Atzinums

1. Noteikumu projektā norādītais, ka “Dūņu centru izveido pašvaldības komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radīto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanai”, pirmkārt, rada iespaidu, ka runa ir par pašvaldībai piederošajām komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas neatbilst faktiskajai situācijai, kur liela daļa notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pieder sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem – komersantiem. Otrkārt, formulējums ir pretrunā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.panta 7³.punktā norādīto, ka dūņu centrs ir “atbilstoši ierīkota un apsaimniekota vieta (teritorija, būve), ko izmanto notekūdeņu dūņu apstrādei, pārstrādei un sagatavošanai utilizācijai”. Notekūdeņu dūņu utilizācija gan Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 7².punktā ir norādīta kā daļa no notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas, bet tā nav paredzēta kā dūņu centrā veicama darbība un nav arī paredzēta kā sabiedriskā pakalpojuma daļa. Iesakām precizēt formulējumu atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam vai arī dzēst Noteikumu projekta otrā punkta pirmo teikumu, jo dūņu centra izveides mērķis jau ir definēts Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 1.panta 7³.punktā. Formulējuma precizēšanas gadījumā nepieciešams arī precizēt jēdzienu “komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas”, labojot to uz “komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas”.
2. Noteikumu projektā norādītais: “Dūņu centru veido atbilstoši 1. pielikumā pievienotajam pašvaldību un to veidoto dūņu centru sarakstam vai apvienojoties vēl lielākam pašvaldību skaitam” rada pretrunu ar Noteikumu projekta 11.punktā paredzēto, ka pašvaldība tomēr var nepiedalīties “šo noteikumu 1. pielikumā noteiktajā dūņu centrā”.
3. Šajā punktā jau tiek ierakstīts, kas nodrošina dūņu centra darbību, bet vēl nav skaidri noteikts tas, kurš faktiski izveido dūņu centru (tas izsecināms tikai no Noteikumu projekta 9.punkta). Nepieciešams arī koriģēt noteikumu tekstu, ņemot vērā, ka dūņu centrs atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam (1.p. 73.punkts) ir vieta (teritorija vai būve), kas pēc būtības pati neveic darbības bet darbības var tikt veiktas tajā. Līdzīgi arī pakalpojumu sniegs dūņu centra operators, nevis dūņu centrs. Ņemot vērā minēto, labojams arī citos punktos norādītais.
4. Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā noteiktā kārtība, kādā pašvaldība organizē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (6.panta pirmā daļa), ietver noteikumu, ka izvēlētais komersants tiek pilnvarots, ar to noslēdzot līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Nav skaidra noteikumu projektā norādītā pašvaldības lēmuma tiesiskā daba, kam tas ir saistošs un kādas sekas rada.
Piebilde. Tā kā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums paredz, ka notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā veiktā notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde un sagatavošana utilizācijai, ja komersants šos pakalpojumus atsevišķi sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, ir saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” regulējams pakalpojums, kas paredz tikai komercdarbības regulēšanu, tad iepriekš minēto pakalpojumu varēs sniegt tikai komersants.
 

“2. Dūņu centru izveido pašvaldības teritorijā esošajās komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radīto notekūdeņu dūņu apstrādei, pārstrādei un sagatavošanai utilizācijai. Ja pašvaldība izlemj notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai organizēt dūņu centrā, tad dūņu centru veido atbilstoši 1. pielikumā pievienotajam pašvaldību un to veidoto dūņu centru sarakstam vai dūņu centrā paredzot apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai notekūdeņu dūņām, kuras savāktas no lielāka skaita pašvaldību teritorijām. Dūņu centra izveidi un komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai dūņu centrā nodrošina pašvaldības pilnvarots komersants (turpmāk – dūņu centra operators). Dūņu centra operatora pakalpojumus, slēdzot vienošanos ar dūņu centra operatoru, izmanto citi, ar pašvaldības lēmumu noteikti sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji (turpmāk – dalībnieki).”

1.Noteikumu projekta trešā punkta sākumā norādītais: “Sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās (…)” pēc būtības ir pārejas kārtība no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, kas būtu iekļaujama noslēguma jautājumos. Savukārt Noteikumu projekta tekstā jābūt pamatnormai.
2.Noteikumu projekta trešā punkta beigās norādītais termins “par šīs pašvaldības dūņu pārstrādi atbildīgais dūņu centrs” nav korekts, jo dūņu centrs pēc definīcijas ir vieta, nevis persona, līdz ar to dūņu centrs nevar būt par kaut ko atbildīgs. Šajā gadījumā atbildīgs ir dūņu centra operators.
3.Nepieciešams precizēt jēdzienu “komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas”, labojot to uz “komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas”.

"3.Pašvaldība pieņem lēmumu, kurā nosaka vienu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošinās notekūdeņu dūņu savākšanu no komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām visā attiecīgās pašvaldības teritorijā un savākto dūņu apstrādi. Par novada dūņu savākšanu un apstrādi atbildīgais pakalpojumu sniedzējs šī uzdevuma izpildi uzsāk ne vēlāk kā ar dienu, kad darbu uzsāk par šīs pašvaldības dūņu pārstrādi atbildīgais dūņu centra operators."

Noteikumu projekta noslēguma jautājumu papildinājums ar pārejas normu:
“Noteikumu 3.punktā norādīto lēmumu pašvaldības pieņem sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.”
 

Noteikumu projekta 4.punkta ievadā norādīts: “Ja dūņu centra apkalpotajā teritorijā ietilpst (…)”, kas nav korekti, jo centrs nav persona, bet gan vieta, līdz ar to tas nevar veikt darbības.

4.Ja dūņu centra operatora apkalpotajā teritorijā ietilpst vairāk par vienu pašvaldību, četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu 3. punktā noteiktā lēmuma pieņemšanas attiecīgās pašvaldības noslēdz sadarbības līgumu par izvērtējuma izstrādi dūņu centra izveides nosacījumu izpētei. Līguma ietvaros pašvaldības vienojas par izvērtējuma izmaksu solidāru segšanu.

1. Līdzīgi kā Noteikumu projekta 4.punktā arī 6.punkta 6.4.apakšpunktā nepieciešams koriģēt, ka dūņu centrs (kā vieta) neapkalpo teritoriju. Arī 6.5.apakšpunktā finansiālās darbības aprēķins jāveic dūņu centra operatoram, nevis dūņu centram.
2. Ņemot vērā, ka atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma piektā panta pirmā punkta otrajā daļā noteiktajam Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija regulē komersanta sniegtos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālajā centrā (notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai), ja komersants šos pakalpojumus atsevišķi sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, un atbilstoši piektā panta trešā punkta trešajai daļai Regulators nosaka tarifus, tad šiem sabiedriskajiem pakalpojumiem ir aprēķināms tarifs, nevis vārtu maksa.

“6. Šo noteikumu 5. punktā noteiktajā izvērtējumā iekļauj vismaz šādu informāciju:
6.1. notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas situācijas analīze visās attiecīgā dūņu centra apkalpotajā teritorijā ietilpstošajās pašvaldībās;
6.2. ekonomiski un tehniski pamatots plāns notekūdeņu dūņu savākšanai dūņu centra apkalpotajā teritorijā;
6.3. komunālo notekūdeņu dūņu apstrādes un pārstrādes alternatīvu tehniskā un ekonomiskā analīze;
6.4. dūņu centra izveides vietas alternatīvu analīze dūņu centra operatora apkalpotajā teritorijā un dūņu centra operatora izvēles pamatojums;
6.5. dūņu centra operatora finansiālās darbības aprēķins 20 gadu periodam, tai skaitā indikatīvs dūņu centra operatora sniegto sabiedrisko pakalpojumu tarifa aprēķins dūņu centra dalībniekiem.”
 

1. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma noteikto notekūdeņu dūņu apsaimniekošana sevī ietver arī notekūdeņu dūņu utilizāciju, kas nav sabiedriskais pakalpojums, lūdzam atbilstoši precizēt punkta redakciju.
2. Tiesiskās skaidrības nolūkā lūdzam nodalīt noteikumus par esoša līguma grozīšanu vai jauna līguma slēgšanu ar dūņu centra operatoru un par esoša līguma grozīšanu vai jauna līguma slēgšanu ar dūņu centra dalībnieku.

“9. Trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu 8. punktā minētā lēmuma pieņemšanas pašvaldība veic grozījumus līgumā par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vai slēdz jaunu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu ar attiecīgo sabiedrisko ūdenssaimniecības vai atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, tajā iekļaujot tiesības un pienākumus pakalpojuma sniedzējam izveidot dūņu centru, veikt komunālo notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai  visā pašvaldības teritorijā un veikt dūņu centra dalībnieka vai operatora funkcijas, tai skaitā tiesības slēgt vienošanos ar dūņu centra operatoru vai dalībniekiem par notekūdeņu dūņu pieņemšanu.”
 

1. Ņemot vērā, ka var atšķirties dūņu centrā sniegto pakalpojumu klāsts un nav skaidri nodefinēts, kādas darbības ietver notekūdeņu dūņu pieņemšana, nepieciešams pārformulēt 12.3.apakšpunktā norādīto prasību.
2. Līdzvērtīgi citos punktos norādītajam nepieciešams precizēt, ka darbību veicējs ir dūņu centra operators, nevis dūņu centrs un arī pienākumus var noteikt operatoram nevis dūņu centram.

12.Četru mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. punktā minētā sadarbības līguma noslēgšanas dūņu centru veidojošie sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji – dūņu centra operators un dalībnieki – noslēdz līgumu par dūņu centra pakalpojumu izmantošanu, kurā norāda vismaz šādu informāciju:
12.1.dūņu pieņemšanas kvalitatīvie rādītāji;
12.2.notekūdeņu dūņu pieņemšanas laiks, vieta un apjoms;
12.3.norāde par sniegto pakalpojumu tarifu noteikšanas kārtību;
12.4.dūņu centra operatoram savā darbībā noteikt pienākumus:
12.4.1.iekļaut prasību par ikgadēja ziņojuma iesniegšanu par dūņu centra operatora darbību, kurā ir iekļauta informācija par darbības efektivitāti, uzlabojumiem un izlietotajiem līdzekļiem;
12.4.2.iesaistīties sabiedrības informēšanas un izglītības programmās;
12.5. šo noteikumu 12.1. un 12.2. apakšpunktā noteikto līguma prasību kontroles un kompensācijas mehānismus.

1. Punktā minēto tarifu nosaukumu nepieciešams precizēt saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas 2016.gada 14.janvāra lēmumu Nr.1/2 “Ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika”.
2. Nepieciešams precizēt jēdzienu “komunālās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas”, labojot to uz “komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas”.
 

14.Dūņu centra dalībnieks visas izmaksas, kas saistītas ar notekūdeņu dūņu savākšanu un nodošanu dūņu centra operatoram, piestāda tiem sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuru komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās tas nodrošina notekūdeņu dūņu savākšanu. Ja dūņu centra dalībnieks notekūdeņu dūņas savāc paša apsaimniekotajās komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, visas minētās izmaksas iekļauj notekūdeņu attīrīšanas pakalpojumu tarifu aprēķinā.

Noteikumu 2.punktā pēc būtības ietvertas vairākas tiesību normas. Iesakām tās nošķirt vairākos punktos.

-

Noteikumu projekta 5.punkts pēc būtības ir pārejas perioda regulējums un būtu iekļaujams noslēguma jautājumos.
 

-

Nepieciešams precizēt jēdzienu “dūņu daudzums”, to mainot uz “dūņu apjoms”. Tādējādi tiks nodrošināta saskaņa ar 12.2.apakšpunktā iepriekš lietoto terminu.

15.Ja šo noteikumu 10. punktā norādītā sadarbības līguma darbības laikā pašvaldība, kas pārstāv dūņu centra dalībnieku, pieņem lēmumu par līguma izbeigšanu, tā atlīdzina dūņu centra operatoram veiktos investīciju ieguldījumus dūņu centra infrastruktūrā proporcionāli līguma atlikušajam darbība laikam un dūņu apjoma, par kāda nodošanu pārstrādei dūņu centra dalībnieks bija vienojies ar centra operatoru, proporcijai pret dūņu centra kopējo pārstrādes jaudu.”