Atzinums

Aicinām precizēt projektu un tā anotāciju, izvairoties no liekvārdības, administratīvās atbildības kritērijiem un soda apmēra izvēles pamatojumam neatbilstošiem skaidrojumiem.

1. Pārkāpuma definējumā nav nepieciešams norādīt tādas pazīmes kā "atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām [prasībām]" vai "normatīvajos aktos noteiktajā [apmērā]". Ir skaidrs, ka pienākumus, par kuru neievērošanu var piemērot sodu, noteic ārējie normatīvie tiesību akti. Līdz ar to šāda veida norādes ir liekvārdība. Īpaša norāde būtu vien nepieciešama izņēmuma gadījumos, piemēram, tad, ja atbildība būtu paredzēta par administratīvā akta nosacījumu pārkāpšanu.

2. Projekta anotācijā norādīts: "Ņemot vērā to, ka Latvijas Banka administratīvās sankcijas finanšu tirgus dalībniekiem, t.sk. kredītiestādēm, piemēro Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, gan administratīvā akta izdošana, gan administratīvo sankciju piemērošana ir iespējama vienas administratīvās lietas ietvaros. Līdz ar to par vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem nav nepieciešams uzsākt divus dažādus procesus, kas būtu pakļauti dažādu tiesu jurisdikcijai. Likumprojektā noteikto sankciju paredzēts piemērot pēc vai vienlaikus ar Kredītiestāžu likuma 196. panta 1.¹ daļā minētā administratīvā pasākuma (pieprasīt, lai kredītiestāde vai par pārkāpumu atbildīgā persona nekavējoties izbeidz attiecīgo rīcību) piemērošanas, tādējādi ievērojot administratīvā akta izdošanas prioritātes principu."

2.1. Šeit minētais skaidrojums nav attiecināms uz administratīvā akta prioritātes principu. Tā būtība ir saistīta ar to, ka sodu nepiemēro, ja pienākuma izpildi var panākt ar nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem pasākumiem. Tam, kādu procesa veidu izmanto pašam par sevi nav izšķirošas nozīmes.

2.2. Soda piemērošana vienlaikus ar pienākuma noteikšanu izbeigt prettiesisko rīcību vai pēc tā būtībā ir pretēja administratīvā akta prioritātes principam. Turklāt prakse piemērot šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus vienlaicīgi rada jautājumus par lietderību. Ja personai ir piemērots sods, tas neatbrīvo personu no pienākuma izpildes. Ilgstoša pārkāpuma gadījumā, ja persona turpina prettiesisko rīcību, sodu (sankciju) var piemērot arī vēlreiz. Līdz ar to rezultātā var izveidoties administratīvā pasākuma piemērošanai līdzvērtīga situācija. Ja administratīvo pasākumu izpilda piespiedu kārtā (piemēram, uzliek piespiedu naudu), tas kopsakarā ar vienlaicīgi piemēroto sodu rada jautājumus gan par dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa ievērošanu, gan arī apšauba administratīvā pasākuma raksturu, proti, tas kopumā var iegūt jau sodam piemītošās pazīmes.

3. Projekta anotācijā norādīts: "Vienlaikus ņemams vērā tas, ka ar administratīvā akta izdošanu var panākt pārkāpuma izbeigšanu, bet nevar novērst pieļautā pārkāpuma sekas, kuras šajā Likumprojektā paredzēto prasību kontekstā gandrīz vienmēr būs principiāli nenovēršamas. Ja Nozīmīgā kredītiestāde nav nodrošinājusi bankomātu pieejamību noteiktā attālumā, skaitā vai darba laikā vai nav klientiem – fiziskām personām – bez maksas nodrošinājusi skaidrās naudas izmaksas pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā mēneša apmērā, tad šādu neatbilstību vēlāka novēršana (pēc kredītiestādes pašas lēmuma vai Latvijas Bankas administratīvā akta izdošanas) nekādi nevar novērst to, ka līdz pārkāpuma novēršanai kredītiestādes klientiem attiecīgajā apdzīvotā vietā vai teritorijā skaidrās naudas izmaksas pakalpojums nebija pieejams vispār vai bija pieejams tikai ar tādiem nosacījumiem, kas nav atbilstoši normatīvo aktu prasībām (piem., skaidrās naudas izmaksu noteiktajā attālumā varēja saņemt tikai citas kredītiestādes bankomātā un par maksu)."

Administratīvās atbildības (šaurā izpratnē) un arī administratīvajai atbildībai līdzīgu piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas mērķis ir nodrošināt tiesību sistēmas efektīvu darbību attiecīgajā jomā. Tā nav vērsta uz atsevišķu cietušo tiesību aizsardzību. Administratīvā soda (sankcijas) piemērošana tiešā veidā faktiski cietušajai personai arī nepalīdz. Līdz ar to pārkāpuma novēršamība skatāma visas tiesiskās iekārtas kontekstā. Tas, ka nevar novērst konkrētas sekas attiecībā uz atsevišķiem indivīdiem, nav izšķirošais. Administratīvā akta prioritātes principa aspektā svarīgi ir tas, vai šāds pārkāpums principā (pārkāpums kā tāds) ir novēršams (vai attiecīgo pienākumu joprojām var izpildīt). Bankomātu nepieejamība ir novēršams pārkāpums.

4. Projekta anotācijā norādīts: "Soda naudai paredzēts minimālais apmērs (1 400 euro), jo, ņemot vērā Nozīmīgo kredītiestāžu darbības jomu un finansiālos apmērus, par 1 400 euro mazākas soda naudas paredzēšana nebūtu lietderīga un tikpat iedarbīga un atturoša sankcija attiecīgajos gadījumos būtu brīdinājuma izteikšana. Šāds pats soda naudas minimālais apmērs jau šobrīd paredzēts Kredītiestāžu likuma 198. panta pirmajā un otrajā daļā."

Tā kā projekta regulēšanas jomā pieļaujamais soda naudas minimālais apmērs vispārīgi nav noteikts, tad nevar secināt, kāda apmēra soda naudu likumdevējs būtu uzskatījis par nākamo bargāko sodu uzreiz pēc brīdinājuma. Projekta anotācijā norādītajā Kredītiestāžu likuma 198. panta pirmajā un otrajā daļā brīdinājums kā soda veids vispār nav paredzēts. Savukārt, piemēram, Kredītiestāžu likuma 199. pantā soda naudas minimālais apmērs vispār nav noteikt.

Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt, vai tiešām praksē nekad nevarētu rasties tādas situācijas, ka pārkāpuma smagumam atbilstošais sods būtu starp brīdinājumu un 1400 euro. Tipiskā gadījumā soda naudas (jeb naudas soda) minimālais apmērs nebūtu normatīvi nosakāms, atstājot to piemērošanas ziņā vai ierobežojot ar likumdevēja vispārīgi noteikto soda minimālo apmēru, ja tāds pastāv.

-