Atzinums

Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 8.maija rīkojumu Nr.239 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesiskā regulējuma problēmjautājumiem saistībā ar mantas piekritību valstij un valstij piekritīgo mantu "" tika atbalstīti konceptuālajā ziņojumā ietvertie risinājumi, kas cita starpā paredzēja arī risinājumus rīcībai ar konfiscētiem ieročiem. Piedāvātais risinājums paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem un nodrošina realizāciju tikai tādiem valstij piekritīgiem ieročiem, kuri atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kuri ir reģistrēti Ieroču reģistrā. Ja ierocis nav reģistrēts vai neatbilst minētajām ieroču tehniskajām specifikācijām, tas ir nododams iznīcināšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai. Lemjot par ieroču konfiskāciju, ņem vērā, ka konfiscētos ieročus nodod iznīcināšanai Nodrošinājuma valsts aģentūrai, bet konfiscētos ieročus, kas atbilst E vai F kategorijas ieroču tehniskajām specifikācijām un/vai kas ir reģistrēti Ieroču reģistrā, nodod realizācijai Valsts ieņēmumu dienestam. Ievērojot minēto, noteikumu projekta 3.1.apakšpunktā noteiktais, kas attiecas uz darbībām ar konfiscētiem ieročiem, ir pretrunā Ministru kabineta atbalstītajam risinājumam, tāpēc projektu nepieciešams precizēt, vienlaikus sniedzot detalizētu skaidrojumu par rīcību ar konfiscētajiem ieročiem arī projekta anotācijā.

-

Saskaņā ar projekta 5.1. apakšnodaļas nosaukumu tajā ietverts regulējums par ieņēmumu, kas saistīti ar mantas realizāciju, ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā. Vēršama uzmanība, ka attiecīgajā apakšnodaļā ir paredzēta kārtība, kādā valsts budžetā tiek ieskaitīti ieņēmumi, kas gūti realizējot ārpussavienības preces un finanšu instrumentus. Ievērojot minēto, precizēt projektu, nosakot kārtību, kādā valsts un pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti ieņēmumi, kas gūti citas valstij piekritīgās mantas realizācijas gaitā.

-

Noteikumu projekta 17.punktā noteikts, ka kustamo mantu un bezķermeniskas lietas realizē par augstāko piedāvāto cenu, savukārt projekta anotācijā norādīts, ka kustamo mantu un bezķermeniskas lietas realizē par augstāko tirgus cenu, kas nav viens un tas pats. Ievērojot minēto, nav viennozīmīgi skaidrs, par kādu cenu kustamā manta un bezķermeniskas lietas ir realizējamas. Tāpat nepieciešams projekta anotācijā skaidrot, kas noteikumu projekta 17.punkta izpratnē ir saprotams ar vārdiem "nodrošinot atklātumu, pieejamību un uzticamību".

-

Lai nodrošinātu iespējami plašāku pretendentu loku valstij piekritīgās mantas realizācijas procesā, ierosinām papildināt projektu ar regulējumu, kas paredz iespēju realizēt valstij piekritīgo mantu izsolē, kas tiek rīkota elektronisko izsoļu vietnē, līdzīgi kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos Nr.1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" un Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumos Nr.413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem". Vienlaikus projektā ir nosakāms, ka sludinājums par mantas realizāciju institūcijas tīmekļa vietnē nav ievietojams, ja mantas izsole tiek organizēta elektronisko izsoļu vietnē. 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr.1025 “Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu” 19.punkts nosaka, ka novērtējot preces, kuras nav ieguvušas Eiropas Savienības preču statusu, lietiskā pierādījuma novērtēšanā ņem vērā muitas iestādes atzinumā norādīto preces muitas vērtību. Noteikumu 22.1. un 22.4.apakšpunkti paredz, ka Aģentūra realizē lietisko pierādījumu nerīkojot izsoli, ja realizācija elektronisko izsoļu vietnē nav saimnieciski izdevīga un rīkojot izsoli elektronisko izsoļu vietnē, ja lietiskā pierādījuma kopējā vērtība pārsniedz 10 000 euro. Saskaņā ar Noteikumu 25.2.apakšpunktā  noteikto kārtību ja uz lietisko pierādījumu par sākotnēji noteikto realizācijas cenu nav pieteicies neviens pretendents, lietiskā pierādījuma realizācijas cenu samazina un nodod to atkārtotai realizācijai. Lietiskā pierādījuma realizācijas cenu vienā realizācijas reizē samazina ne vairāk kā par 20 procentiem no sākotnēji noteiktās realizācijas cenas. Jāņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pieņēmusi un Aģentūrai nosūtījusi 225 lēmumus par rīcību ar sankcionēto mantu, no kuriem 131 lēmums ir par rīcību ar liela apjoma sankcionēto mantu (kravas). Ņemot vērā, ka vienas kravas preces muitas vērtība var sasniegt 500 000 EUR, regulējums, kurš paredz, ka atkārtotas valstij piekritīgās kustamas mantas realizācijas gadījumā manta tiek pārdota  par augstāko piedāvāto cenu (piemēram, par 1 euro), nebūtu uzskatāms par optimālu. Līdz ar to valstij piekritīgās kustamās mantas regulējums būtu nosakāms atbilstoši Noteikumos paredzētajai kārtībai.
 

-

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pieņēmusi un Aģentūrai nosūtījusi 225 lēmumus par rīcību ar sankcionēto mantu, no kuriem 131 lēmums ir par rīcību ar liela apjoma sankcionēto mantu (kravas). 27 lietās ir pieņemti lēmumi par sankcionētās mantas realizāciju. Vienlaikus daļā gadījumu ir ierosināti kriminālprocesi par mantas īpašo konfiskāciju - mantas atzīšanu par ar noziedzīgo nodarījumu saistīto mantu  Saskaņā ar Krimināllikuma 70.¹³ panta otro daļu ar noziedzīgu nodarījumu saistītu mantu konfiscē. Šādu kriminālprocesu izskatīšana pirmās instances tiesās var ilgt vairākus mēnešus, sakarā ar ko Aģentūrai prognozējams būtisks darba pieaugums sakarā ar sankcionētās mantas konfiskācijas nodrošināšanu no 2025. gada 1. janvāra. Līdz ar to Aģentūrai ir nepieciešams papildu finansējums 5 amata vietu ieviešanai 138 969 EUR gadā sakarā ar ko ir aizpildāma anotācijas 3.sadaļa.       
 

-

Anotācijas Risinājuma apraksta 6.punktā norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienests saņem lēmumus par valstij piekritīgo finanšu līdzekļu skaidras vai bezskaidras naudas veidā esību. Lēmumos ir norādīta iestāde, kurā glabājas finanšu līdzekļi un to apmērs. Atbilstoši lēmumā norādītajai informācijai, Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu iestādei ieskaitīt valstij piekritīgos finanšu līdzekļus valsts budžetā šādā kārtībā: ja valstij piekritīga kļūst bezskaidra nauda, Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu iestādei, kura uzglabā šo naudu pārskaitīt valsts budžetā, savukārt, ja uzglabāta tiek skaidra nauda, tad Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu iestādei, kura uzglabā šo naudu, nodot to kredītiestādei pārskaitīšanai valsts budžetā, nepieciešamības gadījumā konvertējot Valsts kases noteiktajā kārtībā.
Norādāms, ka anotācijā minētā kārtība veidos Valsts policijai papildus administratīvo slogu, proti,
1. pirms skaidrās naudas konvertācijas ir jāveic valūtas maiņas punktu aptauju (tirgus izpēti), lai izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Šis process ir jādokumentē;
2. nododot lielas naudas summas konvertācijai, Valsts policijas darbiniekam būs nepieciešama apsardze, kā arī transportlīdzekļu izmantošana nogādāšanai līdz un no valūtas maiņas punktam, kā arī līdz kredītiestādei naudas nodošanai ieskaitīšanai Valsts policijas kontā; 
3. veidosies finansiālā ietekme saistībā ar nepieciešamību segt konvertācijas komisijas maksas.
Papildus anotācijā nav atrunāts, kā rīkoties ar nekonvertējamo skaidro naudu (vai bojātu vai to, kas vairs nav apgrozījumā), kā arī kā būtu jārīkojas, ja jākonvertē sīknauda, ja valūtas maiņas punkti to nepieņems. Vienlaicīgi var būt situācijas, kad komisijas maksa par skaidras naudas konvertāciju  pārsniegs nododamās konvertācijai skaidrās naudas vērtību. Ja šī nauda būs jāiznīcina, tad arī tas Valsts policijai veidos gan finansiālo ietekmi, gan administratīvo slogu, jo nedz likumprojektā, nedz anotācijā nav norādīts, kas segs izdevumus, kas būs saistīti minētiem izdevumiem. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam papildināt likumprojektu un anotāciju ar skaidrojumiem, taču uzskatām, ka konvertācijas funkciju arī turpmāk būtu jāveic Valsts ieņēmumu dienestam, pirms tam pārņemot skaidro naudu no iestādes. Vienlaicīgi norādāms, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu konvertēt skaidro naudu ne par katru saņemto lēmumu, bet par pārņemto skaidro naudu no visām iestādēm par periodu (piemēram, ceturksni vai pusgadu). Tas mazinātu gan administratīvo slogu, gan arī finansiālo ietekmi.






 

-

Papildināt 2.punktu pirms vārda "nodrošina" ar vārdiem "atbilstoši kompetencei".

-

Papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), sniedzot ierobežojuma realizēt valstij piekritīgo kustamo mantu personai, kurai Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas pārsniedz 150 euro, leģitīmo mērķi.

-

Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr.1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" 32. punktā ir ietverts plašāks to gadījumu uzskaitījums, kad valstij piekritīgo mantu var nodot bez maksas, piemēram, noteikts, ka valstij piekritīgos dzīvniekus, kurus nevar realizēt, var nodot bez maksas personai, kuras glabāšanā tie atrodas, kā arī paredzēta iespēja nodot bez maksas transportlīdzekli (tai skaitā piekabi (puspiekabi) vai jūras pārvadājumu konteineru), ja tas ir pārbūvēts, ierīkojot tajā slēpni, prettiesisku darbību veikšanai un izmantots kā administratīvā pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas rīks. Savukārt projektā šāda iespēja netiek paredzēta. Turklāt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) nav norādīta tiesiskā regulējuma izmaiņu nepieciešamība. Ievērojot minēto, ierosinām precizēt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju), sniedzot skaidrojumu nepieciešamībai sašaurināt iespēju valstij piekritīgo mantu nodot bez maksas.
 

-

Ierosinām projektā paredzēt iespēju valstij piekritīgo kustamo mantu nodod bez maksas valsts vai pašvaldību iestādēm, sabiedriskā labuma organizācijām vai sociālajiem uzņēmumiem izlietošanai atbilstoši to uzdevumam, līdzīgi kā tas ir noteikts Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" 22.4.apakšpunktā un Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumu Nr.413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem" 45.3.apakšpunktā.  

-

Vēršam uzmanību, ka par šāda veida būvēm interese varētu būt arī valstij, ja attiecīgās būves atrodas uz valsts īpašumā esoša zemes gabala vai arī ir nesaraujami saistītas ar to. Ievērojot minēto, aicinām paplašināt attiecīgās normas tvērumu, attiecinot to arī uz valsti.

-

Izvērtēt nepieciešamību precizēt projektu, nosakot rīcību gadījumā, ja uz valstij piekritīgo kustamo mantu piesakās vairākas valsts un pašvaldību iestādes. 

-

Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un virza tālākai izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par policiju" (23-TA-2007). Likumprojekts paredz noteikt Valsts policijas rīcību ar atrasto mantu, tajā skaitā gadījumus, kad var tikt pieņemts lēmums par mantas iznīcināšanu. Saskaņā ar likumprojektā noteikto šāds lēmums var tikt pieņems attiecībā uz mantu, kurai nav vērtības, kura nav derīga lietošanai, kuras apgrozība aizliegta ar likumu, kā arī mantu, kura ir bīstama videi. Liela daļa no minētajiem gadījumiem iekļauti arī šajā noteikumu projektā, paredzot atbildīgās institūcijas tiesības lemt par valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu. Lai vienādotu atbildīgo institūciju rīcību ar kustamo mantu, ierosinām papildināt projektu, paredzot atbildīgās institūcijas tiesības pieņemt lēmumu par valstij piekritīgās mantas iznīcināšanu arī gadījumā, ja manta nav derīga lietošanai (tā ir salauzta vai citā veidā bojāta) vai arī tā ir bīstama videi.

Papildus tam attiecīgo projekta punktu nepieciešams papildināt arī ar cita veida mantas iznīcināšanas kārtību (naftas produkti, ieroči u.c.).

-

Tiesību akta projekta 34.2. apakšpunkts nosaka, ka iznīcina valstij piekritīgo "tabaku, tabakas izstrādājumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidruma, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus – sadedzinot putekļveida kurināmā kurtuvēs vai katlumājās, kurās par kurināmo izmanto cieto kurināmo un kuras aprīkotas ar dūmgāzu cieto daļiņu uztveršanas iekārtām. Ja tabakas izstrādājumu skaits nepārsniedz 200, tos iznīcina, mehāniski sasmalcinot un izberot atkritumu konteinerā.".
Ierosinām izvērtēt lietderību papildināt iznīcināšanas veidus, lai nekavētu tehniskās iespējas Nodrošinājuma valsts aģentūrai veikt tabakas izstrādājumu savlaicīgu iznīcināšanu saskaņā ar tiesību akta projektu, ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1025 "Noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu" 28.2.apakšpunkts un Ministru kabineta 2020.gada 30.jūnija noteikumu Nr.413 "Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem" 37.2.apakšpunkts paredz iespēju tabakas izstrādājumus iznīcināt arī, mehāniski sasmalcinot un nododot komersantam, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu un kuram ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja.

-

Tiesību akta projekta anotācijas 3. sadaļas "Cita informācija" norādīts, ka, "ņemot vērā, ka galējo rīcību ar mantu veiks arī Nodrošinājuma valsts aģentūra, tad Valsts ieņēmumu dienestam veidosies ietaupījums viena amata vieta un finansējums atlīdzībai 17 352 euro gadā un amata vietas uzturēšanas izdevumiem un konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 18 945 euro gadā. Pēc likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 467/Lp14) pieņemšanas Saeimā un tiesību akta projekta stāšanās spēkā, Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 2024. gadā sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu līdzekļu pārdalei no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" uz Iekšlietu ministrijas apakšprogrammu 40.03.00 "Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta" 2024. gadam 18 149 euro apmērā, 2025. gadam 36 297 euro apmērā un 2026. gadam un turpmāk ik gadu 36 297 euro apmērā ar konfiscētās valstij piekritīgas mantas realizāciju, iznīcināšanu vai nodošanu bez maksas saistīto izdevumu segšanai.".
Ievērojot to, ka finansējums vienas amata vietas atlīdzībai un amata vietas uzturēšanas izdevumiem piekritīgs Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 40.01.00 "Administrēšana", lūdzam precizēt anotācijas 3.sadaļā minēto informāciju, norādot, ka Finanšu ministrija un Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 2024. gadā sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu līdzekļu pārdalei no Finanšu ministrijas pamatbudžeta programmas 33.00.00 "Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana" Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 40.01.00 "Administrēšana" vienas amata vietas atlīdzībai un amata vietas uzturēšanas izdevumiem 2024. gadam 8676 euro apmērā, 2025. gadam 17 352 euro apmērā un 2026. gadam un turpmāk ik gadu 17 352 euro apmērā  un uz Iekšlietu ministrijas apakšprogrammu 40.03.00 "Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta" konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 2024. gadam 9473 euro apmērā, 2025. gadam 18 945 euro apmērā un 2026. gadam un turpmāk ik gadu 18 945 euro apmērā.

-