Atzinums

Latvijas Rakstnieču apvienība (turpmāk – LRA) novērtē Latvijas Republikas līdzšinējos centienus sieviešu diskriminācijas mazināšanā, īpaši izceļot pievienošanos Stambulas konvencijai, nacionālo rīcības plānu izstrādi, kā arī nevaldības sektora iesaistīšanu izglītības, zināšanu un profesionālās prakses pilnveidē darbā ar vardarbībā cietušajām personām u. c.

Vienlaikus jāuzsver, ka diskriminācijas izskaušana pret sievietēm Latvijā joprojām ir trausls un nepabeigts process. Par to liecina arī 2025. gada politiskās diskusijas par iespējamo izstāšanos no Stambulas konvencijas un plašie aktīvistu un sabiedrības protesti pret to.[1] Fakts, ka par politiskās mobilizācijas instrumentu tika izmantota vardarbībā cietušo sieviešu un meiteņu situācija, apliecina, ka sieviešu tiesību aizsardzība Latvijā joprojām nav pietiekami nostiprināta kā neapstrīdama demokrātiskas valsts vērtība, par spīti tam, ka Latvija ir valsts ar visaugstāko femicīda rādītāju Eiropas Savienībā.[2]

LRA uzskata, ka ziņojumā atspoguļotie sasniegumi korekti jāvērtē līdztekus sabiedrības un pilsoniskā sektora ilgstošajam darbam. Piemēram, valsts apmaksātas epidurālās analgēzijas pieejamības paplašināšana pēc pacientes izvēles ir būtisks pilsoniskās sabiedrības un sieviešu tiesību aizstāvības organizāciju panākums.[3]

LRA aicina piesardzīgi vērtēt arī starptautiskajos indeksos pausto priekšstatu par atsevišķās jomās pilnībā sasniegtu dzimumu līdztiesību Latvijā. Pasaules Bankas ziņojumā Women, Business and the Law 2024 Latvijai piešķirtais maksimālais vērtējums, uz ko ir atsauce ziņojumā, neatspoguļo strukturālās nevienlīdzības aspektus, tostarp to, ka sievietes un vīrieši koncentrējas dažādās profesijās un nozarēs (sievietes, lai arī vadītāju amatos, koncentrējas tieši zemāk atalgotās nozarēs, piemēram, izglītībā, sociālajā aprūpē, humanitārajās un kultūras nozarē, kas fiksēts arī pašā ziņojumā), kā arī aprūpes darba nevienlīdzīgu sadalījumu.

Diskriminācijas risku izvērtējumā nepietiekami redzamas personas, kuras saskaras ar diskrimināciju dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas dēļ. ANO CEDAW komiteja vairākkārt ir uzsvērusi intersekcionālas pieejas nepieciešamību un to sieviešu situācijas izvērtēšanu, kuras piedzīvo vairākus diskriminācijas veidus vienlaikus. LRA ieskatā Latvijas politikā un ziņojumā nepietiekami atspoguļota nebināru personu un transpersonu, kā arī LGBT+ kopienai piederīgu personu un sieviešu pieredze.

LRA vērš uzmanību arī uz to, ka joprojām spēkā esošie tā sauktie “tikumības grozījumi” izglītības jomā ierobežo zinātniski pamatotas informācijas pieejamību par dzimumu, dzimti un seksualitāti un var veicināt diskrimināciju pret LGBT+ jauniešiem.

Īpašu uzmanību pelna arī partnerattiecību un laulības regulējuma savstarpējās attiecības. Lai gan partnerības institūta ieviešana ir nozīmīgs sasniegums, kas galvenokārt tika panākts, pateicoties aktīvistu un pilsoniskās sabiedrības neatlaidīgajam darbam vairāk nekā 20 gadu garumā, joprojām saglabājas atšķirīga attieksme pret dažādām ģimenes formām. Tas rada jautājumu par to, vai esošais regulējums pilnībā nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu ģimenes modeļa vai seksuālās orientācijas.

LRA arī aicina pārskatīt terminoloģiju, kas saistīta ar “nodarījumiem pret tikumību”. Jēdziens “tikumība” ir vēsturiski un kultūrsociāli nosacīts, un demokrātiskā tiesību sistēmā būtu vēlams lietot precīzākus un cietušo pieredzei atbilstīgākus apzīmējumus, piemēram, “seksuālā vardarbība” vai “izvarošana”, kur tas ir juridiski piemērojams.

Latvijas demogrāfijas politika joprojām nereti tiek veidota populistiskā ietvarā, koncentrējoties galvenokārt uz dzimstības rādītāju paaugstināšanu, nepietiekami analizējot strukturālos iemeslus, kuru dēļ cilvēki atliek vai atsakās no bērnu radīšanas. Šādā pieejā atbildība par demogrāfiskajām tendencēm nesamērīgi bieži tiek pārlikta uz sievietēm, īpaši uzsverot viņu reproduktīvo un aprūpes lomu. Tādēļ LRA aicina pievērst uzmanību un norādīt ziņojumā uz politiskiem naratīviem, kuros sievietes primāri tiek uztvertas kā demogrāfiskās politikas instruments. Sieviešu tiesības, ķermeniskā autonomija un iespēja brīvi lemt par savu ģimenes dzīvi ir demokrātiskas un līdztiesīgas sabiedrības pamats.

Ziņojumā minētais “ievērojamais” sieviešu īpatsvars valsts pārvaldē ir vērtējams piesardzīgi. LRA ieskatā Saeimas vēlēšanām pieteikto sieviešu skaits 36,4 % apmerā (2022. g.) neliecina par dzimumu līdzsvaru vai strukturālas nevienlīdzības pārvarēšanu. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās vienā pašvaldībā (Liepājas) netika ievēlēta neviena sieviete.[3] Turklāt īpaši satraucošas ir pazīmes, kas liecina par regresu sieviešu politiskajā pārstāvniecībā. Ziņojumā minēts, ka sieviešu skaits lēmumu pieņemšanas līmeņos gan vēlētajās, gan arī ieceltajās valdības institūcijās ir labs un tam ir tendence pieaugt, taču jau 2026. gadā jaunākajā Latvijas Republikas valdības sastāvā no 15 ministru amatiem tikai divus ieņem sievietes. Šī situācija šķiet pretrunā ziņojumā minētajam secinājumam un šajā kontekstā kā īpaši satraucošus tādus izceļ ministru prezidenta izteikumus, ka, veidojot jauno Ministru kabineta sastāvu, viņš ir ņēmis vērā profesionalitāti, nevis dzimumu.[4] LRA aicina kritiski vērtēt situāciju, kurā sieviešu pārstāvniecība valdībā tiek samazināta, jo formāla dzimumu līdztiesības principu atzīšana pati par sevi negarantē faktisku līdztiesību.

LRA ieskatā ziņojumā lietotais formulējums par “visu veidu” sociālās atstumtības un diskriminācijas mazināšanu ir pārāk vispārīgs un neļauj skaidri identificēt, kuras diskriminācijas formas valsts apņemas novērst. Īpaši jānorāda, ka ziņojumā nepietiekami runāts par diskrimināciju (tajā skaitā naida runu), ar kuru saskaras personas atšķirīgas dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas dēļ. Lai diskriminācijas novēršanas politika būtu efektīva, ir nepieciešams skaidri definēt, ka tās tvērums attiecas arī uz šīm sabiedrības grupām.

LRA atzinīgi vērtē līdztiesības konsultanta pastāvēšanu, tomēr norāda uz nepieciešamību nodrošināt lielāku caurskatāmību un sabiedrības informētību par šādas amatpersonas darbu. Būtu apsverama līdztiesības konsultantu ieviešana plašāk, piemēram, dažādās valsts un pašvaldību iestādēs, vienlaikus nodrošinot publiski pieejamu informāciju par konsultantu kompetenci un iespējām iedzīvotājiem vērsties pie tiem.

Ziņojumā vairākkārt minēta nepieciešamība izskaust “kaitīgos stereotipus”, taču nav pietiekami skaidrots, kādi tieši stereotipi tiek uzskatīti par kaitīgiem, pēc kādiem kritērijiem tas tiek noteikts un kādi instrumenti tiks izmantoti to mazināšanai. LRA aicina precizēt šos jēdzienus un politikas īstenošanas mehānismus.

Līdzīgi arī formulējums, ka Latvija ir veiksmīga “gandrīz” visās Pekinas rīcības platformas jomās, ir pārāk nekonkrēts. Ziņojumiem, kas kalpo par pamatu starptautiskai cilvēktiesību izvērtēšanai, būtu jābalstās konkrētos un pārbaudāmos datos, skaidri identificējot gan sasniegumus, gan nepilnības.

Attiecībā uz izglītības politiku LRA uzskata, ka ziņojumā nepietiekami skaidrots, kā praksē tiek īstenota dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību izglītība. Tāpat nepieciešama plašāka diskusija par to, kā izglītības saturs atspoguļo ģimeņu daudzveidību un kā tiek novērsta diskriminācija pret bērniem no dažādām ģimenes formām.

LRA iesaka dokumentos, kuros runa ir par seksuālajā vardarbībā cietušajiem nepilngadīgajiem, konsekventāk lietot jēdzienus “bērni” vai “nepilngadīgas personas” (nevis “zēni un meitenes”), ja konkrētajā situācijā nav nepieciešams izcelt personas dzimumu.

Ziņojumā būtu vēlams sniegt detalizētāku informāciju par atbalsta sistēmu vardarbībā cietušajām personām, tostarp analizēt iemeslus, kādēļ joprojām tikai neliela daļa cietušo vēršas policijā, un iekļaut pētījumus un datus par šo problēmu.

Ziņojumā nepietiekami analizēta arī uzturlīdzekļu nemaksāšanas problemātika un tās ietekme uz sieviešu un bērnu ekonomisko drošību. LRA aicina lielāku uzmanību pievērst preventīvajiem un atbalsta mehānismiem šajā jomā.


Papildus visam minētajam LRA īpaši uzsver, ka kultūras un radošo industriju joma ziņojumā gandrīz nav aplūkota, lai gan arī šajās nozarēs pastāv strukturāla nevienlīdzība, dzimumu stereotipi un nevienlīdzīga piekļuve profesionālajai atzinībai. Ziņojumā ir atsauce uz Kultūrpolitikas pamatnostādnēs nostiprināto vienlīdzīgas piekļuves principu, tomēr nav sniegts izvērtējums par to, kā šie principi tiek īstenoti praksē.

LRA aicina sistemātiski vākt un analizēt datus par dzimumu reprezentāciju kultūras un literatūras jomā, tostarp par literāro balvu nominācijām un laureātiem, valsts stipendijām un finansējuma sadali, tulkojumu atbalstu, publikācijām un autoru pārstāvniecību mācību programmās, ekspertu komisiju un lēmējinstitūciju sastāvu u. tml.
Tāpat nepieciešams izvērtēt aprūpes pienākumu ietekmi uz sieviešu iespējām pilnvērtīgi piedalīties kultūras un literatūras dzīvē, saņemt stipendijas un veidot ilgtspējīgu profesionālo karjeru.

LRA ieskatā kultūras politikā nepietiekami tiek analizēta dzimumu stereotipu reprodukcija un kanona veidošanas procesi. Pēc organizācijas ieskata un pieredzes sieviešu radītie literārie darbi nereti tiek uztverti kā “nišas” literatūra, kamēr vīriešu autoru pieredze joprojām biežāk tiek interpretēta kā universāla.


Noslēgumā LRA norāda, ka sieviešu diskriminācijas izskaušana nevar aprobežoties ar formālu vienlīdzības principu deklarēšanu. Tā prasa nepārtrauktu un kritisku izvērtējumu par to, kuras sabiedrības grupas joprojām paliek ārpus redzesloka un kādas nevienlīdzības formas valsts politikā joprojām netiek pienācīgi atzītas un novērstas.

______________
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.11.2025-video-vismaz-10-000-cilveku-doma-laukuma-proteste-pret-latvijas-izstasanos-no-stambulas-konvencijas.a621286/ 
[2] https://www.lm.gov.lv/lv/jaunums/latvija-augstakais-raditajs-eiropas-savieniba-gadijumiem-kad-sievietes-tisi-noslepkavojis-partneris-vai-radinieks 
[3] https://www.tvnet.lv/7206864/savakti-10-000-parakstu-par-bezmaksas-epiduralo-anesteziju-dzemdibas-latvija 
[4] https://www.leta.lv/regions/news/item/8FD608B5-8448-47FC-B43D-4A1E76E87A7F/ 
[5] “Jāvērtē profesionalitāte, dzimums iet pēc tam!” https://tv3.lv/zinas/latvija/politika/kulbergs-javerte-profesionalitate-dzimums-iet-pec-tam-draud-sods-par-dzimumu-lidzsvara-direktivas-neieviesanu/
 

-