Atzinums

MOGO AS, iepazīstoties ar Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvā ziņojuma projektu “Par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu”, aicina minēto informatīvo ziņojumu tālāk nevirzīt tā pašreizējā redakcijā.

Informatīvā ziņojuma projekta nodošana publiskajai apspriešanai 2025. gada 23. decembrī, nosakot saskaņošanas termiņu līdz 2026. gada 5. janvārim, neatbilst labas likumdošanas principam, kas izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punkta.

1. Par tiesiskās paļāvības un uzņēmējdarbības brīvības ierobežojumu
Nebanku kreditētāji savu darbību īsteno, balstoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu un uzraudzības modeli. Būtiska un strauja uzraudzības sistēmas maiņa, bez skaidra pārejas perioda un bez objektīva nepieciešamības pamatojuma, aizskar tiesiskās paļāvības principu un Satversmes 105. pantā nostiprinātās tiesības uz uzņēmējdarbības brīvību.

2. Par uzraudzības modeļa neatbilstību nozares riska profilam
Latvijas Bankas uzraudzības pieeja ir veidota, balstoties uz banku sektora prudenciālajiem riskiem un finanšu sistēmas stabilitātes apsvērumiem. Tie nav piemērojami nebanku sektoram, jo:
 - nozares riski nav sistēmiski;
 - banku sektors nav pakļauts nebanku kreditētāju riskiem; 
 - reformas mērķis nesakrīt ar tās faktiskajām sekām. 
Prasību pielīdzināšana banku sektoram neatbilst regulācijas mērķim un radīs nesamērīgu slogu, īpaši mazajiem tirgus dalībniekiem, tādējādi kropļojot konkurenci.

3. Par veidu kā risināt AML uzraudzības sadrumstalotību
Kā viens uzraudzības sadrumstalotības piemēriem Informatīvā Ziņojumā projektā norādīti gadījumi, kad kreditētājs, kas darbojas ar patērētāju kreditēšanas licenci, kreditē arī juridiskas personas, un šādos gadījumos varot veidoties situācijas, kad vienam kreditēšanas pakalpojumu sniedzējam ir vairākas uzraudzības iestādes (PTAC un VID), kas praksē var nozīmēt arī paralēlas klātienes un neklātienes pārbaudes. Aicinām Ziņojuma projektā kā alternatīvu norādīt, ka šī uzraudzības dublēšana ir novēršana, normatīvajos aktos nosakot, ka gadījumos, kas uzņēmumam izsniegta patērētāju kreditēšanas licence, AML uzraudzību veic tikai PTAC. Šī būtu vienkāršāk un mazāk resursietilpīgi veicama izmaiņa administratīvā sloga mazināšanas jomā, salīdzinot ar procesu, kas nepieciešamas, lai realizētu visas nozares uzraudzības nodošanu Latvijas bankai.

4. Par informācijas trūkumu par samazinātām prasībām attiecībā uz uzraudzību
Ziņojuma projektā ir norādes par to, ka Latvijas banka plāno veikt izvērtējumu par nepieciešamo datu apjomu, lai maksimāli efektīvi veiktu uzraudzības funkciju ar minimālu ietekmi uz tirgus segmenta noslodzi. Tomēr, konkrētāks ieskats plānotajās ikdienas uzraudzības aktivitātēs un to intensitātē Ziņojuma projektā nav sniegts. Kā rezultātā, šajā stadijā nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par uzrauga maiņas reālo ietekmi uz sektoru tieši administratīvā sloga kontekstā, kas liedz pieņemt kvalitatīvu lēmumu.

5. Par konkurences un patērētāju interešu apdraudējumu
Reformas rezultātā pastāv augsts risks:
 - tirgus koncentrācijai un mazāku dalībnieku izstumšanai; 
 - alternatīvu finansēšanas iespēju samazinājumam patērētājiem (tostarp preču iegādei uz nomaksu, kas ir viens no pieprasītākajiem nebanku finansēšanas veidiem un ko banku sektors pilnvērtīgi neaizstāj);
 - kreditēšanas pieejamības būtiskai pasliktināšanai Latvijas reģionos.
Nebanku kreditētāji bieži apkalpo patērētāju segmentus, kuri banku sistēmā ir nepietiekami apkalpoti. Nozares pārmērīga ierobežošana var novest pie tā, ka patērētāji:
 - paliek bez legālām alternatīvām finansēšanas iespējām,
 - ir spiesti meklēt finansējumu ārpus regulētā tirgus,
 - saskaras ar sociāli ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.
Tas ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma mērķiem un konkurences neitralitātes principu.

Noslēgumā
Ņemot vērā iepriekš minēto, MOGO AS uzskata, ka Informatīvā Ziņojuma projekts:
 - neatbilst samērīguma, proporcionalitātes un labas likumdošanas principiem;
 - rada nesamērīgu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmējiem,
 - apdraud konkurenci un patērētāju intereses,
 - nav pietiekami pamatots ne juridiski, ne ekonomiski, ne sociāli.
Aicinām Informatīvo Ziņojumu tālāk nevirzīt un saglabāt nebanku kreditētāju uzraudzību Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē, vienlaikus nepieciešamības gadījumā pilnveidojot esošo regulējumu atbilstoši nozares risku profilam.
 

-