Atzinums

Ierosinām precizēt un papildināt 2.2.punktu:
 “2.2. valsts un pašvaldību institūcijas mērķdotācijas sadalē nodrošina atklātību - ministrija katru gadu 1.oktobrī publicē savā mājaslapā datus par katru pašvaldību, norādot pašvaldībai noteikto reģionālo koeficientu, vidējo skolēnu un pedagogu skaita attiecību, pedagogu vidējo slodzi, skolēnu skaitu, pedagogu skaitu, pedagoga likmju skaitu un vidējo likmi pašvaldībā, kā arī pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas summu.”
Atkārtoti norādām, ka neprasām pievienot šos datus kā noteikumu pielikumus, bet gan prasām papildināt noteikumu tekstu, kas nodrošinātu atklātību un uzdotu ministrijai pienākumu vienu reizi gadā datus publicēt ministrijas mājas lapā.

-

Noteikumu projekta 3.3.punkts paredz būtiski palielināt vai samazināt mērķdotācijas apjomu, ņemot vērā “izglītības iestādes atrašanās vietas administratīvo teritoriju.”
Kā zemākais koeficients paredzēts 1,01, savukārt lielākais koeficients ir 1,54, papildus finansējums par 26.punkta rādītāju izpildi ir +1%. Tas nozīmē, ka atbilstoši reģionālajam koeficientam pašvaldība par to pašu skolēnu skaitu var saņemt par 52% lielāku mērķdotāciju.
MK noteikumu projekta anotācijā teikts: “Konceptuālajā ziņojumā aprakstītā Igaunijas un Lietuvas pieredze liecina, ka būtiska ietekme uz pedagogu reālās darba samaksas palielināšanu ir ne tikai pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu reorganizēšanu, piemēram, apvienojot, bet arī nodrošinot tādu skolēnu un skolotāju skaita attiecību, kas ļauj palielināt skolotāju slodzi, to tuvinot darba slodzei, kas atbilst mēneša darba algas likmei.
Pašvaldībās, kur skolēnu un skolotāju skaita attiecība ir lielāka, ir arī lielāks vidējais klases piepildījums. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka nepieciešams lielāks finansējums skolotāju papildpienākumu apmaksai un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.”
Ministrija ir identificējusi pedagogu zemā mēneša atalgojuma cēloņus, bet neskatoties uz to, noteikumu projektā ļoti minimāli (palielinot finansējumu tikai par 0,5%-1%) tiek ņemts vērā skolu efektivitātes rādītājs – skolēnu/pedagogu skaita attiecība.
Būtiski lielāku papildus mērķdotāciju pašvaldība saņem, pamatojoties uz reģionālo koeficientu, nevis par skolu efektivitāti, tādējādi pašvaldības netiek finansiāli motivētas optimizēt savu skolu tīklu.
Lai uzlabotu mācību kvalitāti, lai samazinātu pedagoga kontaktstundu skaitu līdz saprātīgam apjomam, lai dalītu lielās klases grupās, jau sākot ar 01.09.2022. Salaspils skolās ir vajadzīgi papildus pedagogi, kas prasa arī finansējuma pieaugumu. Diemžēl, piedāvātie MK noteikumu projektā paredzētie koeficienti Salaspils novadam nodrošina mērķdotācijas pieaugumu tikai par 20 000 eiro mēnesī, teorētiski pedagogu atalgojums pieaugs par 6% . Faktiski veidojas situācija, ka pedagogu atalgojums Salaspils novadā 01.09.2022. pieaugs tikai par 4% vai pat samazināsies, lai pašvaldība varētu algot papildus nepieciešamos pedagogus.
Ierosinām papildināt 3. punktu ar teikumu: “Reģionālo koeficientu vienu reizi gadā pārskata, izvērtējot faktisko pedagogu vidējo likmi katrā pašvaldībā un pašvaldību paveikto skolu tīkla optimizācijā.”
Tā kā ir būtiski nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu, dalot lielās klases grupās atsevišķos priekšmetos vao nodrošinot pedagoga palīgu, ierosinām mainīt 26.punktu, nosakot papildus finansējuma gradāciju, kā arī ieviest šo papildus finansējumu jau no 01.09.2023. Piemēram,  papildus 1% mērķdotācijai sasniedzot 100%-125% no valsts vidējā un papildus 2% mērķdotācijai apmērā sasniedzot rādītāju virs 126% no valsts vidējā.

-

Izglītības jomā ir definēts mērķis nodrošināt sākumskolu iespējami tuvāk mājām, tādēļ šajā klašu grupā sociālu iemeslu dēļ pamatoti varētu būt papildus finansējums un reģionālie koeficienti. Tomēr vidusskolu klasēm noteikti nav pamatojuma piemērot reģionālo koeficientu, ņemot vērā arī to, ka Latvijā paralēli ir attīstīts profesionālās izglītības skolu tīkls.
Aicinām noskaidrot oficiālu Aizsardzības ministrijas viedokli par skolu esamības pie valsts ārējās robežas nozīmi valsts drošības uzlabošanā, pirms nolemt tērēt mērķdotāciju šim mērķim – saglabāt mazas vidusskolas pie Eiropas Savienības ārējās pierobežas.
Atbilstoši ministrijas mājas lapā publicētajiem datiem Latvijā 01.09.2021. bija 120 vidusskolas, kurās 10.-12. klasē mācās mazāk par 60 skolēniem!
Šādu mazu vidusskolu turpmāka uzturēšana ir nelietderīga, tā ir valsts līdzekļu izšķērdēšana apstākļos, kad valstī ir nepietiekams finansējums pedagogu atalgojumam.
Demogrāfisko iemeslu dēļ radītā nepieciešamība sakārtot skolu tīklu ministrijai ir jāskaidro gan vecākiem, gan žurnālistiem, gan pedagogiem un skolu vadībai.
Joprojām prasām iestrādāt noteikumos nosacījumu, kas paredz noteikt visām pašvaldībām vienu reģionālo koeficientu vidusskolu klasēm no 2023./2024.mācību gada. Tas nodrošinātu nepietiekamā pedagogu atalgojuma mērķdotācijas finansējuma lietderīgu un racionālu izlietojumu valstī.
 

-

Kategoriski iebilstam pret 6.2.punktā noteikto koeficientu 1,07 Ādažu novadam, Ķekavas novadam, Mārupes novadam, Olaines novadam un Salaspils novadam.
Atbilstoši pēdējai MK noteikumu projekta redakcijai un ministrijas 25.05.2022. Excel failam, šo pašvaldību finansējums no 01.09.2026. samazināsies par 10% (koeficients tiek mainīts no 1,17 uz 1,07). Turklāt no 01.09.2026. vairs netiek piešķirts 1% mērķdotācijas palielinājumu atbilstoši 26.punktam. Tādejādi pedagogu atalgojums turpmākajos gados šajās pašvaldībās būtiski samazināsies. Ja valsts mērķdotācijas kopapjoms tiks palielināts par 8,5%, tad samazinājums būs -1,5%, ja mērķdotācijas apjoms netiks palielināts, samazinājums šajās pašvaldībās būs -10%.
Atkārtoti norādām, ka šīm Pierīgas pašvaldībām vairs nav nekādu skolu optimizācijas iespēju, jo skolēnu/pedagogu attiecības rādītājs ir valstī vislielākais, t.i., 14 - 15 skolēni uz pedagogu un vidējais skolēnu skaits klasēs ir liels – virs 26 skolēniem. Šīm pašvaldībām nav nekādu rezervju, ko optimizācijas rezultātā varētu izmantot, lai nepieļautu pedagogu atalgojuma samazināšanos no 01.09.2026.

-

Ministrija jau kopš š.g. marta ilgstoši nesniedza datus, kāda būs jaunā pedagoga atalgojuma likme katrā pašvaldībā, piemērojot jauno atalgojuma modeli. Šādi dati ir būtiski nepieciešami, lai izvērtētu koeficientu pamatotību. 26.05.2022. saņēmām datus par sešām Pierīgas pašvaldībām. Pastāv pamatotas bažas, ka ieviešot jauno atalgojuma modeli, izveidosies ļoti netaisnīga darba samaksa tiem pedagogiem, kuri strādā ar lielu bērnu skaitu klasē.
To parāda piemērs ar Ropažu novadu un Salaspils novadu. Ropažu novadā skolēnu/pedagogu attiecība ir par 18% zemāka kā Salaspilī, savukārt pedagogu atalgojums Ropažu novadā 01.09.2022. būs par 9 % lielāks kā Salaspilī. Salaspils vēlētos mazināt pedagogu pārslodzi, mazinot lielo kontaktstundu skaitu un pieņemot darbā papildus pedagogus, bet Salaspils skolas to nevarēs izdarīt nepietiekamā finansējuma dēļ.
Turklāt pašvaldības ar zemu skolēnu/pedagogu attiecību, optimizējot savus skolu tīklus, varēs būtiski kāpināt pedagoga vidējo likmi novadā. Savukārt, vairākām pašvaldībām ar augstu skolēnu/pedagogu attiecību nebūs iespējams optimizācijas rezultātā paaugstināt atalgojumu.

Tabulā ir dati par sešām Pierīgas pašvaldībām - skolu efektivitātes rādītājs, kvalitātes atbalsts mēnesī un pedagoga vidējā likme (aprēķini veikti atbilstoši noteikumu projektam, izmantojot nemainīgus bāzes datus – izglītojamo skaitu, pedagogu slodžu skaitu; pārskatāmības nolūkos dati noapaļoti).

Pierīgas pašvaldība
Skolēni/ skolotājs attiecība (dilstošā secībā)
Pedagoga vidējā likme, euro 
2022.g.sept.-dec.
Pedagoga vidējā likme,
euro 2023.g. līdz 2025.g.
Ādaži 15,4 1 280 1 290
Mārupe 15,1 1 250 1 260
Salaspils 14,6 1 150 1 160
Ķekava 13,9 1 180 1 190
Olaine 13,8 1 240 1 250
Ropaži 11,7 1 260 1 270
Vidēji valstī 10,0 Nav datu Nav datu
Ropažu pašvaldībai ar viszemāko efektivitātes rādītāju šajā 6 pašvaldību grupā ir otrs augstākais atalgojums. Šī tabula par sešām pašvaldībām parāda, ka jaunajā atalgojuma modelī skolu darbības efektivitātei ir maza nozīme valsts finansējuma saņemšanai.
Jaunā modeļa izsvērtai novērtēšanai nepieciešams no ministrijas saņemt šādus datus par visām pašvaldībām.
Lai redzētu, kā jaunais pedagogu atalgojuma modelis uzlabos pedagogu atalgojumu katrā novadā un kā reģionālie koeficienti faktiski ietekmēs katru novadu, atkārtoti prasām ministrijai pirms MK noteikumu projekta apstiprināšanas izveidot tabulu, kurā redzama katrs pašvalības pedagoga vidējā likme diviem gadiem – 01.09.2022. (pārejas perioda koeficients)  un 01.09.2026. (pamatkoeficients), (aprēķinos saglabājot nemainīgu pedagogu likmju skaitu novadā un nemainīgu bāzes finansējumu), kā arī pievienot šai tabulai datus par skolēnu/pedagogu attiecību. Valsts līdzekļu izlietojumā ir jāievēro atklātība un caurskatāmība, tādēļ atkārtoti prasām iesniegt šos datus LIZDA un visām pašvaldībām.

-