārtojot iepriekšējā atzinumā izteiktos argumentus par projektā paredzēto pārkāpumu saturu un administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu (Tieslietu ministrijas 2023. gada 8. septembra atzinuma 4., 5. un 6. punkts), ir redzams, ka iebildumi pamatā nav ņemti vērā, turklāt lielākoties nenorādot konkrētu pamatojumu. Nav arī iedomājams akceptējams pamatojums, kas varētu attaisnot administratīvās atbildības kritēriju nevērtēšanu.

2. Šobrīd projektā ir paredzēti četri pārkāpumi: 1) kara upuru apbedījumu vietu izpēte bez komisijas atļaujas, 2) kara upuru pārapbedīšana bez komisijas atļaujas, 3) būvdarbu veikšana kara upuru apbedījuma vietās vai kapsētās bez komisijas atļaujas, 4) jaunas kara upuru apbedījuma vietas izveide bez komisijas atļaujas. Administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritēriji vērtējami par katru pārkāpumu atsevišķi. Ja vērtējums par vairākiem pārkāpumiem ir līdzīgs (piemēram, attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām), tad projekta anotācijā to var izklāstīt vienkopus. Taču jebkurā gadījumā jābūt redzamam, ka ir izvērtēti visi pārkāpumi.

3. Saistībā ar soda veidu un apmēru projekta anotācijā un izziņā ir skaidrota soda piemērošana individuālā gadījumā. Taču tas nav nekādi saistīts ar izteiktajiem iebildumiem. Likumdevēja veikta soda veida un apmēra izvēle ir pavisam atšķirīgs jautājums, salīdzinot ar tiesību piemērotāja vēlāku rīcību, izvēloties konkrētajai situācijai atbilstošu soda veidu un apmēru likumdevēja noteiktajās robežās. Likumprojekta sagatavošanas laikā uzmanība pievēršama salīdzinoši abstraktajam likumdevēja vērtējumam.

Likumdevējam piemīt prerogatīva ne tikai norādīt, kas ir nelikumīgs, bet arī noteikt vispārēju sodu par katru šādu nelikumību. Soda samērīgumam ir divi līmeņi: pirmkārt, sodam ir jābūt samērīgam ar pārkāpuma smagumu. Otrkārt, nosakot šo sodu, piemēram, nosakot naudas soda apmēru, būtu jāņem vērā katras lietas individuālie apstākļi. Tādējādi var runāt par vispārējo (sistēmas) likumdošanas samērīgumu un individuālo (piemērošanas) samērīgumu (sal. Ģenerāladvokāta Mihala Bobeka 2018. gada 26. jūnija secinājumu lietā C-384/17 42.-44. punkts).

Projekta kontekstā vērtējams sistēmiskais jeb likumdošanas soda veida un apmēra pamatojums. Citiem vārdiem sakot, no projekta anotācijas jābūt saprotamam, kāpēc likumdevējs katram no pārkāpumiem jau ir izvēlējies tieši tādu soda veidu un apmēru. Projekta anotācijā jābūt ietvertam argumentētam skaidrojumam visas administratīvās atbildības sistēmas kontekstā par soda veida, soda apmēra minimālās un maksimālās robežas izvēli. Detalizētāki apsvērumi ir norādīti Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā.

4. Aicinām pievērst uzmanību arī administratīvās atbildības regulējuma redakcionālajām prasībām. Nodaļas nosaukumā ierasti norāda pārkāpumu jomu, tādējādi identificējot aizsargātās tiesiskās intereses jeb labumus (piemēram, "kara upuru apbedījumu saglabāšanas joma"). Savukārt panta nosaukumā nebūt nav jāatkārto visas administratīvā pārkāpuma pazīmes vai jāuzskaita visi pantā ietvertie pārkāpumi. Protams, panta nosaukumam ir jāatbilst panta saturam (piemēram, tas nedrīkst būt šaurāks nekā panta saturs), taču tas nenozīmē, ka panta saturs ir jādublē nosaukumā. Var izveidot vispārinātu pārkāpumu apzīmējumu (piemēram, "kara upuru apbedījumu saglabāšanas (aizsardzības u. tml.) prasību pārkāpšana"). Vienīgi šajā gadījumā projektā kopumā būtu jānodrošina konsekventa terminoloģija.

Pazīme "bez komisijas atļaujas" ir izvietota pārkāpumu uzskaitījuma beigās. Šāda pieeja nav veiksmīgākais risinājums. Tas neizslēdz iespēju, ka minēto pazīmi attiecina vien uz pēdējo uzskaitījuma elementu.

-

Lūdzam izvērtēt kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējumu. Nav saskatāms pamats ierobežot Valsts policijas kompetenci vienīgi ar pārkāpumiem, kurus izdarījusi pašvaldības institūcija. Turklāt šāda norāde liecina, ka administratīvā sodīšana varētu tikt nevajadzīgi izmantota publisku personu tiesiskajās attiecībās.

1. Projekta anotācijā norādīts: "Lai izslēgt[u] iespēju, ka pašvaldības policija neveic administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 8. pantā minētajiem pārkāpumiem, kurus izdarījusi pašvaldības institūcija, noteikts, ka administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 8. pantā minētajiem pārkāpumiem, kurus izdarījusi pašvaldības institūcija, veic Valsts policija. Attiecīgi, pārējos gadījumos administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 8. pantā minētajiem pārkāpumiem veic pašvaldības policija."

Jebkurā gadījumā ir jānodrošina procesa objektīva norise. Piemēram, procesa objektivitāte būtu apšaubāma, ja pašvaldības policijas amatpersona veiktu procesu saistībā ar attiecīgās pašvaldības policijas (resp., tās pašas pašvaldības iestādes) priekšnieka izdarītu pārkāpumu. Šādā situācijā procesu vajadzētu veikt citas institūcijas amatpersonai, ja vien tas ir iespējams. Taču tas nav pamats vispārīgi apgalvot, ka pašvaldības policija vispār nevarētu veikt administratīvā pārkāpuma procesu saistībā ar kādas pašvaldības institūcijas vai amatpersonas izdarītu pārkāpumu. Līdzīgi tad varētu teikt, ka Valsts policija nedrīkst veikt administratīvā pārkāpuma procesu par kādas valsts institūcijas vai amatpersonas izdarītu pārkāpumu. Turklāt, ja kompetence administratīvā pārkāpuma procesā ir gan pašvaldības policijas, gan Valsts policijas amatpersonām, tad atkarībā no konkrētā gadījuma procesu tāpat var veikt vienas vai otras iestādes amatpersona. Tam nav nepieciešami īpaši ierobežojumi kompetences regulējumā.

2. Publisko tiesību juridiskā persona nav administratīvi sodāma, kaut arī tā būtu izdarījusi administratīvo pārkāpumu. Šādos gadījumos administratīvo sodu var piemērot publisko tiesību juridiskās personas amatpersonai (Administratīvās atbildības likuma 8. panta pirmā daļa). Tomēr valsts pārvaldē tiesību normu īstenošanas kontrole tiek nodrošināta hierarhiskās uzraudzības un sadarbības veidā, savukārt konkrētu amatpersonu rīcības kontrolei ir paredzēta disciplināratbildība. Administratīvā atbildība šādu situāciju risinājumam nebūt nav primārais un atbilstošākais instruments (plašāk sk. Tieslietu ministrijas 2021. gada 22. decembra vēstuli Nr. 1-17/4782 Valsts policijai par Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļas un 8. panta piemērošanu; pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/media/13443/download?attachment).

Līdz ar to, ja viens no faktiskajiem projekta mērķiem ir ietekmēt pašvaldības ar administratīvās atbildības palīdzību, tad tas nav atbalstāms risinājums.

-

Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā bija norādīts, ka projekta anotācijā ir jāietver vismaz: 1) administratīvo pārkāpumu satura raksturojums, ietverot norādes uz korespondējošajām normām (t. i., projekta vai citu tiesību aktu vienībām, par kuru pārkāpumiem ir paredzēta administratīvā atbildība), 2) pilnvērtīgs, sistēmisks, viegli uztverams un argumentēts administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums; 3) soda veida un apmēra izvēles pamatojums; 4) amatpersonu, kuras veiks administratīvā pārkāpuma procesu, izvēles apsvērumi.

Atkārtoti lūdzam pienācīgi aizpildīt projekta anotāciju. Šeit nav jāpārraksta projektā esošais regulējums, jānorāda vispārīgi apgalvojumi, ka administratīvā atbildība ir nepieciešama, vai arī soda piemērošanas individuālā gadījumā raksturojums. Tieslietu ministrijas atzinumos ir detalizēti norādīti vērtējamie elementi, vismaz kuru argumentēts pamatojums jāiekļauj projekta anotācijā.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.2.apakšpunktu. Ir sniegta informācija, ka projekts skar šo jomu, bet attiecīgie apakšpunkti nav aizpildīti.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.3.apakšpunktu. Ir sniegta informācija, ka projekts skar šo jomu, bet aprēķins nav veikts.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 2.4.apakšpunktu. Ir sniegta informācija, ka projekts skar šo jomu, bet aprēķins nav veikts.

-

Izziņā ir sniegta informācija, ka precizēta anotācija. Anotācijas 5.punktā atzīmēts “Jā”. Proti, ka likumprojekts atbilst starptautiskajām saistībām.
Atkārtoti lūdzam aizpildīt anotācijas 5.sadaļu, jo ir sniegta informācija,ka projekts skar šo jomu, nevis atbilst saistībām. Atbilstība atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā jāsniedz 5.1. vai  5.2.apakšpunktā (šobrīd nav aizpildīti).

-

Vēršam uzmanību, ka nav ņemts vērā izziņas 47.iebildums. Atkārtoti lūdzam aizpildīt anotācijas 6.sadaļu atbilstoši  vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, kā arī Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5.punktam.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski precizēt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācijā kā likumprojekts ietekmēs katru institūciju. Tāpat lūdzam precizēt anotācijas 7.1. apakšpunktu, jo likumprojekts ir attiecināms arī uz pašvaldībām, pašvaldību policiju, Valsts policiju.
Papildus lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro. Likumprojekts paredz virkni veicamo darbību, kā arī var radīt atbilstības izmaksas (finanšu slogu). Izziņā ir sniegta informācija, ka kopumā administratīvais slogs katrai institūcijai palielināsies, bet šāds aprēķins 7.2.apakšpunktā  nav sniegts. 

-

Projekta anotācijas 7.4. apakšpunktā norādīts, ka projekts neietekmē institūcijas uzdevumus. Tas acīmredzami neatbilst projekta saturam. Tā kā projekts paredz jaunus administratīvos pārkāpumus, tas vien ietekmēs pašvaldības policijas un Valsts policijas uzdevumu apjomu. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt projekta anotāciju.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13.apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts (izziņas 53.punkts). Ir jāsniedz apraksts, kā tieši projektam ir ietekme uz datu aizsardzību.

-

Ierosinām izvērtēt, vai nav sniedzams termina "padomju un fašistiskā režīma slavinošs objekts" skaidrojums likumprojekta 1.pantā.

-

Lūdzam precizēt informāciju par juridiskām personām. Ir sniegta informācija, ka tās neietekmēs, bet tanī pašā laikā pirms tam ir sniegta informācija, ka ar likumprojektu tiek noteikti pienākumi fiziskajām un juridiskajām personām, kuru īpašumā (valdījumā) ir kara upuru kapsēta vai atsevišķa kapuvieta.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.2.apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts. Ir sniegta informācija, ka projekts ietekmē šo jomu, bet nav sniegts apraksts.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.11.apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts.

-