Atzinums

4. Pašvaldību darbību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts pilnvarojums pašvaldībām īstenot pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Paredzot pašvaldībām pienākumu apkarot ēnu ekonomiku tūrisma jomā, nepamatoti tiktu paplašināta pašvaldību kompetence. Tas ir konceptuāls valsts līmeņa, nevis pašvaldību uzdevums.
 

-

3. Likuma “Par nodokļiem un nodevām” 12. panta pirmās daļas 3. punkts un 10. panta trešā daļa nosaka, ka vietējās pašvaldības domei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu. Vietējo pašvaldību saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes, atbrīvojumi un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi. Savukārt Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumu Nr. 480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” 8. un 16.¹ punkts  nosaka, ka nodevas par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu pašvaldība ir tiesīga uzlikt personām, kuras attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijā tūristu mītnēs uzņem atpūtniekus un tūristus par maksu. Personas, kuras nodarbojas ar atpūtnieku un tūristu uzņemšanu, pašvaldības noteiktajā kārtībā sniedz tai informāciju par izmitināto atpūtnieku un tūristu skaitu un uzturēšanās laiku. Pašvaldības domei ir tiesības saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevas uzlikšanu papildus šo noteikumu 16. punktā minētajām personām no­teikt personas, kas ir atbrīvojamas no nodevas samaksas. Jau esošais regulējums pietiekami skaidri nosaka kārtību nodevu uzlikšanai tūristiem.

Eiropas Parlamenta un padomes regulas priekšlikumā “Par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu tiesību akts)” ir noteikts, ka: “Dalībvalstīm valsts līmenī risinot ar platformām saistītas problēmas, Eiropas Savienībā sāk sadrumstaloties regulatīvā vide un uzraudzība. Tas nav vēlams, ņemot vērā platformu ekonomikas pārrobežu raksturu un vārtziņu platformu sistēmisko nozīmīgumu iekšējam tirgum. Atšķirīga sadrumstalotība var radīt juridisko nenoteiktību un lielāku regulatīvo slogu platformu ekonomikas dalībniekiem. Šāda sadrumstalotība apdraud jaunuzņēmumu un mazāku uzņēmumu izaugsmi un spēju attīstīties digitālajos tirgos”[1]. Paredzot pašvaldību rīcības brīvību nodevu, piemēram, tūrisma nodevas noteikšanā vai licencēšana u.c. tieši tiek veidots atšķirīgs un sadrumstalots regulējums. Sadrumstalots un atšķirīgs regulējums neveicina labvēlīgu vidi komercdarbībai.
Ja esošais regulējums nesasniedz vēlamo rezultātu, tad būtu jāizvērtē tā piemērošanas praktiskās problēmas, grozījumu nepieciešamība un iespēja paredzēt vienotu nodevas uzlikšanas kārtību Ministru kabineta noteikumos. VARAM ieskatā nav pamatoti un pieļaujami pilnvarot pašvaldības pēc saviem ieskatiem noteikt attiecīgās komercdarbības ierobežojumus savā administratīvajā teritorijā, tādējādi nostādot komersantus nevienlīdzīgā situācijā.


[1] Eiropas Parlamenta un padomes regulas priekšlikumu “Par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē (Digitālo tirgu tiesību akts)” Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?qid=1608116887159&uri=COM%3A2020%3A842%3AFIN
 

-

2. Informējam, ka Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra sēdē (protokols Nr. 55, 37. §) tika pieņemts informatīvais ziņojums “Par pašvaldību saistošo noteikumu izdošanas pilnvarojumu”. Ministru kabinets uzdeva visām ministrijām turpmāk, izstrādājot tiesību akta projektu, kurā ietverts deleģējums pašvaldībām izdot saistošos noteikumus, tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) iekļaut deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu ar pamatojumu deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu. Turklāt 2023. gada 1. janvārī stāsies spēkā Pašvaldību likums, kas samazina pašreiz likumā “Par pašvaldībām” paredzēto ministrijas kontroli pār pašvaldību izdoto saistošo noteikumu tiesiskumu, un līdz ar to paredz lielāku pašvaldību patstāvību saistošo noteikumu izdošanā un atbildību par to satura atbilstību pilnvarojumam.
Tādējādi, paredzot jaunu saistošo noteikumu izdošanas tiesisko pamatu, ir jo īpaši būtiski, pirmkārt, detalizēti izvērtēt, vai un kāpēc attiecīgo jautājumu visās pašvaldībās nevar regulēt vienveidīgi, otrkārt, precīzi noteikt pilnvarojuma tvērumu un skaidrot to pašvaldībām.
Informatīvajā ziņojumā nav skaidrots, ko ietver norādītie pilnvarojumi paredzēt deleģējošās normas, lai nodrošinātu pašvaldību rīcības brīvību nodevu vai ēnu ekonomiku mazinošu pasākumu ieviešanai.  Ņemot vērā, ka informatīvais ziņojums būtībā paredz jaunu pilnvarojumu pašvaldībām, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar deleģējuma nepieciešamības izvērtējumu un pamatojumu nepieciešamībai deleģētā jautājuma atšķirīgam noregulējumam pašvaldībās, kā arī skaidrot deleģējuma apjomu.
 

-

1. Informatīvajā ziņojumā ir sniegta vispārīga informācija par to, ka nav regulējuma īstermiņa tūrisma mītņu pakalpojumiem, tomēr informatīvais ziņojums neataino problēmas tūrisma nodevu regulējumā. Tādējādi nav skaidri izsecināms, kā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā noteiktais, proti, paredzot deleģējošās normas, lai nodrošinātu pašvaldību rīcības brīvību nodevu vai ēnu ekonomiku mazinošu pasākumu ieviešanai, varēs atrisināt informatīvajā ziņojumā pausto pamatproblēmu. Lūdzam precizēt informatīvo ziņojumu ar skaidrojumu par nepieciešamajiem grozījumiem tūrisma nodevu regulējumā, kā arī esoša regulējuma trūkumiem, kas tieši ietekmē informatīvajā ziņojumā izklāstīto problēmu.

-