Atzinums

Lai noskaidrotu, vai pamattiesību ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ir jāvērtē vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samērīgs. Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. 2010-60-01 23. punktu).
Lai gan izziņā norādīts, ka iebildums par samērīguma izvērtējuma veikšanu ir ņemts vērā, vēršam uzmanību, ka iepazīstoties ar
likumprojekta "Grozījumi Valsts robežsardzes likumā" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija), netiek gūta pārliecība par projektā ietvertā regulējuma samērīgumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam veikt detalizētāku samērīguma izvērtējumu, kas pamatotu nepieciešamību ierobežot pamattiesības - personas tiesības uz savu datu aizsardzību.

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2010. gada 10. augustā noteikumu Nr. 773 "Kārtība, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija" 6. punktā ir noteikts iegūtās videoinformācijas glabāšanas termiņš, kas ir materiāla tiesību norma, bet Latvijas Republikas valsts robežas likuma 29. panta trešajā daļā nav attiecīga pilnvarojuma Ministru kabinetam.
Turklāt no anotācijas 4.1.2. apakšsadaļā ietvertās informācijas izriet, ka Ministru kabineta noteikumu projektā "Kārtība, kādā Valsts robežsardze savu uzdevumu izpildei veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi" tiks paredzētas ne tikai procesuālās tiesību normas, bet arī materiālās tiesību normas. Savukārt projekta 1. pantā paredzētajā Latvijas robežsardzes likuma 5. panta trešajā daļā nav attiecīga pilnvarojuma Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, atkārtoti lūdzam izvērtēt projekta 1. pantā paredzētajā Valsts robežsardzes likuma 5. panta trešajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt to.
 

-

Ievērojot, ka projekts ir papildināts ar projekta 2. pantā paredzēto Valsts robežsardzes likuma pārejas noteikumu 7. un 8. punktu, lūdzam attiecīgi papildināt arī anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.

-