Atzinums

Lūdzam pārskatīt 16. punkta redakciju, jo tā nav viennozīmīgi skaidra jautājumā par pozīcijas aizstāšanas būtību, kā arī tā var nesasniegt mērķi vienkāršot procedūras. Labklājības ministrijas ieskatā informatīvie ziņojumi par Eiropas Savienības ministru neformālajām sanāksmēm nebūtu jāizstrādā, jo tas ir lieks slogs izstrādātājiem, saskaņotājiem (gan līdzatbildīgajām iestādēm, gan sociālo partneru, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām) un apstiprinātājiem. Nozaru neformālajās sanāksmēs parasti notiek vispārīgas viedokļu apmaiņas, turklāt praksē ļoti bieži informatīvie ziņojumi laika ierobežojumu dēļ tiek izstrādāti vēl pirms diskusiju dokumentu saņemšanas. Jebkurā gadījumā no esošā regulējuma izriet gan dalības līmenis, gan viedokļa paušana saskaņā ar spēkā esošām pozīcijām vai vismaz Ministru kabinetā apstiprinātām politikas pamatnostādnēm, līdz ar to nav nepieciešamības katrā atsevišķā gadījumā to no jauna apstiprināt. Vienlaikus varētu būt saglabājama iespēja izstrādāt informatīvos ziņojumus par neformālajām sanāksmēm gadījumā, ja atbildīgā iestāde to uzskata par nepieciešamu. Papildus lūdzam svītrot pēdējo teikumu, jo noteikumu projekta 5. punktā jau ir noteikta viedokļa pārstāvēšana, pamatojoties tostarp uz informatīvo ziņojumu. 

16. Pozīciju neizstrādā gadījumā, ja Eiropas Savienības ministru padomē, Eiropas Savienības ministru neformālajā sanāksmē vai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē izskatāmie jautājumi ir informatīvi vai paredz vispārīgu viedokļu apmaiņu, vai arī par tiem ir apstiprināta pozīcija atbilstoši šo noteikumu 26. punktam un Latvijas Republikas viedoklis par konkrēto jautājumu nav mainījies. Šajā gadījumā par Eiropas Savienības ministru padomi izstrādā informatīvo ziņojumu, ko apstiprina šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Informatīvo ziņojumu var izstrādāt arī par Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju neformālo sanāksmi vai Eiropas Savienības ministru neformālo sanāksmi, ja atbildīgā iestāde uzskata to par nepieciešamu.

Lūdzam saglabāt iespēju, ka pozīciju apstiprina ministrs. Šāda iespēja varētu būt ierobežota, piemēram, nosakot dokumentu veidus vai lēmuma pieņemšanas stadiju, bet kopumā ir būtiski to saglabāt kā efektīvu risinājumu saskaņota, oficiāla viedokļa nodrošināšanai. Saskaņā ar piedāvāto regulējumu pozīciju varētu neizstrādāt par tehniskiem grozījumiem spēkā esošos tiesību aktos. Labklājības ministrija piekrīt, ka tādos jautājumos pozīcijas virzīšana uz Ministru kabinetu un Saeimu būtu lieks birokrātiskais slogs, īpaši gadījumos, ja Eiropas Savienības formātos par tiem nenotiek diskusijas. Taču, ja diskusijas nenotiek, tad ekspertiem ir nepieciešams oficiāls viedoklis, ko nodrošina arī ministra apstiprinātas pozīcijas.   

26. Pozīciju apstiprina ministrs vai Ministru kabinets un Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija).

Aicinām saskaņot galotnes (citu iekļauto jautājumu) un svītrot "sanāksmju".

2. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu pārstāvību Eiropas Savienības politiku ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā, izstrādā Latvijas Republikas oficiālu viedokli (turpmāk – pozīcija) par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, Eiropas Savienības Padomes (turpmāk – Padome), Padomes komiteju vai darba grupu darba kārtībā iekļautu jautājumu, kas skar Latvijas Republikas intereses, uzliek Latvijas Republikai pienākumus vai rada finansiālas saistības.

Ierosinām pievienot arī 19. punktā minēto Vecāko amatpersonu sanāksmes uzdevumu. 

8. Vecāko amatpersonu sanāksme nosaka par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem vai citiem jautājumiem atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes, kā arī lemj par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību aktu projektu vai citu jautājumu atbilstību šo noteikumu 2. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja nav iespējams panākt vienošanos par atbildības sadalījumu, Vecāko amatpersonu sanāksme lemj par jautājuma iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē četru nedēļu laikā, bet ne vēlāk kā pirms jautājuma izskatīšanas pēc būtības oficiālos Eiropas Savienības diskusiju formātos.

Ierosinām svītrot no informācijas aprites subjektu uzskaitījuma Eiropas Savienības iestādes, attiecīgi labojot arī saistīto instrukcijas projektu, jo tajā saziņa ar Eiropas Savienības iestādēm zināmā mērā regulēta tikai jautājumā par Padomes rakstiskajām procedūrām, kuru piemērošanā informācijas aprite turklāt notiek saskaņā ar Padomes ģenerālsekretariāta norādījumiem.      

12. Pozīcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes un saskaņošanas kārtību, instrukcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību starp koordinējošo iestādi, Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā (turpmāk – pārstāvniecība) un pārējām pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām iestādēm nosaka Ministru kabineta instrukcija.

Ierosinām precizēt 14.1. apakšpunktu, lai neradītu termiņu pārmērīgas interpretācijas iespējas, un apvienot ar 15. punktā un tā apakšpunktos minēto.

14.1. divu mēnešu laikā no brīža, kad ir apstiprināta atbildīgā iestāde par attiecīgo jautājumu, izņemot, ja Vecāko amatpersonu sanāksme vai Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) ir apstiprinājusi citu termiņu;

Saskaņā ar ierosinātajiem labojumiem 14.1. apakšpunktā ierosinām svītrot 15. punktu un tā apakšpunktus. 

-

Saskaņā ar ierosinājumu papildināt 8. punktu ierosinām svītrot 19. punktu.

-

Ierosinām papildināt otro teikumu, ka starpinstitūciju darba grupā koordinējošās iestādes, kā arī pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvji pieaicināmi, ja tas ir nepieciešams, nevis katrā gadījumā.  

20. Pozīcijas formulēšanai par starpnozaru jautājumiem, kā arī jautājumiem, kas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, atbildīgā iestāde, ievērojot darba efektivitātes un informācijas pieejamības ierobežojumus, var izveidot starpinstitūciju darba grupu. Darba grupā iekļauj līdzatbildīgo iestāžu un, ja nepieciešams, koordinējošās iestādes pārstāvjus un var pieaicināt pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus, kā arī ekspertus konkrētu jautājumu risināšanai. Starpinstitūciju darba grupas sanāksmes dalībnieki ir pilnvaroti paust tās iestādes viedokli, kuru viņi pārstāv. Darba grupas izveidošana neaizstāj šajos noteikumos noteikto kārtību, kādā ir izstrādājamas un saskaņojamas pozīcijas un instrukcijas.

Aicinām saskaņot palīgteikumu "kas sagatavoti atbilstoši šo noteikumu 16. punkta noteiktajam" ar 28. punktā izmantoto redakciju. 

27. Informatīvos ziņojumus par Eiropas Savienības ministru padomēm, kas sagatavoti šo noteikumu 16. punkta kārtībā, iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā). 

Aicinām svītrot līdzatbildīgās un koordinējošās iestādes no to iestāžu saraksta, kuras var ierosināt informatīvo ziņojumu iesniegšanu Saeimā, jo piedāvātais regulējums neparedz nekādu pamatojumu šādam ierosinājumam un nekādas iespējas atbildīgajai iestādei noraidīt šādu ierosinājumu.  

28. Informatīvos ziņojumus par Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju neformālajām sanāksmēm, kas sagatavoti šo noteikumu 16. punkta kārtībā, iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā un pēc atbildīgās iestādes vai Saeimas (Saeimas Eiropas lietu komisijas) ierosinājuma arī Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā).

Aicinām svītrot vārdus "un Eiropas Komisijas", jo šajos noteikumos netiek regulēta pārstāvība Eiropas Komisijas struktūrās. 

33. Ja nepieciešams, šo noteikumu 32. punktā minētās iestādes Padomes komitejās un darba grupās var norīkot to padotībā esošās iestādes pārstāvi vai privāto tiesību subjekta pārstāvi, ja tas veic valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.

Aicinām svītrot vārdus "un Eiropas Komisijas", jo šajos noteikumos netiek regulēta pārstāvība Eiropas Komisijas struktūrās.

34. Šo noteikumu 31., 32. un 33. punktā minētie pārstāvji ir atbildīgi par pozīcijas paušanu attiecīgajā Padomes sanāksmē, Padomes komitejā vai darba grupā atbilstoši apstiprinātajai pozīcijai, informatīvajam ziņojumam, instrukcijai vai vismaz Ministru kabineta līmenī apstiprinātam politikas plānošanas dokumentam.

Aicinām otrajā teikumā svītrot vārdu "secīgi", jo tas var radīt pārpratumus par pārstāvību.

40. Pozīcijas vai informatīvā ziņojuma izskatīšanā Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā) atbildīgo iestādi pārstāv Ministru kabineta loceklis. Ja Ministru kabineta loceklis nevar piedalīties, tad viņu var pārstāvēt ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks vai departamenta direktors.

Lūdzam precizēt, kā notiek informēšana (piemēram, valsts informācijas sistēmā darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (ESVIS)).

-

Lūdzam precizēt, kā notiek informēšana (piemēram, valsts informācijas sistēmā darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (ESVIS) vai Tiesību aktu portālā).

-

Problēmas aprakstā trūkst pamatojuma secinājumam, ka spēkā esošā kārtība nenodrošina iespēju pilnvērtīgai Latvijas interešu pārstāvībai Eiropas Savienībā, turklāt saskaņā ar risinājuma aprakstu jaunā kārtība attieksies ne tikai uz pārstāvības jautājumiem, kas risināti III nodaļā. Līdz ar to aicinām papildināt problēmas aprakstu, tajā aplūkojot arī regulējuma vienkāršošanas un birokrātiskā sloga mazināšanas nepieciešamību. Tāpat pievēršama uzmanība regulējuma samērīgumam ar valsts attīstības mērķu aizstāvēšanas kārtību citās starptautiskajās organizācijās, kas ir ievērojami elastīgāka. 

-

Ja jaunās kārtības ieviešanai būs nepieciešamas izmaiņas valsts informācijas sistēmā darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (ESVIS), aicinām papildināt ar informāciju par izmaiņu ietekmi uz valsts budžetu. 

-

Aicinām precizēt 7.apakšpunktā minēto informāciju par institūciju iekšējo procesu optimizāciju, jo arī esošā kārtība paredz gadījumus, kad pozīciju var neizstrādāt. Turklāt piedāvātā jaunā kārtība ietver noteikumus, kas, visticamāk, neoptimizēs iekšējos procesus (piemēram, izslēdzot iespēju sagatavot pozīciju, kuru apstiprina ministrs, kas ir jo īpaši būtiski sākotnējo diskusiju laikā pirms lēmuma pieņemšanas).  

-