Atzinums

Biedrības “PLIEŅCIEMAM” iebildumi par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (25-TA-2086)
Biedrība “PLIEŅCIEMAM”, reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas sabiedrības interesēs, aizstāvot maza zvejnieku ciema iedzīvotāju intereses un rūpējas par to labklājību. Plieņciems atrodas īpaši aizsargājamas teritorijas sastāvā un to daļēji klāj vec priežu mežs. Pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām, Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un Latvijas Republikas Satversmi, iesniedz šādus iebildumus par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (25-TA-2086).
Plānotie grozījumi paredz:
1. būtiski samazināt galvenās cirtes vecumu vairākām koku sugām (9. pants);
2. atvieglot prasības attiecībā uz meža inventarizāciju (12. un 29. pants);
3. ar jauno 36. panta 2. daļu atzīt jebkuru darbību, kas veikta saskaņā ar Meža likumu, par automātiski atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzībā.
Šādi grozījumi ir pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām, Eiropas Savienības tiesībām un Satversmes 115. pantu, jo tie apdraud bioloģisko daudzveidību un faktiski izslēdz efektīvu aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības mehānismu.

I Starptautiskās saistības
1. Bioloģiskās daudzveidības konvencija (CBD, 1992, Rio de Janeiro)
8. pants uzliek valstīm pienākumu saglabāt bioloģisko daudzveidību un īpaši aizsargāt apdraudētās sugas un to dzīvotnes.
Mežizstrādes atļaušana aizsargājamo sugu dzīvotnēs ir tiešā pretrunā ar šo normu.

2. ANO Klimata pārmaiņu pamatkonvencija (UNFCCC, 1992) un Parīzes nolīgums (2015)
Parīzes nolīguma 4. pants paredz uzturēt un palielināt oglekļa piesaistes kapacitāti.
Mežizstrādes intensifikācija, kas sekotu šo grozījumu pieņemšanas gadījumā, tieši samazina Latvijas spēju pildīt šīs saistības.

3. Orhūsas konvencija (1998)
1. pants garantē tiesības dzīvot vidē, kas atbilst veselībai un labklājībai.
4. pants nosaka sabiedrības tiesības piekļūt pilnīgai un savlaicīgai informācijai par vides stāvokli.
6. pants paredz sabiedrības līdzdalību lēmumos par darbībām, kas būtiski ietekmē vidi.
7. pants attiecas uz sabiedrības iesaisti plānu un programmu sagatavošanā.
8. pants uzliek pienākumu nodrošināt sabiedrības iesaisti normatīvo aktu sagatavošanā.
Grozījumu virzīšana bez pienācīgas sabiedrības līdzdalības, kas ir likumprojekta laišana apspriešanā arī privātpersonām, ir klajš Orhūsas konvencijas pārkāpums.

4. Eiropas ainavu konvencija (2000, Florence) Intensīva mežizstrāde ir pretrunā ar Latvijas saistībām saglabāt ainavas kā dabas un kultūras mantojumu. Konvencija paredz aizsargāt ainavas, taču Latvijā jau vērojamas kailcirtes, kas stiepjas kvartāliem, pilnībā degradējot Latvijas kultūrvēsturisko un dabisko ainavu. Likuma grozījumu pieņemšana šo faktu vēl daudzkārt pasliktinātu.

II  Eiropas Savienības tiesības
1. Biotopu direktīva (92/43/EEK)
6. pants aizliedz pasliktināt aizsargājamo biotopu stāvokli vai apdraudēt īpaši aizsargājamo sugu populācijas.
Likuma grozījumu jaunā 36. panta norma, kas automātiski atzīst darbības par atbilstošām aizsardzības prasībām, būtībā izslēdz šo aizliegumu.

2. Putnu direktīva (2009/147/EK)
4. pants paredz īpaši aizsargājamo putnu sugu dzīvotņu saglabāšanu.
5. pants aizliedz ligzdu un dzīvotņu bojāšanu vai iznīcināšanu.
Likuma grozījumi ir pretrunā putnu direktīvai, jo pieļautu dzīvotņu un ligzdvietu iznīcināšanu īpaši aizsargājamām putnu sugām.

3. ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija līdz 2030. gadam un Eiropas Zaļais kurss
Mērķis: aizsargāt 30% ES teritorijas un atjaunot degradētās ekosistēmas.
Latvijas grozījumi ir tiešā pretrunā ar šiem stratēģiskajiem mērķiem. Pieņemot grozījumus palielinātos degradēto meža ekosistēmu platības Latvijā paaugstinoties mežu izciršanas intensitātei.

III Latvijas Republikas tiesības
1. Satversmes 115. pants Valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
Grozījumi neatbilst šim pienākumam. Lai aizsargātu vidi un ievērotu subjektīvās tiesības uz vidi, valstij ir pienākums atturēties no vidi degradējošu darbību veikšanas. Likuma grozījumi veicinātu vides degradāciju.

2. Sugu un biotopu aizsardzības likums
4. pants aizliedz bojāt vai iznīcināt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.
7. pants nosaka aizsargājamo biotopu obligātu saglabāšanu.
Daļas īpaši aizsargājamo sugu sastopamas mežaudzēs galvenokārt ārpus aizsargājamām dabas teritorijām. Līdz šim šo sugu aizsardzību nodrošinājis sugu un biotopu likums. Likuma grozījumi šo pilnībā apgāztu un šīs sugas būtu pakļautas pilnīgai iznīcībai.

IV Brīdinājums par iespējamu tiesvedību
Ja minētie grozījumi tiks pieņemti, tie:
· radīs tiešu pretrunu ar ES tiesību aktiem (Biotopu un Putnu direktīvām u.c.);
· nozīmēs Latvijas starptautisko saistību nepildīšanu, tostarp Orhūsas konvencijas pārkāpumu;
Šādā gadījumā biedrība “PLIEŅCIEMAM” kopā ar citām organizācijām patur tiesības:
1. vērsties Eiropas Komisijā ar sūdzību par ES tiesību pārkāpumu;
2. ierosināt pārkāpuma procedūru pret Latviju (LESD 258. pants), kas var novest līdz lietai ES Tiesā;
3. izmantot Orhūsas konvencijas 9. pantā paredzētās tiesības vērsties tiesā un citās kompetentajās institūcijās.
Tādējādi, ignorējot sabiedrības viedokli un starptautiskās saistības, Latvija riskē ne tikai ar reputācijas zaudējumu, bet arī ar tiesvedību ES institūcijās, kas var rezultēties saistošos spriedumos un sankcijās.

Aicinām Zemkopības ministrijas ierēdņus uz saprātīgu rīcību. Gribas domāt, ka visi ierēdņi nav bezbērnu vientuļi cilvēki, kuriem ir tik vienalga, ka aiz viņiem nekas nepaliks, un viņi būs tie, kas būs iznīcinājuši Latvijas galveno vērtību - Mammu DABU.

Ar cieņu - biedrības "PLIEŅCIEMAM" valdes locekle Liene Rieksta
t: 26593394

-