Atzinums

Konkurences padome (turpmāk – KP) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, ar kuriem kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem paredzēts noteikt pienākumu veikt Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa aprēķinu un samaksu par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta konkrētā taksācijas gada  peļņas sadale dividendēs (turpmāk – Likumprojekts) un tā anotāciju.  Likumprojekta anotācijā definētais mērķis ir Eiropas Centrālās bankas procentu paaugstināšanas politikas rezultātā kredītiestādēm radušos netipisku likvīdo līdzekļu pārpalikumu novirzīt ekonomikas stimulēšanas pasākumu veikšanai, kā arī valsts drošības apdraudējuma novēršanas pasākumu veikšanai.

Izvērtējot Likumprojektu un tā anotāciju, kā arī norādīto Likumprojekta mērķi, KP norāda, ka vienāda uzņēmuma ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) regulējuma piemērošana gan kredītiestādēm, gan patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem varētu nebūt pamatota ar Likumprojekta mērķi un turpmāk norādīto.

Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izmaksu un pakalpojumu cenu struktūra būtiski atšķiras no kredītiestādēm, kā piemēram, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu gadījumā klienti par piešķirto kredītu pārsvarā maksā procentus atbilstoši fiksētai procentu likmei, kura kredīta līguma darbības laikā nemainās. Pretstatā kredītiestāžu gadījumā patērētāji par piešķirto kredītlīdzekļu lietošanu maksā procentus, kas tiek aprēķināti atbilstoši mainīgajai procentu likmei EURIBOR un papildus pievienotajai fiksētajai procentu likmei. Turklāt kredītiestādes savu darbību finansē no citiem avotiem (piem. noguldījumiem), savukārt patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji savu saimniecisko darbību finansē no citiem avotiem, t.sk. aizņēmumiem kredītiestādēs u.c. Papildus, ņemot vērā Likumprojekta mērķi, anotācijā nav sniegts skaidrojums, kāds patērētāju kreditētājiem šobrīd veidojas netipisks likvīdo līdzekļu pārpalikums – peļņa.

Līdz ar to KP norāda, ka ne visi patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēji darbojas vienā tirgū ar kredītiestādēm, attiecīgi Likumprojektā piemērotais UIN maksas pienākums nostāda nevienlīdzīgā situācijā tos tirgus dalībniekus, kas darbojas citā tirgū, bet uz tiem tiek attiecinātas vienādas prasības kā kredītiestādēm, kas var ietekmēt patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju konkurētspēju tirgū, t.sk. atturēt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū.

Ievērojot minēto, KP aicina papildināt anotāciju ar izvērtējumu par grozījumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, proti, uz tirgus dalībniekiem (kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzējiem) un konkurenci tirgū, kā arī to, vai nepastāv citas alternatīvas, ar kurām sasniegt iecerēto mērķi. Vienlaikus KP atbalsta Tieslietu ministrijas ierosinājumu par nepieciešamību veikt pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes jeb samērīguma testu.
 

-