Atzinums

Lūdzam precizēt otro teikumu, jo nav skaidrs novēršanas, uzraudzības un kontroles funkcijas tvērums. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka uzdevumi izriet no funkcijām, nevis otrādāk, proti, funkcijas nevar pildīt saskaņā ar uzdevumiem. Parasti kontrolēta (uzraudzīta) tiek normatīvo aktu ievērošana un novērsti likumpārkāpumi noteiktā jomā.

-

Lūdzam precizēt šo normu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18. pantu piedalīties nozares politikas izstrādāšanā ir ministrijas kompetence. Tāpat vērtējams, vai pareizi nodefinēta politikas joma (sk. ministriju nolikumus un TAP portāla politikas jomu klasifikatoru). Iespējams pietiktu paredzēt, ka Nodokļu un muitas policija tāpat kā citas iestādes var iesniegt priekšlikumus savas kompetences ietvaros dažādo nozaru politiku izstrādātājiem. Šādu kompetenci var iekļaut arī iestādes nolikumā. Turklāt vēršam uzmanību, ka Attīstības plānošanas sistēmas likuma 10. pants jau noteic, ka valsts un pašvaldības institūcijas atbilstoši savai kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentus pēc savas iniciatīvas, izpildot augstākas institūcijas uzdevumu, kā arī tad, ja attīstības plānošanas dokumentu izstrādi paredz normatīvais akts.

-

Administratīvās atbildības likuma 117. panta pirmā daļa noteic, ka, iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, atteikumu uzsākt procesu vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Amatpersona, pārbaudot ziņas, var veikt tikai tās darbības, kas tai atļautas nozares normatīvajā aktā. Nav pieļaujama situācija, ka amatpersona izmanto nozares likumā piešķirtās pilnvaras, lai izmeklētu un pierādītu administratīvo pārkāpumu. Piemēram, ja nepieciešams veikt izmeklēšanas darbības, tās ir pieļaujamas tikai pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 381.-382. lpp.). Tā kā administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas priekšnoteikums ir vien "ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu", tad tipiskā gadījumā nekāda īpaša ziņu pārbaude pirms procesa uzsākšanas nemaz nav nepieciešama. Šobrīd administratīvā pārkāpuma procesu var veikt vairāk nekā 50 dažādu iestāžu amatpersonas (skatīt Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmo un trešo daļu). Sistēmiski nav saskatāms racionāls pamats tam, ka ar visu šo iestāžu darbību saistītajos likumos iekļautu regulējumu, kā pārbauda ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu.
Ievērojot minēto, lūdzam svītrot likumprojekta 4. panta otrās daļas 2. punktu vai arī papildināt likumprojektu ar regulējumu, kas nosaka, ka resoriskā pārbaude nav veicama gadījumos, kad ir jāuzsāk administratīvā pārkāpuma process (vai tamlīdzīgu regulējumu).

 

-

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. punktu uz ierēdņa amatu var pretendēt persona, 5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība.

Tomēr vēršam uzmanību, ka attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un pašvaldības policijā nodarbinātajiem ir augstākas prasības, proti: 
-saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5. panta piektās daļas 5.-7. punktu uz Biroja amatpersonas amatu (izņemot Biroja priekšnieku) var pretendēt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām:5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas); 6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; 7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
-saskaņā ar likuma "Par policiju" 21. panta pirmās daļas 2.-4. punktu par pašvaldības policijas darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 2) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 3) nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; 4) nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.

Līdz ar to arī Nodokļu un muitas policijas darbiniekiem būtu izvirzāmas prasības par nesodāmību neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta. 

-

Lūdzam izslēgt šo punktu, jo tajā izvirzītie nosacījumi jau ir ietverti šā panta 4. punktā. Personai sodāmība tiek dzēsta tikai pēc pamatsoda un papildsoda (aizliegums ieņemt noteiktu amatu) izciešanas.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta 9. panta trešās daļas regulējumu, lai no tās būtu skaidri saprotams, kāda konkrēta Nodokļu un muitas policijas uzdevuma izpildei nepieciešama likumprojektā paredzētā konkrētā tiesība. Tas ļaus pirmšķietami pārliecināties, vai tiesības, kas paredz ietekmi uz privātpersonu vai pamattiesību ierobežojumu, ir nepieciešamas un samērīgas, kā arī varēs spriest, vai ir nosakāmi detalizētāki tiesību īstenošanas noteikumi, kā arī varēs saprast, vai regulējumā nav pretrunu un dublēšanās. Ja uzdevums izriet no nozares likuma (piem., Muitas likuma, likuma "Par nodokļiem un nodevām" u.tml.) īstenošanas, tad lūgums Nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības, kas skar privātpersonas intereses un tiesības, šī uzdevuma izpildei noteikt nozares likumā un atbilstoši procesuālajiem likumiem. Vārdkopa "lai nodrošinātu ar uzraudzības, kontroles un novēršanas pasākumiem saistīto uzdevumu izpildi" nav skaidra un tā netop skaidrāka iepazīstoties ar anotācijas skaidrojumu.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Nodokļu un muitas policijas pamata funkcija ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Lai minēto nodrošinātu, Nodokļu un muitas policija var veikt uzraudzības, kontroles un novēršanas pasākumus. Papildus pamata funkcijai Nodokļu un muitas policija veiks arī tādus uzraudzības un kontroles pasākumus, kas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu tieši nav saistīti (piemēram, veikt muitas kontroli, veikt personas aplūkošanu, veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli u.c.). Tādējādi Nodokļu un muitas policijai ir pienākumi un tiesības, nosacīti, divu procesu ietvaros:
     - process, kas saistīts ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu;      
    - process, kas saistīts ar uzraudzības, kontroles un novēršanas pasākumu īstenošanu (t.i., process, kas nav tieši saistīts ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu).

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 10. panta pirmās daļas normu, ņemot vērā to, ka likumprojekta 9. panta otrās daļas 4. punkts jau noteic, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus atbilstoši šā likuma 10. pantam un papildus noteic, kādas tieši kompetences ietvaros šīs tiesības ir īstenojamas, proti, lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Pašreizējā likumprojekta 10. panta pirmās daļas redakcija dublē minēto tiesību noteikšanu un paplašina likumprojekta 9. panta otrās daļas 4. punktā noteikto uzdevumu tvērumu, kuru ietvaros minētās tiesības īstenojamas, proti, paredzot, ka tiesības īstenojamas pildot dienesta pienākumus tos nekonkretizējot. Šajā normā būtu nosakāms kā īstenot likumprojekta 9. panta otrās daļas 4. punktā noteikto tiesību.
Minētais analoģiski attiecināms arī uz likumprojekta 9. panta otrās daļas 5. punktā noteiktajām tiesībām pielietot šaujamieroci un likumprojekta 11. pantu, kur nosakāms kā šo tiesību īsteno.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot speciālā regulējuma, attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņa un darbinieka disciplinārsoda darbības laika posma samazināšanu, ņemot vērā apbalvošanas faktu, nepieciešamību un pamatotību. Vēršam uzmanību, ka  attiecībā uz valsts civildienesta ierēdņiem regulējums par disciplinārsoda darbības laiku noteikts Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā (sk. 16.pantu), bet darbiniekiem - Darba likumā (sk. 90.pantu). 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktu, jo, pirmkārt, minētajā punktā dotā uzdevuma izpildes termiņš ir noteikts pirms likumprojekta spēkā stāšanās termiņa, otrkārt, punkts nenosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu, bet gan atbilstoši likumprojekta anotācijā sniegtajai informācijai tas vērsts uz to tiesību aktu izdošanu, kas nepieciešami jaunās iestādes darbības nodrošināšanai, kā arī uz organizatorisku pasākumu veikšanu (ierēdņu un darbinieku pārcelšanu uz jauno iestādi, valsts informācijas sistēmas nodošanu jaunajai iestādei, u.c. pasākumi). Vēršam uzmanību, ka pārejas noteikumos neraksta pilnvarojumu izdot citus normatīvos aktus, bet tikai norāda termiņu, kādā likuma galvenajā daļā ietvertais pilnvarojums izpildāms (Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Valsts kanceleja sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju, Rīga, 2016., 52. lpp.).
 

-

Aicinām pārbaudīt, vai ar šo normu, kas skar nevainīguma prezumpciju netiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta direktīvas (ES) 2016/343 par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā normas. Likumprojektā tiek pārņemtas normas no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu", kurā iekļautas tiesību normas, kas izriet no minētās direktīvas.

-

Aicinām papildināt redakciju ar vārdu "informācija" vai citu vārdu, uz kuru attiecas glabāšanas termiņš.

-

Aicinām 4.1.22.punktā aizstāt "Nr. 62" ar  "Nr. 65", jo ieviesusies kļūda.

-