Atzinums

Projekta ID
26-TA-2119
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
Atzinums iesniegts
28.09.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Latvijas Raidorganizāciju asociācija (turpmāk – LRA) ir izvērtējusi Kultūras ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma “Par Sabiedrības integrācijas fonda darbības uzlabojumu priekšlikumiem” projektu un sniedz viedokli par tajā ietvertajiem priekšlikumiem, ciktāl tie attiecas uz Mediju atbalsta fonda turpmāko darbību un administrēšanas modeli. 
LRA atbalsta nepieciešamību pārskatīt un pilnveidot valsts atbalsta sistēmu medijiem, lai tā būtu efektīvāka, prognozējamāka un labāk atbilstu Latvijas mediju vides faktiskajām vajadzībām. Vienlaikus uzskatām, ka Mediju atbalsta fonda turpmākais modelis ir vērtējams ne tikai no finansējuma administrēšanas efektivitātes viedokļa, bet arī pēc tā, cik lielā mērā tas nodrošina mediju daudzveidību, vietējo mediju ilgtspēju un dažādu mediju veidu spēju sasniegt sabiedrību ar kvalitatīvu un sabiedriski nozīmīgu saturu. 
Viena no Sabiedrības integrācijas fonda administrētajām programmām ir Mediju atbalsta fonds. Būtiski ņemt vērā, ka pašreizējais MAF finansējuma apjoms vēsturiski nav veidojies tikai no Kultūras ministrijas mediju politikas īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. No 2022. gada MAF finansējumā tika iekļauti 1 128 403 euro, kurus līdz 2021. gadam Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome piešķīra sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Tas nozīmē, ka būtiska daļa no pašreizējā MAF finansējuma sākotnēji bija paredzēta tieši televīzijas un radio programmu veidotāju radīta sabiedriski nozīmīga satura finansēšanai.  
Šis apstāklis ir īpaši būtisks, izvērtējot informatīvā ziņojuma priekšlikumu par Mediju atbalsta fonda administrēšanas nodošanu NEPLP. LRA ieskatā nav nepieciešams visu Mediju atbalsta fonda finansējumu un visas tā funkcijas mehāniski pārcelt no vienas institūcijas uz otru. Tā vietā būtu lietderīgi nošķirt divus pēc būtības atšķirīgus valsts mediju atbalsta mērķus – mediju ilgtspējas un pamatdarbības stiprināšanu, no vienas puses, un konkrētu sabiedriski nozīmīga satura projektu finansēšanu, no otras puses. 
Šāda nošķiršana būtu pamatota arī ar līdzšinējo MAF darbības pieredzi. Ikgadēji projektu konkursi ir piemērots instruments konkrēta satura radīšanai, taču tie paši par sevi neveido stabilu un prognozējamu pamatu vietējo mediju darbības ilgtspējai. Mediju uzņēmumam ikdienā ir jānodrošina redakcijas, žurnālistu, producentu, tehniskā personāla, studiju, apraides infrastruktūras un citu pastāvīgu resursu uzturēšana neatkarīgi no tā, vai konkrētajā gadā tiek iegūts finansējums atsevišķam projektam. Tāpēc satura projektu finansējums nevar pilnībā aizstāt instrumentus, kuru mērķis ir mediju pamatdarbības un kapacitātes stiprināšana. 
Šāda pieeja atbilst arī valsts mediju politikas dokumentos identificētajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs ir atzīta nepieciešamība turpināt sniegt valsts atbalstu vietējā satura veidotājiem un elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ne tikai satura radīšanai, bet arī kapacitātes stiprināšanai un tehniskā nodrošinājuma modernizācijai. Tajās īpaši norādīts arī uz reklāmas ieņēmumu pāreju uz interneta vidi un sociālajām platformām un nepieciešamību stiprināt komerciālos medijus, it īpaši radio un televīziju.  
Komerciālās televīzijas un radio Latvijā darbojas salīdzinoši nelielā reklāmas tirgū, vienlaikus konkurējot ar ārvalstīs reģistrētiem medijiem un globālajām digitālajām platformām. Uz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem vienlaikus attiecas virkne specifisku Eiropas Savienības un nacionālā līmeņa regulācijas un uzraudzības prasību, kas ne vienmēr vienādā apmērā attiecas uz citiem mediju tirgus dalībniekiem. Šie apstākļi bija viens no iemesliem, kādēļ elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalsta sistēma vispār tika izveidota, un tie nav izzuduši. LRA to jau iepriekš ir uzsvērusi, norādot uz nelielo reklāmas tirgu, regulatīvo slogu un konkurenci ar ārvalstu medijiem un digitālajām platformām.  
Līdz ar to valsts atbalsta sistēmas izmaiņām nevajadzētu novest pie situācijas, kurā iepriekš elektronisko plašsaziņas līdzekļu atbalstam paredzētais finansējums pakāpeniski tiek pārdalīts citiem mediju veidiem, nepastāvot skaidram un datos balstītam izvērtējumam par šādas pārdales ietekmi uz televīzijas un radio nozari. 
Tieši šādu risku uzskatāmi parādīja 2026. gada MAF nacionālo mediju programmas rezultāti. LRA iepriekš veiktā analīze liecina, ka medijiem, kuri veido televīzijas un radio programmas, pieejamais atbalsta finansējums salīdzinājumā ar iepriekšējo modeli samazinājās par vairāk nekā 360 000 euro. Ņemot vērā, ka programmas kopējais finansējums bija nedaudz vairāk par 2,1 miljonu euro, tā ir būtiska finansējuma pārdale starp mediju segmentiem.  
LRA jau pirms 2026. gada konkursu izsludināšanas norādīja, ka atteikšanās no skaidra finansējuma sadalījuma starp mediju veidiem rada risku, ka atsevišķi mediju segmenti var saņemt būtiski mazāku finansējumu. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt ne tikai konkrēto uzņēmumu darbību, bet arī visas mediju vides strukturālo daudzveidību un sabiedriski nozīmīga satura sasniedzamību dažādās auditorijās.  
Nav pamata uzskatīt, ka dažādu mediju veidu savstarpējas konkurences palielināšana pati par sevi garantē augstāku finansētā satura kvalitāti. Ja valsts mērķis ir paaugstināt par publiskajiem līdzekļiem radītā satura kvalitāti, to iespējams darīt tiešāk – pilnveidojot projektu kvalifikācijas un vērtēšanas kritērijus, nosakot augstākus minimālos kvalitātes sliekšņus, vērtējot iepriekšējo projektu izpildes kvalitāti un stiprinot projektu rezultātu kontroli. Šādu risinājumu izmantošana ļautu uzlabot finansētā satura kvalitāti, vienlaikus neradot nevajadzīgu risku mediju vides daudzveidībai.  
Papildu piemērs nepieciešamībai pēc konsekventākas pieejas ir 2026. gadā izveidotais kapacitātes atbalsts reģionālajiem drukātajiem medijiem. Šim mērķim tika paredzēti 292 290 euro ikdienas operatīvo izdevumu segšanai, taču līdzvērtīgs instruments netika paredzēts reģionālajām televīzijām un reģionālo radio programmu veidotājiem. LRA neapšauba nepieciešamību stiprināt reģionālos drukātos medijus, taču uzskata, ka līdzīgi ilgtspējas un kapacitātes izaicinājumi pastāv arī elektronisko mediju segmentā.  
Turklāt pats institucionālā jeb kapacitātes atbalsta princips jau ir nostiprināts valsts mediju politikas īstenošanas plānā – tajā paredzēts nodrošināt MAF ietvaros institucionālo vai kapacitātes atbalstu reģionālajiem medijiem. LRA ieskatā nākamais solis būtu šo pieeju attīstīt sistemātiskā un mediju veidu ziņā taisnīgā veidā, nevis saglabāt to tikai atsevišķiem mediju segmentiem. 
 
Ņemot vērā minēto, LRA rosina veidot divu līmeņu mediju atbalsta sistēmu. 
Pirmkārt, finansējuma daļu, kas no 2022. gada tika iekļauta MAF un kuru līdz tam NEPLP izmantoja sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, būtu pamatoti nodot NEPLP, izveidojot atsevišķu televīzijas un radio programmu veidotāju institucionālā jeb pamatdarbības atbalsta programmu. Šāda atbalsta mērķim būtu jābūt Latvijas elektronisko mediju darbības nepārtrauktības, redakcionālās un tehniskās kapacitātes, vietējā satura radīšanas spējas un ilgtermiņa konkurētspējas stiprināšanai. 
Atbalsta piešķiršanai būtu jābalstās iepriekš noteiktos, objektīvos un pārbaudāmos kritērijos, piemēram, Latvijā radītā oriģinālsatura apjomā, pastāvīgās redakcionālās kapacitātes nodrošināšanā, auditorijas sasniedzamībā, darbības nepārtrauktībā un normatīvo prasību ievērošanā. Vienlaikus būtu jānodrošina skaidra finansējuma piešķiršanas funkcijas nošķiršana no NEPLP uzraudzības funkcijām, neatkarīgs ekspertu vērtējums, interešu konflikta novēršanas mehānismi un pilnīga lēmumu caurskatāmība. 
Otrkārt, pārējo Mediju atbalsta fonda finansējumu būtu lietderīgi saglabāt Sabiedrības integrācijas fonda administrēšanā, turpinot finansēt konkrētus sabiedriski nozīmīga satura projektus. Vienlaikus šajos konkursos būtu jāatjauno princips, ka savstarpēji salīdzināmi mediji primāri konkurē ar sava mediju veida dalībniekiem. Dažādiem mediju veidiem būtiski atšķiras satura ražošanas izmaksas, tehnoloģiskā infrastruktūra, regulējums, auditorijas patēriņa paradumi un uzņēmējdarbības modeļi, tāpēc pilnībā vienota konkurence par finansējumu ne vienmēr nodrošina nedz taisnīgāko, nedz mediju politikas mērķiem atbilstošāko rezultātu. LRA iepriekš ir norādījusi, ka agrākais modelis veidojies ilgstošu diskusiju un kompromisu rezultātā, ņemot vērā gan izmaksu atšķirības, gan tirgus dalībnieku skaitu un citus katra mediju veida specifiskos apstākļus.  
Šāds modelis vienlaikus ļautu saglabāt SIF uzkrāto kompetenci atklātu projektu konkursu administrēšanā un izmantot NEPLP nozares kompetenci mērķētam elektronisko plašsaziņas līdzekļu ilgtspējas atbalstam. Tas arī ļautu skaidrāk nodalīt divus valsts politikas mērķus – konkrēta sabiedriski nozīmīga satura radīšanu un Latvijas mediju uzņēmumu ilgtermiņa spējas šo saturu radīt. 
LRA vienlaikus apzinās, ka šāda modeļa ieviešanai būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā un NEPLP kapacitātes izvērtējums. Arī pati NEPLP atzinumā par informatīvo ziņojumu ir norādījusi, ka MAF administrēšanas funkcijas pārņemšanai būtu nepieciešami EPLL grozījumi, kā arī papildu finanšu un cilvēkresursu izvērtējums. Šie jautājumi risināmi konceptuālā ziņojuma sagatavošanas procesā un paši par sevi nav pamats atteikties no mediju atbalsta sistēmas saturiskas pārstrukturēšanas. 
Tāpēc LRA aicina Kultūras ministriju, sagatavojot Ministru kabineta protokollēmumā paredzēto konceptuālo ziņojumu, neaprobežoties ar Mediju atbalsta fonda administrēšanas pilnīgu pārcelšanu no SIF uz NEPLP, bet izvērtēt dalītu modeli: NEPLP kompetencē nododot elektronisko plašsaziņas līdzekļu institucionālā un pamatdarbības atbalsta instrumentu, savukārt SIF saglabājot sabiedriski nozīmīga satura projektu konkursu administrēšanu. Vienlaikus satura projektu konkursos nepieciešams nodrošināt līdzsvarotu finansējuma sadalījumu starp mediju veidiem un principu, ka savstarpēji salīdzināmi mediji konkurē ar salīdzināmiem medijiem. 
Šāds modelis, LRA ieskatā, labāk nodrošinātu gan mediju atbalsta sistēmas stabilitāti un prognozējamību, gan kvalitatīva satura radīšanu, gan Latvijas mediju vides daudzveidību un ilgtspēju. 
Piedāvātā redakcija
-