Atzinums

Noteikumu 4. punkts paredz, ka prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei un prioritāro projektu īstenošanai saņem reģistrētas ārvalsts komersanta vai dalībvalsts kapitālsabiedrības filiāle Komerclikuma izpratnē. Norādām, ka filiāle ir komersanta komercdarbības teritoriāla ekspansija bez jauna tiesību subjekta izvedošanas. Filiāle ir kā uzņēmuma daļa Komerclikuma izpratnē, tādējādi tā ir komersantam piederošās mantas daļa, kuru tas izmanto komercdarbībā. Ņemot vērā, ka uzņēmums ir tiesību objekts nevis tiesību subjekts, tad arī filiāle kā uzņēmuma daļa nevar būt tiesību subjekts, tajā skaitā tai nav juridiskās personas statusa. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt Noteikumu 4.punktu nosakot, ka prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei un prioritāro projektu īstenošanai saņem reģistrēti ārvalsts komersanti vai dalībvalsts kapitālsabiedrības, kurām Latvijā ir reģistrēta filiāle.
 

-

Ministru kabinetam nav tiesību noteikt ar administratīvo atbildību saistītus ierobežojumus privātpersonām. Turklāt noteikumu projekta 6.3. apakšpunkts neatbilst arī Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešajai daļai. 

1. Pastāv atsevišķi jautājumi, kuri vienmēr ir jāizlemj pašam likumdevējam. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Minētais attiecināms arī uz administratīvo atbildību un citām krimināltiesiska (sodoša) rakstura sankcijām. Sodam ir jābalstās uz parlamenta (formālā likumdevēja) pieņemtu likumu vai parlamentam vismaz jābūt galvenajam un galīgajam likumdevējam (nulla poena sine lege parlamentaria; sk. Gröning L. Nulla Poena Sine Lege Parlamentaria? Democratic Legitimacy and European Penal Law. In: Legislation in Context: Essays in Legisprudence. Edited by Luc J. Wintgens. Hampshire: Ashgate, 2007, p. 185). Tas nozīmē, ka vienīgi parlaments var noteikt administratīvos pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus (Latvijā vēsturiski to var arī pašvaldība kā tieši demokrātiski leģitimēta institūcija, balstoties uz precīzu parlamenta pilnvarojumu). Minētais attiecas arī uz jautājumiem, kas tieši saistīti ar sodu un tā tiesiskajām sekām. Pretējā gadījumā šādā veidā izpildvara varētu būtiski izmainīt likumdevēja īstenoto sodu politiku.

Dažkārt administratīvās sodāmības tiesiskās sekas iziet ārpus formālajām administratīvo pārkāpumu tiesībām. Likumdevējs atsevišķās jomās ir noteicis (papildu) ierobežojumus administratīvi sodītajām personām (Smiltēna A. 4. nodaļa. Administratīvā soda piemērošana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 141. lpp.). Taču būtībā šādiem ierobežojumiem ir papildsodam raksturīga ietekme. Vienīgi privātpersonām tiesību ierobežojumi netiek formāli piemēroti kā Administratīvās atbildības likumā minētie papildsodi, bet noteikti citi tiesību ierobežojumi attiecīgās nozares likumā. Tomēr Ministru kabinetam jebkurā gadījumā nav tiesību noteikt šādus ierobežojumus, pretējā gadījumā izpildvara varētu būtiski ietekmēt administratīvās sodāmības tiesiskās sekas. Saeimai kā formālajam likumdevējam nav tiesību arī pilnvarot Ministru kabinetu regulēt šādus jautājumus. Tā ir ekskluzīva likumdevēja kompetence.

2. Administratīvās atbildības likuma 24. panta trešajā daļā ir noteikts, ka persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods. Projekts būtībā maina likumā noteiktās administratīvās atbildības tiesiskās sekas. Turklāt šāda veida regulējuma iespējamība tieši neizriet no pilnvarojuma, uz kura pamata plānots izdot Ministru kabineta noteikumus, kā arī nav vērtēta Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma sagatavošanas materiālos.

3. Papildus norādām, ka norma nav skaidra. Nav norādīts, kādu pārkāpumu trešo valstu darbinieku piesaistē esība liedz komersantiem vai to pilnvarotajām personām prioritārā kārtībā saņemt pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei.

4. Ievērojot minēto, nav atbalstāma ar administratīviem sodiem un tiem pielīdzināmiem sodiem (sankcijām)  saistītu kritēriju ietveršana Ministru kabineta noteikumos. Šādus jautājumus var regulēt tikai formālais likumdevējs.

-

No projekta un tā anotācijas nav konstatējams, vai komersantam par iekļaušanu sarakstā tiks paziņots individuāli vai ar publikāciju valsts platformā biznesa attīstībai www.business.gov.lv. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Paziņošanas likuma 11.panta pirmajai daļai dokumentu publiski paziņo: 1) ja tas ir lietderīgi resursu izlietojuma vai steidzamības dēļ un dokuments skar individuāli nenoteiktu adresātu loku; 2) ja adresāta dzīvesvieta nav deklarēta, atrašanās vieta nav zināma un nav iespējams dokumentu paziņot adresāta pilnvarotajam pārstāvim; 3) ārējā normatīvajā aktā noteiktajos gadījumos. Dokumenta publiska paziņošana sasniedz visplašāko personu skaitu, pārsniedzot precīzu adresātu kopu, tādēļ izmantojama tikai izņēmuma gadījumos, kad dokumentu nav iespējams paziņot adresātam individuāli (Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 88.-89.lpp.). Ievērojot minēto, ja projekts paredz dokumentu publisku paziņošanu, aicinām ar atbilstošu pamatojumu papildināt anotāciju.

-

No regulējuma un no anotācijas attiecīgā punkta skaidrojuma nav saprotams, kuras valsts pārvaldes iestādes tiek aptvertas ar šī punkta regulējumu. Vienlaikus anotācijas 2.1. punktā "Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt" ietverta tostarp norāde uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. Līdz ar to nav saprotams, vai uz Uzņēmumu reģistru attiecas šajā punktā noteiktais pienākums un ja jā, tad attiecībā uz kādām ziņām. Līdz ar to lūdzam precizēt regulējumu vai sniegt skaidrojumu anotācijā par to, kādas iestādes tiek aptvertas ar 17. punktu un par kādu informāciju tajā ir runa. Vēršam uzmanību, ka visi komercreģistra ieraksti un reģistrētās ziņas ir noteiktas Komerclikumā, un Uzņēmumu Reģistrs nodrošina to publisku pieejamību ikvienam.

-

Noteikumu projekta anotācijā nav izvērtēta noteikumu projekta 6.3. apakšpunktā ietvertā ierobežojuma nepieciešamība. 

Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus ārvalstu darbaspēka piesaistei nav tiesīgi saņemt komersanti, kuri papildus augstāk minētajam: sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus un komersanti, kuru valdes locekļi vai pilnvarotās personas ir sodītas par pārkāpumiem trešo valstu darbinieku piesaistē.

Tieslietu ministrijas ieskatā šāds ierobežojums ir būtisks un tā ietveršanai noteikumu projektā ir nepieciešams ierobežojuma attaisnojamības pamatojums. Lūdzam rūpīgi izvērtēt ierobežojuma nepieciešamību . Ja tiks secināts, ka ierobežojums ir samērīgs, sekmēs noteikumos noteiktā mērķa sasniegšanu, lūdzam anotācijā ietvert izvērstu pamatojumu. 

Turklāt projekta anotācijā ir norādīts: "Šāda prasība sasaucas arī ar 2024. gada 23. maijā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, kuri nosaka gadījumus, kuros PMLP var pieņemt lēmumu par aizliegumu (līdz 1 gadam) fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemnieku." Ja pastāv likumā noteikta iespēja ierobežot pakalpojumu saņemšanu vispār, tad nav nepieciešami papildu ierobežojumi, lai regulētu prioritārā kārtībā saņemamus pakalpojumus.

-

Šajā punktā ietverta tostarp norāde uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru. No regulējuma un skaidrojuma anotācijā nav saprotams, kāda ir paredzētā regulējuma ietekme uz Uzņēmumu reģistru. Lūdzam konkretizēt, kāda ietekme ir regulējumam uz Uzņēmumu reģistru un tā funkciju izpildi. Ja norāde ietverta saistībā ar nepieciešamību pārliecināties, vai komersants ir reģistrēts komercreģistrā, vēršam uzmanību, ka visi komercreģistra ieraksti un reģistrētās ziņas ir noteiktas Komerclikumā, un Uzņēmumu reģistrs nodrošina to publisku pieejamību ikvienam, līdz ar to komersanta identificēšanai komercreģistrā nav nepieciešama Uzņēmumu reģistra tieša iesaiste. 

-

Lūdzam izvērtēt vai ierobežojums saņemt prioritāro projektu īstenošanai prioritārā kārtībā saņemamos pakalpojumus nebūtu attiecināms uz personālsabiedrībām kopumā, t.i. gan komandītsabiedrībām, gan pilnsabiedrībām.  
 

-

Lūdzam precizēt projektu (piemēram, skat. projekta 7.punktu) atbilstoši Administratīvā procesa likuma terminoloģijai. Proti, administratīvo aktu paziņo tā adresātam un trešajai personai. Citas iestādes par administratīvo aktu tiek informētas.

-

Aicinām izvērtēt, vai nav nepieciešams pārejas regulējums 2025.gadam, kad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra izveidos Sarakstu un Sarakstu ārvalstu darbaspēka piesaistei. No projekta pamatregulējuma normām izriet, ka šie saraksti pirmo reizi tiks izveidoti līdz 2025.gada decembrim. Ja ir plānots sarakstus izveidot ātrāk, aicinām papildināt projekta Noslēguma jautājumus ar atbilstošu normu.

-