Atzinums

LPS nesaskaņo “Informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību”. Ziņojumā izteiktie priekšlikumi nav pietiekami pamatoti:
Sadarbībā ar slimnīcām paredzēts noteikt slimnīcu atbildības teritorijas, sadarbības iespējas un tiesības slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros un sagatavos priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem.
Ziņojumā nav jaunu priekšlikumu sadarbības teritoriju veidošanai. Ja paredzēts mainīt esošās sadarbības teritorijas, tad ziņojumā būtu jāizvērtē esošo teritoriju pieredzi, stiprās un vājās puses. Bez pamatojuma nav saprotams, kāpēc jāizstrādā jaunas sadarbības teritorijas.

Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, pašvaldībām, Nacionālais veselības dienestu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un slimnīcām iecerēts uzsākt sarunas par Reģionālo veselības padomju izveidi, to iespējamo sastāvu un funkcijām.
Ja ir iecerēts nodot pieciem plānošanas reģioniem papildus funkcijas, tad būtu jāiezīmē  plānošanas reģionu kompetenci veselības aprūpē. Tekstā iezīmētā sadarbība ar valsts iestādēm plānošanas reģiona ietvaros atgādina piecu administratīvo reģionu koncepciju, kas sākotnēji bija pieņemta Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā. Tomēr 13.Saeima izdarīja grozījumus un administratīvo reģionu veidošana tika izslēgta no politiskās dienas kārtības.

Reģionālo veselības padomju veidošanai būtu jēga decentralizācijas, nevis iecerētās centralizācijas un koncentrācijas īstenošanai. Nepietiekama veselības pakalpojumu pieejamība reģionos ir viens no pārmērīga monocentrisma iemesliem. Reģionālajām veselības padomēm ir jēga tad, ja nostiprinām katra reģiona savdabību un veicinām reģionu savstarpējo konkurenci un konkurenci ar citiem pasaules reģioniem, pirmkārt par kvalitatīvāka cilvēkkapitāla piesaistīšanu.

Ziņojumā par reģionu konkurences veicināšanu nekas nav teikts. Virzot šādu priekšlikumu, būtu jānoskaidro kā divas ministrijas un divi dienesti nozīmēs katrs piecus pārstāvjus uz reģionālajām veselības padomēm un kādas pilnvaras būs šiem pārstāvjiem pārstāvēt ministra vai iestādes politisko viedokli diskusijā ar pašvaldību politiķiem.

Nav arī risināts jautājums par robežu nesakritību, kad sadarbības teritorijas atrodas vairākos plānošanas reģionos, kas apgrūtinas rīcības koordināciju.

Iecerēts atsākt diskusijas ar reģionālajām slimnīcām un to kapitāla daļu turētājiem par nepieciešamajām izmaiņām slimnīcu darbībā par iespējamo valsts līdzdalības iegūšanu stratēģiski svarīgās IV līmeņa slimnīcās.
Ziņojumā nav pamatots, kādā veidā kapitāla daļu iegūšana uzlabos reģionālo slimnīcu darbību. Šīs slimnīcas kā kapitālsabiedrības darbojas konkurences apstākļos, tai skaitā sacenšoties par valsts iepirkumu atbilstoši līgumiem ar Nacionālo veselības dienestu un Neatliekamās palīdzības dienestu. Papildus tam notiek konkurence par privāti apmaksātiem pakalpojumiem, kas būtiski ietekmē iespējas celt pakalpojumu kvalitāti.

Pārmetumi, ka slimnīca darbojas atbilstoši kapitāldaļu turētāja (kas darbojas teritoriālās kopienas labā) interesēm neiztur nekādu kritiku. Valsts iepirkuma nepilnības tiek nepamatoti pārmestas pašvaldībām.

Lai pamatotu kapitāldaļu pārdošanu vai nodošanu bez maksas valstij, būtu jāizvērtē slimnīcu kā kapitālsabiedrību vadības mehānisms vairāku publisko personu vadībā. Akcionāru (dalībnieku) sapulces darbība, stratēģisko finanšu un nefinanšu mērķu apstiprināšana gan Ministru kabineta, gan attiecīgo pašvaldību domēs, padomju personālsastāva izveidošana atbilstoši pārstāvētā kapitāla daļām (vidēja termiņa stratē’giju apstiprināšana) un citi šādu uzņēmumu vadības jautājumi.

Apgalvojumi par vienotas politikas nepieciešamību veselības aprūpē tikai daļe’jiatbilst patiesībai, pārdalot īpašumtiesības. tie risinās tikai daļēji. Turklāt jāatceras, ka kapitālsabiedrību formas izvēle pēc būtības nozīmē konkurences pozitīvās ietekmes atzīšanu. Ja slimnīcas nekonkurē, tad tās nav kapitālsabiedrības.

Pašvaldību slimnīcas respektē ziņojumā ietvertās ieceres, ir gatavas sadarboties to īstenošanā. Daļai pašvaldību ir cerības, ka pārņemot pašvaldības kapitāla daļas pieaugs valsts interese par attiecīgajām slimnīcām, pieaugs valsts budžeta investīcijas, tiks taisnīgāk slēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu. Ir arī domas, ka valsts varētu uzņemties līdzatbildību arī par zemāka līmeņa slimnīcām. Tomēr šīs cerības nav pamatotas ziņojuma tekstā, jo stāsti par uzlabojumiem balstās uz vispārējām deklarācijām par centralizācijas priekšrocībām, nav priekšlikumu, kā tieši situāciju uzlabos.

Iecerēts turpināt darbu pie slimnīcu līmeņu un veselības aprūpes profilu pārskatīšanas, kvalitātes sistēmas pilnveides. Sadarbībā ar klīniskām universitātes slimnīcām paredzēts precizēt prasības, kvalitātes kritērijus un izmērāmus rezultatīvos rādītājus obligātiem veselības aprūpes pakalpojuma profiliem katram stacionāra pakalpojuma līmenim, kā arī specializētiem profiliem un sniegs priekšlikumus grozījumiem Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtība”.
Ziņojumā nav iezīmēti galvenie virzieni, kuros pārmaiņas iecerētas. No aprakstītā nav redzams, kas un kā būtu jāmaina. Iznāk, ka tiek organizētas pārmaiņas kā pašmērķis.

-

Papildus augstāk minētajiem, atsevišķas pašvaldības norāda vēl uz šādiem trūkumiem, kuru novēršana uzlabotu ziņojumu:

Ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uz pētījumiem, kas tika veikti periodā pirms Covid-19 pandēmijas un slimnīcu Sadarbības teritoriju izveides. Šobrīd situācija ir mainījusies, jo Covid-19 pandēmijas periodā slimnīcas ir parādījušas, ka spēj mobilizēt resursus, sadarboties savstarpēji un ar vadošajām ārstniecības iestādēm. Latvijas slimnīcu biedrība savā vērtējumā ir norādījusi, ka Ziņojuma projekts nav apspriests ar slimnīcām un pašvaldībām, ir bijušas tikai īsas prezentācijas.

Apgalvojums “Šobrīd slimnīcas īpaši netiek motivētas sasniegt nacionāla līmeņa mērķus” nesniedz atbildi, kādi tad ir šie mērķi, kas slimnīcām ir jāsasniedz, no kuras puses šī motivācija būtu jāveicina, kā arī mērķu finansēšanas iespējas nav definētas. Ziņojumā akcents tiek likts uz pašvaldību atšķirīgo attieksmi pret slimnīcu darbību, atbalsta un prasību līmeni, kā arī stingri būtu jānosaka pašvaldību uzdevumi veselības aprūpes un sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Tomēr Ziņojumā netiek sniegta atbilde, kādi tad būtu šie stingrie uzdevumi, par kādu finansējumu tie tiks realizēti, kā arī kas būs atbildīgās personas.
Rūpīgi jāizvērtē Reģionālo veselības padomju izveides lietderību. Vadīt plānoto dalībnieku skaistu ar tik plašu pārstāvību (pašvaldība, NVD, NMPD, slimnīcas, sociālo pakalpojumu sniedzēji u.c.) un dažādām interesēm tā, lai pieņemtu visām pusēm pieņemamu un sistēmas stiprināšanai derīgu lēmumu, būs liels izaicinājums. Papildu tam nav arī skaidrs, kas praktiski nodrošinās padomju aktivitātes (7.lpp.), piem., plānotā komunikācijas plāna izstrāde/ieviešana, veselības aprūpes pakalpojumu analīzi u.c. Vai plānots algot darbiniekus padomju darba koordinēšanai līdzīgi kā Metodisko vadības centru organizēšanai?
Ziņojumā apgalvots “Lai stacionārie veselības aprūpes  pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā, plānots atteikties no izvēles pakalpojumu profiliem, jo slimnīcas nav motivētas nodrošināt mazāk apmaksātus pakalpojumus, kuru sniegšana paredz ilgāku laiku peļņas iegūšanai nekā citu pakalpojumu gadījumos, neskatoties uz iedzīvotāju pieprasījumu, piemēram, rehabilitāciju, aprūpi un paliatīvo aprūpi.” Slimnīcām ir jāgūst ieņēmumi, lai nodrošinātu ne tikai slimnīcas ikdienas izdevumu segšanu, bet arī attīstību. Atsakoties no izvēles pakalpojumiem, slimnīca var kļūt par “sociālās aprūpes centru”, kas ir pavisam cita profila iestāde. Var veidot slimnīcas struktūrvienību šādiem pakalpojumiem, bet nevis nosakot šos kā galvenos.

Ziņojumā nav pietiekams izvērtējums par jau esošo  slimnīcu sadarbību (pirms Covid 19, Covid 19 pandēmijas laikā, juridiskais aspekts, lielāku pilnvaru došana 4-5.līmeņa  slimnīcām u.c.).

Ziņojumā nav pietiekamas sasaistes  Neatliekamās palīdzības dienesta darba organizācija ( pacienta intereses, NMPD iespējas).

-