Atzinums

1. Projekta 7. pantā paredzēts grozāmā likuma 12. pantu papildināt ar 1.¹⁰ daļu, kurā iekļautas atkritumu apsaimniekotāja tiesības iesniegt mazāku finanšu nodrošinājumu, ja "vienu gadu nav piemērots administratīvais sods no brīža, kad pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu".

1.1. Administratīvā atbildība, papildus administratīvajam sodam, rada arī tiesiskās sekas administratīvās sodāmības veidā. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 24. pantu administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai. Persona uzskatāma par sodītu no nolēmuma par sodu spēkā stāšanās brīža. Persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes (ja sods nav izpildīts, persona uzskatāma par administratīvi sodītu vēl gadu pēc soda izpildes noilguma termiņa beigām).

 Līdz ar to, ja projektā ir paredzēts noteikt ierobežojumus vai cita veida tiesiskas sekas saistībā ar personai piemērotu administratīvo atbildību, šādas tiesiskas sekas būtu sasaistāmas ar administratīvo sodāmību. Citiem vārdiem, projektā varētu, piemēram, paredzēt, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības iesniegt mazāku finanšu nodrošinājuma apmēru, ja tas nav administratīvi sodīts par noteiktiem vai noteikta veida administratīvajiem pārkāpumiem. Attiecīgi šādas tiesības izslēgtu administratīvās sodāmības esība.

1.2. No projekta nav saprotams, uz kāda veida administratīvajiem pārkāpumiem iepriekš minētais regulējums attiecas. Piemēram, ja atkritumu apsaimniekotājs būtu izdarījis administratīvu pārkāpumu ceļu satiksmes, autoceļu lietošanas nodevas, grāmatvedības vai Latvijas valsts karoga lietošanas jomā, vai arī tādā gadījumā tas būtu šķērslis izmantot projektā paredzētās tiesības? Ja tā, tad tik plašs ierobežojums būtu visnotaļ apšaubāms no samērīguma skatpunkta.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu un noteikt konkrētus administratīvus pārkāpumus vai konkrētas administratīvo pārkāpumu jomas.

1.3. Ar administratīvo atbildību saistītas tiesiskas sekas var rasties tikai no attiecīgā nolēmuma spēkā stāšanās, nevis, piemēram, no lēmuma par administratīvo sodu pieņemšanas brīža.

2. Projekta 7. pantā paredzēts grozāmā likuma 12. pantu papildināt ar 1.¹¹ daļu, kurā iekļauts pienākums atkritumu apsaimniekotājam iesniegt Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājumu pilnā apmērā, ja tam tiek piemērots administratīvais sods.

2.1. Līdzīgi kā iepriekš minētajā grozāmā likuma 12. panta 1.¹⁰ daļā arī šeit norādāmi konkrēti pārkāpumi vai pārkāpumu jomas. Pretējā gadījumā pastāv šaubas par paredzētā pienākuma samērīgumu.

2.2. Tāpat šāds pienākums var rasties tikai no nolēmuma par administratīvā soda piemērošanu spēkā stāšanās. Tas, ka Valsts vides dienesta amatpersona ir pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, bet lēmums vēl nav stājies spēkā, nav izmantojams kā pamats projektā paredzētajam pienākumam.

2.3. Administratīvā pārkāpuma procesā lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem nevis, piemēram, Valsts vides dienests, bet gan Valsts vides dienesta amatpersona.

2.4. Lūdzam arī izvērtēt paredzētā pienākuma iesniegt finanšu nodrošinājumu pilnā apmērā būtību, kopsakarā ar piemēroto administratīvo sodu. Proti, šādā gadījumā rodas jautājums, vai, vērtējot pasākuma mērķi un tā bardzību, tas arī nav uzskatāms par sodu jeb krimināltiesiska rakstura administratīvu sankciju (sal. sk. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 30. augusta spriedumu lietā Nr. SKA-65/2021). Lai noskaidrotu, vai paredzētie pasākumi atbilst soda jeb krimināltiesiska rakstura administratīvo sankciju pazīmēm, pamatā izmantojami Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā attīstītie kritēriji (sk., piemēram, ģenerāladvokāta Manuela Kamposa Sančesa-Bordonas secinājumu, sniegti 2017. gada 12. septembrī, lietā C-524/15 47. punktu; ģenerāladvokātes Julianas Kokotes secinājumu, sniegti 2011. gada 15. decembrī, lietā C-489/10 71. punktu). Būtiskākie kritēriji ir normas mērķis (pasākumam nebūs krimināltiesiska rakstura, ja tas ir paredzēts kaitējuma atlīdzināšanai vai tamlīdzīgi, bet būs krimināltiesisks raksturs, ja tas tiks noteikts represijas un prevencijas nolūkā) un pasākuma bardzība (draudošo negatīvo seku kopējais smagums, tostarp nelabvēlīgas ekonomiskās sekas, apdraudējums kādām no attiecīgās personas aizsargājamajām interesēm). Šie kritēriji ir alternatīvi. Pasākums ir uzskatāms par sodu, ja tas atbilst kaut vienam no šiem kritērijiem.

3. Lūdzam projekta anotācijā iekļaut argumentētu un visaptverošu projekta 7. pantā paredzēto ierobežojumu attaisnojamības izvērtējumu (mērķis, līdzekļu piemērotība mērķa sasniegšanai, to nepieciešamība un samērīgums).
 

-