Atzinums

Iebildums

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – likums) 1.panta otrās daļas 6.punkta spēkā esošā redakcija paredz, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Tādejādi pašvaldībām jau šobrīd atbilstoši likuma 5.panta trešajai daļai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, kuros tostarp var paredzēt atvieglojumus atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām arī attiecībā uz valsts aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem.
 Aicinām saglabāt esošās likuma normas, kā tas arī bija noteikts sākotnējā Likumprojekta versijā 2024.gada februārī,  likumā nosakot izņēmumus, kam NĪN piemēro.
Pamatojums: Likumā nosakot, ka NĪN nepiemēro pilnīgi visiem valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem, būtiski paplašināsies ar NĪN neapliekamo objektu loks, atstājot negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem. Likumprojektā piedāvātais risinājums negarantē no Likuma izslēgto nosacījumu saglabāšanu, to  nosakot pašvaldību saistošajos noteikumos.
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” dod iespēju pašvaldībām samazināt NĪN apmēru kādai noteiktai objektu kategorijai, saistošo noteikumu veidā lemjot par nodokļa atvieglojumu 25%, 50%, 70% vai 90% apmērā piešķiršanu. Objektu grupa var būt arī valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem, kas ir dzīvojamā māja vai saimnieciskā darbībā izmantojams nekustamais īpašums.
 
Lūdzam izteikt 1.panta otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
"6) ievērojot šā panta piektajā daļā noteikto – valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli un zemi tā uzturēšanai, kas tiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām,  izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu;”

Lūdzam svītrot no Likumprojekta 1.panta 3.2 daļu un 3.3 daļu

-

Izteikt Pārejas noteikumu 80.punktu šādā redakcijā: 
80. Grozījumi šā likuma 1.panta otrās daļas 6.punktā, trešajā daļā un ceturtajā daļā, tiek piemēroti nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam, sākot ar 2026.gada 1.janvāri.

-

Iebildums
Lūdzam atkārtoti izvērtēt likumprojekta ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Norādām, ka likumprojekts radīs ļoti lielu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, jo tiek būtiski paplašināts to nodokļa objektu skaitu, kam piemēros nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) atbrīvojumus.
Papildus NĪN ieņēmumu samazinājumam, jāņem vērā, ka pašvaldībām jāveic informācijas sistēmu pilnveidošanas darbi (piemēram, lai saņemtu informāciju strukturētu datu veidā no atbildīgajām institūcijām).

Informējam, ka, piemērojot NĪN atbrīvojumus valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem (turpmāk – kultūras pieminekļi), kas ir dzīvojamā māja vai saimnieciskā darbībā izmantots nekustamais īpašums, Rīgas valstspilsētas pašvaldības NĪN ieņēmumu pirmšķietamais samazinājums būtu vismaz 6,4 miljoni eiro. Šo samazinājumu būtu iespējams novērst tikai izmantojot likumprojektā paredzētās tiesības ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem noteikt šos objektus par ar NĪN apliekamiem objektiem, tomēr šāda risinājums nebūtu efektīvs un lietderīgs, sk. 2. iebildumu.

Papildus paskaidrojam, ka šobrīd Rīgas teritorijā NĪN atbrīvojumi un atvieglojumi tiek piešķirti, ja kultūras piemineklis ir ēka, bet ne ēkas konstrukcijas daļa (piemēram, kamīns, griestu gleznojums vai balkons).
Turklāt iepriekšējā saskaņošanas kārtā nodotajā likumprojekta versijā bija iekļauts ierobežojošs kritērijs (kultūras piemineklim jābūt publiski pieejamam), kas šajā likumprojekta versijā nav ietverts. 
 

-

Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pants noteic, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums) 107.panta 1.punktā un citos Eiropas Savienības aktos noteikto, lai finansiālo palīdzību komercdarbības veicināšanai uzskatītu par komercdarbības atbalstu komercsabiedrībai, tai jāatbilst visām šādām pazīmēm:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem (turpmāk — valsts vai pašvaldības līdzekļi), un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona;
2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts;
3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai;
4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

Saskaņā ar Līguma 107.panta 1.punktu, ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.
Atbilstoši Līguma 107.panta 3.punkta d) apakšpunktam par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, ja tāds atbalsts neiespaido tirdzniecības apstākļus un konkurenci Savienībā tiktāl, ka tas ir pretrunā kopīgām interesēm.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam anotācijā iekļaut informāciju, vai NĪN atbrīvojumi nodokļa maksātājam (juridiskai personai) par tam piederošu kultūras pieminekli un zemi tā uzturēšanai ir vai nav uzskatāmi par atbalstu, kas tiek sniegts saskaņā ar de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
 

-