Projekta ID
23-TA-759Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
09.05.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"44.2 pants. (1) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai pašvaldības lēmējinstitūcija 2.1 pantu (21) daļā noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala nodošanu atsavināšanai, ievērojot šādu kārtību:
1) zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības slēdzot atbilstošu vienošanos ar viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieku vai katru privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku atsevišķi;
2) vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku slēdz atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai;
3) katram daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam vai privatizētās viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašniekam tiek nosūtīts uzaicinājumu slēgt vienošanas par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;
4) uzaicinājumā norāda atsavināmā zemesgabala platību, izdevumus, kas minēti šā panta 5.punktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības, kā arī informāciju par pienākumu maksāt zemes lietošanas maksu gadījumā, ja vienošanās noteiktajā termiņā netiek noslēgta;
5) izdevumus par zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks proporcionāli dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai.
(2) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks saglabā tiesības noslēgt vienošanos, tomēr līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā zemes lietošanas maksu par uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā."
1) zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības slēdzot atbilstošu vienošanos ar viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieku vai katru privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku atsevišķi;
2) vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku slēdz atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai;
3) katram daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam vai privatizētās viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašniekam tiek nosūtīts uzaicinājumu slēgt vienošanas par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;
4) uzaicinājumā norāda atsavināmā zemesgabala platību, izdevumus, kas minēti šā panta 5.punktā, kā arī termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības, kā arī informāciju par pienākumu maksāt zemes lietošanas maksu gadījumā, ja vienošanās noteiktajā termiņā netiek noslēgta;
5) izdevumus par zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks proporcionāli dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošai kopīpašuma domājamai daļai.
(2) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks saglabā tiesības noslēgt vienošanos, tomēr līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā zemes lietošanas maksu par uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā."
Iebildums
Likumprojekta 4. pantā paredzēts papildināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ar 44.2 pantu, kura otrā daļa paredz, ja vienošanos par zemesgabala nodošanu bez atlīdzības nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks saglabā tiesības noslēgt vienošanos, tomēr līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā zemes lietošanas maksu par uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pēc uzaicinājumā noteiktā termiņa gadījumā, ja vienošanās par zemes iegūšanu īpašumā tomēr nav noslēgta, turpmākās zemes lietošanas tiesības nosakāmas vispārējā kārtībā.
Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Civillikuma spēkā stāšanās likums) 38. panta pirmajā daļā noteikts, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.
Saskaņā ar minētā panta piekto un sesto daļu, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām. Strīdus par lietošanā esošās zemes platību un robežām izšķir tiesa. Ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, un būves īpašnieks un zemes īpašnieks par to nav vienojušies, līdz prasības celšanai tiesā uzskatāms, ka būves īpašnieks lieto visu zemes vienību, uz kuras atrodas būve. Šāds pieņēmums nav piemērojams, ja ir acīmredzami skaidrs, ka visa zemes vienība nevar būt nepieciešama būves ekspluatācijai.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Civillikuma spēkā stāšanās likums jautājumā par lietošanā esošās zemes platību paredz vairākus gadījumus un piemērojamos risinājumus:
ja likums nosaka lietošanā esošo zemes platību vai tās noteikšanas procesu, tā arī turpmāk ir uzskatāma par lietošanā esošo zemes platību;
ja likums neregulē platības jautājumu, bet pusēm ir bijusi vienošanās par šo platību vai pušu strīdu ir izšķīrusi tiesa, noteiktā zemes platība paliek spēkā arī likumiskās zemes lietošanas tiesībās;
ja likums neregulē platības jautājumu un puses to nav risinājušas, par platību pusēm ir jāvienojas vai jāvēršas tiesā strīda izšķiršanai.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28.panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā nododams nomā uz 99 gadiem.
Ņemot vērā, ka Likumprojektā tiek paredzēts tiesību normā noteikt lietošanā esošās zemes platību (zemes likumiskās lietošanas maksa maksājama par uzaicinājumā norādīto zemesgabalu), lūdzam precizēt, kas ir uzaicinājumā norādītā zemesgabala platība (vai tas ir funkcionāli nepieciešamais zemesgabals vai tā var būt platība, par ko privatizētās mājas īpašnieks ir vienojies ar valsti/pašvaldību), kā arī – vai paredzētajā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44.2 panta otrajā daļā ir regulēta cita (no vispārējā regulējuma atšķirīga) lietošanā esošās zemes platība. Papildus tam, ja lietošanā esošā zemesgabala platību ar Likumprojektu nav plānots noteikt atšķirīgu, lūdzam apsvērt nepieciešamību no 44.2 panta otrās daļas redakcijas izslēgt vārdus “par uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām”, ņemot vērā, ka norāde uz vispārējā regulējuma piemērošanu nozīmē arī to, ka lietošanā esošās zemes (t.sk., platības) identificēšanai saistošs ir Civillikuma spēkā stāšanās likuma 38. panta piektajā un sestajā daļā noteiktais.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pēc uzaicinājumā noteiktā termiņa gadījumā, ja vienošanās par zemes iegūšanu īpašumā tomēr nav noslēgta, turpmākās zemes lietošanas tiesības nosakāmas vispārējā kārtībā.
Likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" (turpmāk – Civillikuma spēkā stāšanās likums) 38. panta pirmajā daļā noteikts, ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktu, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi būves īpašniekam uz likuma pamata ir lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi.
Saskaņā ar minētā panta piekto un sesto daļu, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām. Strīdus par lietošanā esošās zemes platību un robežām izšķir tiesa. Ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, un būves īpašnieks un zemes īpašnieks par to nav vienojušies, līdz prasības celšanai tiesā uzskatāms, ka būves īpašnieks lieto visu zemes vienību, uz kuras atrodas būve. Šāds pieņēmums nav piemērojams, ja ir acīmredzami skaidrs, ka visa zemes vienība nevar būt nepieciešama būves ekspluatācijai.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Civillikuma spēkā stāšanās likums jautājumā par lietošanā esošās zemes platību paredz vairākus gadījumus un piemērojamos risinājumus:
ja likums nosaka lietošanā esošo zemes platību vai tās noteikšanas procesu, tā arī turpmāk ir uzskatāma par lietošanā esošo zemes platību;
ja likums neregulē platības jautājumu, bet pusēm ir bijusi vienošanās par šo platību vai pušu strīdu ir izšķīrusi tiesa, noteiktā zemes platība paliek spēkā arī likumiskās zemes lietošanas tiesībās;
ja likums neregulē platības jautājumu un puses to nav risinājušas, par platību pusēm ir jāvienojas vai jāvēršas tiesā strīda izšķiršanai.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 28.panta pirmās daļas 2. punkts paredz, ka privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala platību un robežas nosaka, ja valstij vai pašvaldībai piederošs zemes gabals šajā likumā noteiktajā kārtībā nododams nomā uz 99 gadiem.
Ņemot vērā, ka Likumprojektā tiek paredzēts tiesību normā noteikt lietošanā esošās zemes platību (zemes likumiskās lietošanas maksa maksājama par uzaicinājumā norādīto zemesgabalu), lūdzam precizēt, kas ir uzaicinājumā norādītā zemesgabala platība (vai tas ir funkcionāli nepieciešamais zemesgabals vai tā var būt platība, par ko privatizētās mājas īpašnieks ir vienojies ar valsti/pašvaldību), kā arī – vai paredzētajā Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44.2 panta otrajā daļā ir regulēta cita (no vispārējā regulējuma atšķirīga) lietošanā esošās zemes platība. Papildus tam, ja lietošanā esošā zemesgabala platību ar Likumprojektu nav plānots noteikt atšķirīgu, lūdzam apsvērt nepieciešamību no 44.2 panta otrās daļas redakcijas izslēgt vārdus “par uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām”, ņemot vērā, ka norāde uz vispārējā regulējuma piemērošanu nozīmē arī to, ka lietošanā esošās zemes (t.sk., platības) identificēšanai saistošs ir Civillikuma spēkā stāšanās likuma 38. panta piektajā un sestajā daļā noteiktais.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Ar Likumprojekta 3. pantu paredzēts Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta trešajā daļā pirmajā teikumā vārdus “3. un 4.punktā” aizstāt ar vārdiem “3., 4. un 10.punktā”; otrajā teikumā aizstāt pēdējo vārdu “pārdošanu” ar vārdu “atsavināšanu”.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts vispārīgais noteikums, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet atvasinātu publisku personu nekustamo īpašumu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Tomēr minētā panta trešā daļa regulē izņēmuma gadījumus, kuros nav nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atsavināšanai.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā, ka lēmumus par valsts dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma Ministru kabinets, t.sk. par zemes atsavināšanu privatizācijas ceļā (ja vien nepastāv likumiski ierobežojumi), tad zemes atsavināšanai atkārtoti piemērot Ministru kabineta atļaujas saņemšanas procedūru (Ministru kabineta rīkojuma izdošanu) būtu nesamērīgi un lieki.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 8.1 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka lēmumu par valsts dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem Ministru kabineta noteikta institūcija (turpmāk — valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija). Savukārt lēmumu par pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem pašvaldības dome.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu līdzīgi kā valsts zemes atsavināšanas gadījumā netiek paredzēts atbrīvot arī pašvaldības domi no atkārtota lēmuma par zemes atsavināšanu pieņemšanas, lūdzam sniegt skaidrojumu, kā atšķiras situācijas, kurās lēmumus par valsts dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma Ministru kabinets no situācijām, kad attiecīgus lēmumus par pašvaldības dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma pašvaldības dome.
Papildus tam, ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts risināt atsavināšanas iespējas tiem zemesgabaliem, uz kuriem atrodas privatizētas dzīvojamās mājas un kas tobrīd spēkā esošo privatizācijas ierobežojumu dēļ sākotnēji netika iekļauti privatizācijas objektu sastāvā, pilnīgas informācijas nodrošināšanai lūdzam anotācijā sniegt papildu skaidrojumu par Ministru kabineta pieņemto lēmumu saturu gadījumos, ja zemei pastāvēja privatizācijas ierobežojumi, tajā skaitā, vai Ministru kabinets tiešām vienreiz jau ir lēmis par, t.sk., zemes atsavināšanu, ja tā privatizācijas ierobežojumu dēļ nebija iekļauta privatizācijas objekta sastāvā.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts vispārīgais noteikums, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet atvasinātu publisku personu nekustamo īpašumu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. Tomēr minētā panta trešā daļa regulē izņēmuma gadījumus, kuros nav nepieciešams saņemt Ministru kabineta atļauju valsts īpašumā esošu apbūvētu zemesgabalu atsavināšanai.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā, ka lēmumus par valsts dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma Ministru kabinets, t.sk. par zemes atsavināšanu privatizācijas ceļā (ja vien nepastāv likumiski ierobežojumi), tad zemes atsavināšanai atkārtoti piemērot Ministru kabineta atļaujas saņemšanas procedūru (Ministru kabineta rīkojuma izdošanu) būtu nesamērīgi un lieki.
Likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 8.1 panta pirmā un otrā daļa noteic, ka lēmumu par valsts dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem Ministru kabineta noteikta institūcija (turpmāk — valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija). Savukārt lēmumu par pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem pašvaldības dome.
Ņemot vērā, ka ar Likumprojektu līdzīgi kā valsts zemes atsavināšanas gadījumā netiek paredzēts atbrīvot arī pašvaldības domi no atkārtota lēmuma par zemes atsavināšanu pieņemšanas, lūdzam sniegt skaidrojumu, kā atšķiras situācijas, kurās lēmumus par valsts dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma Ministru kabinets no situācijām, kad attiecīgus lēmumus par pašvaldības dzīvojamo māju atsavināšanu privatizācijas ceļā sākotnēji jau pieņēma pašvaldības dome.
Papildus tam, ņemot vērā, ka ar Likumprojektu paredzēts risināt atsavināšanas iespējas tiem zemesgabaliem, uz kuriem atrodas privatizētas dzīvojamās mājas un kas tobrīd spēkā esošo privatizācijas ierobežojumu dēļ sākotnēji netika iekļauti privatizācijas objektu sastāvā, pilnīgas informācijas nodrošināšanai lūdzam anotācijā sniegt papildu skaidrojumu par Ministru kabineta pieņemto lēmumu saturu gadījumos, ja zemei pastāvēja privatizācijas ierobežojumi, tajā skaitā, vai Ministru kabinets tiešām vienreiz jau ir lēmis par, t.sk., zemes atsavināšanu, ja tā privatizācijas ierobežojumu dēļ nebija iekļauta privatizācijas objekta sastāvā.
Piedāvātā redakcija
-