Atzinums

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 6. panta 1. un 3. punktu publiska persona fiziskas personas datu apstrādi veic, pamatojoties uz Eiropas Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā, kas piemērojami pārzinim, noteiktu tiesisku pamatu un personas datu apstrādes nolūku. Minētajā tiesību aktā jābūt noteiktiem apstrādājamo datu veidiem, piemēram, personu identificējoši dati, datu subjektiem, vienībām, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti. Ņemot vērā, ka ar minētā panta grozījumiem Statistikas iestāde paplašina sev piešķirtās tiesības noteikt arī respondentus, savukārt no anotācijā ietvertā paskaidrojuma nevar izsecināt, kādā veidā tiks noteikts respondentu loks un cik lielā apjomā tas skars fizisko personu datu apstrādi, lūdzam precizēt projektu kopumā, norādot personas datu apstrādes nolūku, tiesisko pamatojumu un apstrādājamās personas datu kategorijas.
 

-

Vēršam Jūsu uzmanību, ka minētā panta grozījumi ietekmē personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, bet konkrētāk personu tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Līdz ar to, piemēram, Statistikas iestādes piekļuvei informācijai par datiem, ko fiziska persona apstrādā savos administratīvajos datu avotos, ir jāatbilst visiem kritērijiem, kas normatīvajos aktos un tiesu praksē noteikti attiecībā uz jebkuru pamattiesību ierobežojumu noteikšanu.
Tā, piemēram, vērtējot personu pamattiesību ierobežošanas aspektu kontekstā ar Statistikas iestādes piekļuvei informācijai par datiem, ko fiziska persona apstrādā savos administratīvajos datu avotos, secināms, ka vienmēr būs jāvērtē un jāpamato tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežošanas tiesiskumu. Latvijas Republikas Satversmes tiesa jau vairākos spriedumos ir definējusi specifiskus priekšnosacījumus, uz kuriem būtu jābalsta  rūpīgs šāda ierobežojuma pamatotības izvērtējums[1]. Tādejādi tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību varēs ierobežot, ja šāds ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas ir samērīgs. Ievērojot minēto, likumprojekta anotācijā nepieciešams norādīt informāciju par to, vai likumprojektā ietvertajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis, šī mērķa sasniegšanu nevar panākt ar indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kā arī ar citiem ar samērīguma principu saistītiem aspektiem. Vēl jo vairāk, anotācijā ietvertais grozījumu nepieciešamības pamatojums “lai samazinātu administratīvo slogu respondentiem” nesakrīt ar normā iekļauto pienākumu privātpersonai atklāt informāciju par datiem, ko tā apstrādā savos administratīvajos datu avotos, kas tieši pretēji uzliek papildus slogu privātpersonām un ierobežo personu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Ņemot vērā minēto, lūdzam attiecīgi precizēt anotāciju.


[1]  Satversmes tiesas 2019. gada 28. jūnija spriedumu  lietā Nr. 2018-24-01 11. punkts; Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punkts; Satversmes tiesas 2007. gada 16. maija spriedumu lietā Nr. 2006-42-01 11. punktu un 2018. gada 14. decembra spriedumu lietā Nr. 2018-09-0103 18. punkts
 

-

     Saskaņā ar Eiropas Komisijas neatkarīgu ekspertu darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota atbilstoši direktīvas 95/46/EK "Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti" 29. pantam (turpmāk – 29. panta darba grupa) 2014. gada 27. februāra atzinuma Nr. 01/2014 "Par vajadzīguma un samērīguma jēdziena un datu aizsardzības piemērošanu tiesībaizsardzības nozarē"  (turpmāk – Atzinums)[1] 3.20. apakšpunktu atbilstīgi otrajam Eiropas Cilvēktiesību tiesas noteiktajam papildkritērijam (samērīguma kritērijs) pasākumam, ar ko ierobežo Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas garantētas tiesības, nevajadzētu būt plašākam nekā vajadzīgs attiecīgā likumīgā mērķa īstenošanai.
     Tāpat 29. panta darba grupas Atzinuma VI daļā norādīti praktiski ieteikumi privātuma un datu drošības aspektu izvērtēšanai, kas paredz, ka:
jānosaka skaidri un konkrēti mērķi;

1. jāpārskata jau ieviestie pasākumi un alternatīvas. Plānojot pasākumu, ir būtiski vispirms izskatīt iespējamās alternatīvas. Ja ir pieejami jebkādi mazāk aizskaroši (piemēram, informācijas pieprasīšana tikai par fizisko personu telefona numuriem), taču vienlīdz rezultatīvi pasākumi, tie tiks atzīti par vienīgajiem vajadzīgajiem pasākumiem. Visiem priekšlikumiem par jaunu personas datu apstrādi jābūt pamatotiem ar konkrētiem praktiskiem pierādījumiem;

2. jānodrošina datu atbilstība attiecībā uz mērķa sasniegšanu. Katrs ierosinātais pasākums ir jāizvērtē atsevišķi, lai saprastu, kāda būs tā ietekme;
piemērot vispusīgu pieeju.

      Ievērojot minēto un to, ka likumprojekts paredz fiziskas personas datu (telefona numurs un e-pasts) apstrādi, lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar detalizētu pamatojumu attiecīgai datu apstrādei, skaidrojot personas datu apstrādes samērīgumu ar datu subjektu "privātuma" ierobežojumiem, kā arī izvērtējot, vai mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pieprasīt abus likumprojekta 3. pantā minētos identifikatorus vai arī personas datu apstrāde iespējama bez, piemēram, e-pasta apstrādes.
      Turklāt, likumprojekts paredz, ka Statistikas pārvalde sagatavo personu izlases sarakstu, kurā noteikts datu apstrādes apjoms. Vēršam uzmanību uz to, ka no likumprojekta un anotācijas satura nav saprotams, kādu informāciju saturēs minētais saraksts un vai ir veikts izvērtējums attiecīgā datu apjoma apstrādei. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, kādi personas dati tiks iekļauti sarakstā un kāds ir to iekļaušanas tiesiskais pamats.

[1] Eiropas Komisijas neatkarīgu ekspertu darba grupas personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi 2014. gada 27. februāra atzinums Nr. 01/2014 "Par vajadzīguma un samērīguma jēdziena un datu aizsardzības piemērošanu tiesībaizsardzības nozarē" pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/newsroom/article29/news-overview.cfm


 

-

Likumprojekta "Grozījumi Statistikas likumā" (turpmāk - projekts) 4. pants paredz izteikt Statistikas likuma 16. pantu jaunā redakcijā. Spēkā esošais Statistikas likuma 16. pants sastāv no piecām daļām. Nav skaidrs, vai ar projektu paredzēts no Statistikas likuma izslēgt 16. panta otro, trešo, ceturto un piekto daļu. Vienlaikus projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) nav ietverts apraksts par projekta 4. panta grozījumu nepieciešamību. Pašlaik projekta 4. pantā ietvertais Statistikas likuma 16. panta teksts ir identisks spēkā esošajai Statistikas likuma 16. panta pirmajai daļai. Ja ar projektu paredzēts no Statistikas likuma 16. panta izslēgt otro līdz piekto daļu, tad lūdzam sniegt tam izvērstu pamatojumu anotācijā, attiecīgi precizējot projektu. Vienlaikus, lai varētu izvērtēt projekta 5. panta grozījumus, lūdzam anotācijā skaidrot arī projekta 5. panta nepieciešamību, jo anotācijā šāda informācija nav ietverta.

-

Ievērojot faktu, ka likumprojekta anotācijā nav sniegts skaidrojums 16.panta grozījumu nepieciešamībai, kā arī no panta redakcijas nav nepārprotami skaidrs, vai, izstrādājot jaunus statistikas jomas standartus vai tādu statistiku, kas nav iekļauta oficiālās statistikas programmā, tiks apstrādāti fizisko personu dati, attiecīgi lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju ar izvērstu informāciju par fizisko personu datu apstrādi, ja tāda tiks veikta.
 

-

Vēršam uzmanību, ka tiesību aktā ietvertie uzdevumi nedrīkst būt tik vispārīgi, ka neļauj izdarīt pašsaprotamu pieņēmumu, ka šādu uzdevumu izpildei ir nepieciešama personas datu apstrāde, proti, formāla atsaukšanās uz likumā noteiktu publiskas iestādes funkciju nebūtu pieļaujama. Tāpat arī likumprojekta anotācijā nav norādīts, kādu noteiktu funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei nepieciešams apstrādāt datus, kas iegūti saskaņā ar Statistikas likuma 14. un 15. pantu.

Ievērojot faktu, ka likumprojekta anotācijā nav sniegts skaidrojums 17.panta grozījumu nepieciešamībai, lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju, skaidri norādot, kādu funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildei nepieciešama datu, tajā skaitā personas datu, apstrāde. Tāpat lūgums paskaidrot, ka minētās funkcijas un uzdevumus nav iespējams izpildīt bez personu datu apstrādes, norādot arī, kā tiek ievēroti personas datu apstrādes principi, piemēram, datu minimizēšanas princips.
 

-

Pašreizējā informācija, kas iekļauta anotācijā ir nepietiekama, lai būtu iespējams izvērtēt projektā iekļautā regulējuma nepieciešamību. Problēmu apraksts, ja tāds ir (jo par atsevišķām normām, piemēram, par projekta 5. pantu problēmas apraksta nav), ir pārāk īss, neizsmeļošs un tādēļ nesaprotams, piemēram, attiecībā uz projekta 1. pantu nav skaidrs, kā pašlaik statistikas iestāde nosaka respondentu loku saskaņā ar Statistikas likuma 14.pantu un Administratīvā procesa likumu.
Lūdzam papildināt anotācijas 1.3. sadaļu "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi", ņemot vērā Valsts kancelejas izstrādātās Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, proti, rūpīgāk un vispusīgāk definēt problēmas, kas ir par pamatu projekta izstrādei. Problēmām jābūt eksistējošām, ar faktiem/pētījumiem pamatotām, nevis iespējamām.
 

-

Ņemot vērā, ka 2023. gada 1. janvārī spēkā ir stājies Latvijas Bankas likums un spēku zaudējis likums "Par Latvijas Banku", lūdzam precizēt Statistikas likuma 3. pantu, ietverot tajā  atsauci uz spēkā esošo Latvijas Bankas likumu.
 

-

  *Piebilde:
        Tiesību aktu projektu saskaņošana ir veicama atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” prasībām.  Šo noteikumu 52. punktā ir noteiktas institūcijas ar kurām ministrijām ir jāveic izstrādāto tiesību aktu projektu saskaņošana. Lai arī Datu valsts inspekcija (turpmāk - Inspekcija) nav tieši norādīta starp šīm institūcijām, nepieciešamība veikt saskaņošanu ar Inspekciju, ja tiesību akta projekts skar Inspekcijas kompetences jautājumus, izriet no šo noteikumu 52.2.10. apakšpunkta, kas paredz, ka tiesību aktu projekta saskaņojumu nepieciešams saņemt no citām institūcijām, ja saskaņošanas nepieciešamība tieši izriet no ārējā normatīvā akta normām, kas nosaka to kompetenci.
        Informējam, ka Inspekcijas kompetence ir noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) un Fizisko personu datu apstrādes likumā. Saskaņā ar Fizisko personu datu apstrādes likuma 3. pantu Inspekcija ir neatkarīga Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas ir datu uzraudzības iestāde Datu regulas izpratnē un pilda Datu regulā un šajā likumā noteiktos uzdevumus datu apstrādes jomā. Savukārt saskaņā ar šā likuma 4. panta pirmās daļas 5., 6. un 11. punktu Inspekcijas uzdevumi ir atbilstoši savai kompetencei piedalīties normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādē un sniegt viedokli par citu institūciju sagatavotajiem normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kā arī sniegt ieteikumus un atzinumus, piemēram, par veidojamu datu apstrādes sistēmu vai plānoto personas datu apstrādi.
       Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojektu nosūtīt saskaņošanai Datu valsts inspekcijai.
 

-