Atzinums

LSB iebildums attiecas uz 10.³ panta otro teikumu, kas paredz NVD tiesības līgumos vienpusēji noteikt ārstniecības iestādes pienākumu atlīdzināt zaudējumus un maksāt līgumsodu, NVD noteiktajā apmērā, NVD noteiktajos gadījumos un NVD noteiktajā kārtībā, veicot ieturējumus no maksājumiem.
LSB bažas nav par soda sankciju kā instrumentu kopumā — līgumsods kā saistību izpildes nodrošināšanas mehānisms ir pieļaujams. Iebildums attiecas uz mehānisma nesamērīgumu:
Vienpusēja nosacījumu diktēšana. NVD kā līguma puse vienpusēji nosaka citas puses atbildības apmēru un kārtību. Tas ir pretrunā ar Civillikumā nostiprinātajiem labticīguma un līgumslēgšanas brīvības principiem, kā arī rada strukturāli nevienlīdzīgas līgumattiecības.
Nav abpusēja atbildības mehānisma. Normā nav paredzēta NVD atbildība par tā paša līguma pārkāpumiem — maksājumu kavēšanu, nesavlaicīgu informēšanu par normatīvo aktu izmaiņām, salīdzināšanas aktu neparakstīšanu, kļūdainu datu apstrādi. Efektīvs atbildības mehānisms ir jēgpilns tikai tad, ja tas attiecas uz abām pusēm.
Nav noteikts maksimālais apmērs. Bez augšējā robežvērtības pastāv risks, ka līgumsods tiks izmantots kā budžeta korekcijas instruments, nevis kā patiess līguma izpildes motivators.
Nav paredzēta iepriekšēja apstrīdēšanas kārtība. Norma neprasa NVD nodrošināt strīda izskatīšanu pirms ieturējuma veikšanas, kas pārkāpj tiesiskās paļāvības principu (APL 10. pants).
Piedāvātā norma savā pašreizējā redakcijā neatbilst proporcionalitātes principam (APL 16. pants) un var radīt sistēmisku spiedienu uz ārstniecības iestādēm, kuras jau šobrīd strādā ar nepietiekamu finansējumu.
 

10.³ panta otro teikumu izteikt šādā redakcijā: "Līgumos ar ārstniecības iestādēm un aptiekām Nacionālais veselības dienests iekļauj abpusēju atbildības mehānismu, nosakot ārstniecības iestādes vai aptiekas pienākumu atlīdzināt zaudējumus un maksāt līgumsodu, kā arī Nacionālā veselības dienesta atbildību par tā saistību pārkāpumiem, tai skaitā maksājumu kavēšanu un nesavlaicīgu informēšanu par normatīvo aktu izmaiņām. Normā norāda gadījumus, kādos līgumsods maksājams, tā apmēru, nepārsniedzot [X] procentus no attiecīgā līguma periodā samaksātās summas, kā arī ieturējuma veikšanai iepriekš nodrošināmu iespēju ārstniecības iestādei izteikt iebildumus."
 

Likumprojekts paredz, ka no 2030. gada ārstniecības iestādes veselības aprūpes sniegšanā drīkst izmantot tikai licencētas informācijas sistēmas. Anotācijā tomēr norādīts, ka projektam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem un nav arī administratīvo izmaksu.
LSB uzskata, ka šis novērtējums ir nepilnīgs un neatbilst faktiskajai situācijai. Licencēšanas prasību izpilde radīs ārstniecības iestādēm reālas izmaksas — esošo sistēmu licencēšana vai to nomaiņa, kā arī iespējamās licenču nodevas. Tā kā slimnīcas lielākoties finansējas no valsts budžeta, šīs izmaksas netieši skar arī publiskos līdzekļus. Anotācijā nav atbildēts uz šādiem būtiskiem jautājumiem:
Kura institūcija veiks licencēšanu un kādā kārtībā?
Kādas ir paredzamās licencēšanas izmaksas ārstniecības iestādēm?
Kas notiks ar iestādēm, kuru esošās sistēmas nevar tikt licencētas?
Kādā veidā tiks novērsts monopolstāvoklis, ja prasības faktiski sašaurinās pakalpojumu sniedzēju loku?
Anotācijai atbilstoši Ministru kabineta kārtības ruļļa prasībām jāatspoguļo ietekme uz budžetu, iekļaujot reālu finanšu novērtējumu.
 

Anotācijas sadaļā par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem papildināt ar: novērtējumu par izmaksām, kuras ārstniecības iestādēm radīsies informācijas sistēmu licencēšanas prasību izpildei no 2030. gada, norādot licencēšanas institūciju, kārtību, paredzamo nodevu apmēru un alternatīvas iestādēm, kuru esošās sistēmas neatbildīs licencēšanas prasībām.