Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību, ka saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par vides trokšņa regulējumu" (turpmāk – Informatīvais ziņojums), kas izskatīts Ministru kabinetā 2021. gada 18. februārī, minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija paredzēja izvērtēt iespēju noteikt atšķirīgus robežlielumus satiksmes, gaisa satiksmes un rūpnieciskajiem trokšņa avotiem. Noteikumu projektā iestrādātā pieeja gadījumiem, kad robežlielumi ir mērķlielumi, nerisina Informatīvajā ziņojumā norādītās problēmas jaunu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecībā. Kad tiek veikts šādu objektu ietekmes uz vidi novērtējums, izdota būvatļauja, saskaņoti būvprojekta risinājumi, likuma “Par piesārņojumu” 13. panta trešā daļa liek iestādēm mērķlielumu ņemt vērā. Tādēļ atkārtoti lūdzam pārskatīt vides troksnim noteiktās vērtības, un gadījumā, ja satiksmes trokšņa avotiem netiek noteiktas atšķirīgas vērtības, noteikt noteikumu projekta  pielikumā vides trokšņa indikatora vērtības (robežlielumus) dzīvojamās apbūves teritorijās, neizdalot tās savrupmāju, mazstāvu vai daudzstāvu teritorijās: 60 dB(A) dienā, 55 dB (A) vakarā un 50dB(A) naktī.
 

-

Lūdzam visas saistītās tiesību aktu izmaiņas vides trokšņa pārvaldības jomā apspriest un vērtēt kopskatā. 
Uzskatām, ka noteikumu projektā ietvertais regulējums vides trokšņa pārvaldībai satiksmes un rūpnieciskajiem objektiem arī pēc tā papildināšanas ir neskaidrs, nenodrošina nepieciešamo tiesisko noteiktību, kas ļautu prognozēt un plānot satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību un ekspluatāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī lūdzam atbilstoši papildināt noteikumu projekta anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši noteikumu projekta 1. punktā norādītajam šie noteikumi noteiks kārtību, kādā novērtē tādu satiksmes infrastruktūras objektu un rūpniecisko objektu radīto vides troksni, attiecībā uz kuriem nepiemēro normatīvo aktu prasības par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādi. Vienlaikus arī tādiem satiksmes infrastruktūras objektiem, uz kuriem attiecas normatīvo aktu prasības par vides trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu vides trokšņa pārvaldībai izstrādi, ir nepieciešams regulējums gadījumos, kad, piemēram, tiek veikta to pārbūve, piemēram, autoceļa pārbūve par ātrgaitas autoceļu vai jauna attiecīgas kategorijas dzelzceļa līnijas būvniecība, kāds ir Rail Baltica. Iekļaujot noteikumu projektā tā 1. punkta normu, šādi gadījumi paredzēto darbību plānošanā un novērtēšanā paliks bez regulējuma.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam precizēt noteikumu projektu.

-

Tā kā satiksmes intensitāte valsts autoceļu tīklā ir mainīga, tad arī valsts autoceļu posmu skaits un garums, kuriem piemēro un piemēros prasības par karšu un rīcības plāna izstrādi ik pēc 5 gadiem, atšķiras un arī turpmāk atšķirsies. Lūdzam precizēt, kā identificēt valsts autoceļu posmus, kuriem piemēro prasības par karšu un rīcības plāna izstrādi, lai atbilstoši tam varētu identificēt valsts autoceļu posmus, uz kuriem attieksies šie Ministru kabineta noteikumi.

-

Izziņas 28. punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas lūgums pārskatīt vides trokšņa robežlielumus ir ņemts vērā, noteikumu projektā iekļaujot 4.2. apakšpunktu attiecībā uz vides trokšņa mērķlielumu. Vienlaikus konstatējams, ka pēc noteikumu papildināšanas ar jaunām normām tas kļuvis vēl vairāk pretrunīgs un neskaidrs:
1) noteikumu projekta 4. punkts noteic, ka vides kvalitātes normatīvus iedala vides trokšņa robežlielumos un vides trokšņa mērķlielumos, savukārt 4.1 un 4.2. apakšpunkts noteic, ka vides trokšņa robežlielumi un mērķlielumi ir noteikti noteikumu projekta pielikumā. Vienlaikus noteikumu projekta pielikumā ir noteikti tikai vides trokšņa robežlielumi;
2) vērtējot noteikumu projekta 4. punktu ar apakšpunktiem kopskatā, nav viennozīmīgi secināms, kurās teritorijās noteikumu projekta pielikumā noteiktās vērtības ir robežlielumi, kurās mērķlielumi. Tā, piemēram, noteikumu projekta 4.2. apakšpunkta otrais teikums noteic, ka vides trokšņa robežlielumi aizsargjoslās gar autoceļiem, dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30m no rūpnieciskā objekta, kura darbības rezultātā rodas troksnis, uzskatāmi par vides trokšņa mērķlielumiem. Noteikumu projekta 4.2. apakšpunkta otrais teikums pēc būtības atbilst Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”  2.pielikuma piezīmē jau iekļautajam regulējumam. Taču, pēc šī nosacījuma papildināšanas ar noteikumu projekta 4.2. apakšpunkta pirmo teikumu, kas paredz, ka mērķlielums ir vērtība, kas noteiktā termiņā jāsasniedz teritorijās, kuras ir likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, vairs nav viennozīmīgi secināms, vai ar to domātas tikai likumīgi apbūvētās teritorijas noteikumu projekta 4.2. apakšpunkta otrajā teikumā minētajās joslās, vai tomēr mērķlieluma piemērošanas teritorijas tiek būtiski paplašinātas (salīdzinājumā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.16). Tādēļ:
a) ja ar 4.2. apakšpunktu mērķlieluma piemērošanas teritorijas nav paredzēts paplašināt (salīdzinājumā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.16), nepieciešams grozīt noteikumu projekta 4.2. apakšpunktu, nosakot, ka “vides trokšņa mērķlielums  ir attiecināmā pieļaujamā vides trokšņa indikatora vērtība (robežlielums) aizsargjoslās gar autoceļiem, dzelzceļiem un teritorijās, kas atrodas tuvāk par 30m no rūpnieciskā objekta, kura darbības rezultātā rodas troksnis, kas noteikts šo noteikumu ​pielikumā un kas ir jāsasniedz noteiktā termiņā (kur tas iespējams) teritorijās, kuras ir likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai”. Tāpat nepieciešams skaidrot, ko nozīmē “noteiktā termiņā” un kurš šo termiņu noteic;
b) ja ar 4.2. apakšpunktu mērķlieluma piemērošanas teritorijas ir paredzēts paplašināt (salīdzinājumā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.16), mērķlielumu vairs neattiecinot tikai uz noteikumu projekta 4.2. apakšpunkta otrajā teikumā minētajām joslām, bet uz jebkādām teritorijām, arī tādām, kas pašlaik vēl neatrodas nedz satiksmes, nedz rūpniecisko avotu trokšņa ietekmes zonā, - tad nav konstatējams, uz kādām teritorijām vispār attiecas noteikumu projekta 4.1.apakšpunktā noteiktie robežlielumi. Ja jaunā regulējuma mērķis ir noteikt, ka noteikumu projekta pielikumā minētās vērtības kopumā ir mērķlielumi un attiecināmi tikai uz teritorijām, kas likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim, tad citas teritorijas, kas neatbilst šai kategorijai, ir tās, kas nav apbūvētas vai kas tiks apbūvētas jau pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Ja šādās teritorijās paredzēts piemērot robežlielumus (arī neapbūvētās), nosakot, ka tajās atbilstība noteikumu projekta pielikuma vērtībām jānodrošina jau tūlīt (nevis noteiktā termiņā un, ja iespējams), tad piedāvātais regulējums ir nesamērīgs, jo esošas apbūves gadījumā paredz mazāk stingras prasības kā teritorijās, kurās apbūves vēl nav. Savukārt, ja šādās teritorijās paredzēts vispār nepiemērot vides trokšņa indikatorus, tad nav identificējams, kādēļ noteikumu projekts definē robežvērtības, jo nav konstatējamu teritoriju, kur tās piemērot. Tādēļ nepieciešams vai nu grozīt noteikumu projektu, nosakot kopumā, ka tā pielikumā noteiktās vides trokšņa indikatora vērtības ir mērķlielumi, vai grozīt noteikumu projekta 4.1. apakšpunktu, nepārprotami nosakot, kurās teritorijās un gadījumos piemērojami robežlielumi;
c) tāpat nepieciešams precizēt, vai nosacījumi par robežlielumu un mērķlielumu piemērošanu ir atšķirīgi, ja runa ir par esoša trokšņa avota pārvaldību vai tiek projektēts jauns trokšņa avots/ pārbūvēts, paplašināts esošs trokšņa avots. Tā, piemēram, no noteikumu projekta nav viennozīmīgi secināms, vai gadījumā, ja tiek projektēts tāds jauns satiksmes infrastruktūras objekts, kā Rail Baltica, noteikumu projekta pielikumā noteiktās vērtības ir tikai mērķlielumi (pieļaujams būvēt infrastruktūru tā, ka sagaidāmi noteikto vērtību pārsniegumi), vai tomēr jauna objekta izbūves gadījumā noteiktās vērtības uzskatāmas par tādām, kas ir saistošas būvniecības atļaušanai (robežlielumi). Vadoties no likuma “Par piesārņojumu” 13. panta trešās daļas, jaunu darbību gadījumā, kam izsniedzamas atļaujas, iestādēm mērķlielums ir jāņem vērā, tādēļ esošu un jaunu darbību gadījumā iestāžu pieeja normu piemērošanā sagaidāma atšķirīga;
d) lūdzam noteikumu projektā noteikt, ka noteikumu pielikumā noteiktās vērtības kopumā ir mērķlielumi (ka troksnim nav robežlielumu), - tā, kā tas ir noteikts attiecībā uz smaku Ministru kabineta 2014. gada 25. novembra noteikumos Nr. 724 “Noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos”. Papildus noteikumu projektu lūdzam papildināt ar kārtību, kā tiek noteikts “noteiktais termiņš”, kādā mērķlielumi sasniedzami, kā arī paredzēt, ka jaunu objektu gadījumā, kuriem paredzēta pakāpeniska jaudas vai intensitātes sasniegšana (piemēram, autoceļa vai dzelzceļa būvniecība), pieļaujams atļauju izsniegšanas procesā noteikt pasākumu ieviešanas plānu, kādā vides trokšņa mazināšanas pasākumi tiek ieviesti atbilstoši vides trokšņa pieaugumam;
e) pretruna konstatējama arī piezīmē pie noteikumu projekta pielikuma tabulas 1. punkta, kas noteic robežlielumus Savrupmāju apbūves un mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā. Tur noteikts, ka šo robežlielumu attiecina uz viensētu apbūves teritorijām,  kuras ir likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai. Attiecībā uz teritorijām, kuras ir likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai (nedalot, vai tajās ir viensētas vai cita veida apbūve), noteikumu projekta 4.1. apakšpunkts jau paredz noteikt, ka šajā pielikumā minētās vērtības ir mērķlielumi. Tādēļ piezīmē iekļautais nosacījums, ka attiecīgajā tabulas rindā noteiktās vērtības attiecina tikai uz likumīgi apbūvētām viensētu teritorijām, ir pretrunīgs, jo piemērošanu papildus sašaurina, ņemot vērā, vai tā ir viensēta vai kāds cits savrupmāju vai mazstāvu apbūves veids. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 2.18. apakšpunktu mazstāvu apbūve ir apbūve, kurā virszemes stāvu skaits nepārsniedz trīs stāvus, attiecīgi tās var būt arī dzīvokļu mājas (ne tikai viensētas). Tādēļ noteikumu projekta pielikuma tabulas 1. punkta pielikuma piezīmi nepieciešams precizēt, jo attiecīgā veida izmantošanas veids var būt arī tad, ja teritorijā ir  mazstāvu dzīvojamās mājas (dzīvokļu mājas), dvīņu mājas,  bet piezīme noteic, ka pielikuma tabulas 1. punkta vērtības kopumā attiecina tikai uz viensētu teritoriju. Ja dažādiem māju veidiem nodoms ir noteikt atšķirīgu regulējumu, tad piezīme būtu izsakāma citā redakcijā, piemēram: “viensētu apbūves gadījumā tabulā noteikto vides trokšņa indikatora vērtību attiecina uz teritorijām,  kuras ir likumīgi apbūvētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai”, taču arī šādā gadījumā izvērtējams un pamatojams, kādēļ dažādiem salīdzināmas kategorijas būvju veidiem nosacījumi nosakāmi atšķirīgi.
Iebilstam izziņas 28. punktā norādītajam, ka Satiksmes ministrijas iebildums ņemts vērā un lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu.
 

-

Dotā vides trokšņa robežlieluma definīcija atšķiras no Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktās. Lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta 4.1. apakšpunktu, saskaņojot terminu lietojumu.

-

Vēršam uzmanību, ka 4.2. apakšpunktā minētā pielikuma ar noteiktiem vides trokšņa mērķlielumiem nav, kā arī nav noteikts laiks un rīcība, lai sasniegtu vides trokšņa mērķlielumus. Nav saprotams, ja rīcības izmaksas ir nesamērīgi lielas vai arī ar paredzētajiem pasākumiem nebūs iespējams nodrošināt vides trokšņa mērķlielumus, vai arī tad ir jāparedz rīcība.
Lūdzam atbilstoši papildināt redakciju.
 

-

Izziņas 18. punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas iebildums par to, ka noteikumu projekts ir pretrunīgs un neietver visus vides trokšņa novērtēšanas nosacījumus, tai skaitā vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes gadījumos, kad tiek veikta vides trokšņa prognozēšana (teorētiskie aprēķini, lai prognozētu nākotnes troksni darbībai, kas vēl tikai paredzēta), esot ņemts vērā. Uzskatām, ka iebildums nav ņemts vērā. No noteikumu projekta svītrots tā 5. punkts iepriekšējā redakcijā, taču tā vietā nav noteikta un anotācijā nav izskaidrota vides trokšņa novērtēšanas kārtība un nav noteiktas metodes satiksmes un rūpniecisko objektu vides trokšņa prognozēšanai. Tāpat konstatējams, ka noteikumu projekta pielikumā teritoriju kategoriju nosaukums nomainīts no “Apbūves teritoriju funkcionālās zonas” uz “Apbūves teritoriju izmantošanas veids”, no kā var netieši secināt, ka atbilstības vērtēšanu vairs nav paredzēts sasaistīt ar pašvaldību teritorijas plānojumos noteikto apbūves teritorijas veidu, taču tas nav skaidrots anotācijā un noteikumu projektā vēl arvien nav noteikta kārtība un veids, kādā nosakāms (un kādās teritorijas robežās nosakāms), kāds ir teritorijas izmantošanas veids (atbilstoši pašlaik spēkā esošajam regulējumam tas nosakāms, ņemot vērā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus, kā arī teritorijas robežas nosakāmas vietā, kur zeme reģistrēta kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem). Nozīmīgu regulējuma nosacījumu izmaiņas salīdzinājumā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” pašlaik noteikto, tiesību akta anotācijā nepieciešams skaidrot un pamatot. Taču noteikumu projekta anotācijā nav iekļauts skaidrojums noteikumu projekta regulējuma piemērošanas būtībai un kārtībai, bet tikai, kāds ir noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis un iemesli. Ievērojot minēto, iebilstam izziņas 18. punktā norādītajam, ka Satiksmes ministrijas iebildums ir ņemts vērā un lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projektu.
 

-

Var būt vietas, kur trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti tik lielā mērā, ka nav iespējams īstenot pasākumus, kas nodrošinātu atbilstību vides trokšņa robežlielumiem. Nav skaidri noteikta rīcība, kāda tiks prasīta (ja tiks prasīta) tādā gadījumā. Lūdzam papildināt redakciju.
Daudzviet gar valsts autoceļiem ar pašvaldību izstrādāto teritoriju plānojumu palīdzību ir likvidētas valsts autoceļu aizsargjoslas un atļauta tādu teritoriju apbūve, uz kurām attiecas trokšņa robežlielumi. Šāda veida apbūvi valsts autoceļu tuvumā plāno un akceptē pašvaldības, tad teritorijās, kuras ir apbūvētas valsts autoceļu tuvumā trokšņa robežlielumu pārsniegumu zonās pēc 2004.gada, t.i. laika, kad stājās spēkā Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumi Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība”, trokšņa samazināšanas pasākumi ir jāsagatavo nevis VSIA "Latvijas Valsts ceļi", bet attiecīgajai pašvaldībai.
Lūdzam atbilstoši papildināt redakciju.

-

Lūdzam norādīt, vai Veselības inspekcija saņems iesniegumu par troksni valsts autoceļa, kuram saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu jāizstrādā trokšņa kartes un rīcības plāns, kā arī, vai Veselības inspekcija veiks noteikumu projekta 7. un 8.punktā noteiktās darbības vai arī iesniegumu noraidīs.

-

Spēkā esošo Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 2.pielikuma “Vides trokšņa robežlielumi un to novērtēšana” tabulā publiskajai un jauktas apbūves teritorijai iekavās ir norādīts, ka minētie robežlielumi attiecas tikai uz tādām publiskās un jauktas apbūves teritorijām, kurās atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam galvenais (primārais) teritorijas izmantošanas veids ir ar dzīvojamo apbūvi.
Noteikumu projekta pielikuma “Vides trokšņa robežlielumi” attiecībā uz publiskās apbūves teritoriju un jauktas centra apbūves teritoriju iekavās nav norādīts, ka minētie robežlielumi attiecas tikai uz teritorijām, kurās galvenais (primārais) teritorijas izmantošanas veids ir ar dzīvojamo apbūvi. Tas nozīmē, ka:
1) trokšņa robežlielumi tādā gadījumā tiks attiecināti uz jauktas un publiskās apbūves  teritorijām pilnā apjomā, neņemot vērā to, vai tajās kā galvenā (primārā) izmantošana ir vai nav noteikta dzīvojamā apbūve;
2) trokšņa robežlielumi tiks pārsniegti lielākās platībās un tādējādi rīcības plānā paredzēto pasākumu izmaksas pieaugs, jo trokšņa samazinoši pasākumi būs jāparedz arī jauktas un publiskās apbūves teritorijām, kur ir uzbūvēti vai tiek plānoti, piemēram, biroji, tirdzniecības un pakalpojumu objekti, sporta būves, dzīvnieku aprūpes iestādes  un pat labiekārtota ārtelpa u.c, bet nav atļauta dzīvojamā apbūve.
Ņemot vērā iepriekš minēto,  ir nepieciešams publiskās un jaukta centra apbūves teritorijām saglabāt iekavās doto norādi uz dzīvojamo apbūvi kā galveno atļauto izmantošanu atbilstoši esošajai Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” redakcijai.

Tabulā dotie vides trokšņa robežlielumi ir noteikti ļoti zemi un līdzšinējā valsts autoceļu posmu kartēšana aptuveni 300km garumā, uz kuriem satiksmes intensitāte ir lielāka, nekā 3miljoni transportlīdzekļi gadā, parāda, ka:
- Trokšņa robežlielumi tiek pārsniegti lielā attālumā, līdz pat 500m, no valsts autoceļiem,
- Ir ļoti liels – vairāki desmiti tūkstoši -  trokšņa robežlielumu pārsniegumu zonā dzīvojošo iedzīvotāju skaits,
- Lai īstenotu trokšņa samazināšanas rīcības plānā paredzētos pasākumus, nepieciešami aptuveni 30milj. EUR bez PVN.
Neraugoties uz to, ka trokšņa pasākumi pakāpeniski varētu tikt īstenoti, daļai ietekmēto iedzīvotāju, ņemot vērā ļoti stingros trokšņa robežlielumus, arī pēc pasākumu īstenošanas trokšņa robežlielumi tiks pārsniegti. Vienlaicīgi, ņemot vērā pēctecības un tiesiskās paļāvības principus, un balstoties uz izstrādātajiem un turpmāk izstrādājamajiem teritorijas plānošanas dokumentiem, kuru izstrādi vada un nosaka pašvaldības, joprojām tiek un tiks turpināta apbūves paplašināšanās valsts autoceļu tuvumā.
- Balstoties uz publiski pieejamiem datiem, tai skaitā - https://mp.nl/sites/default/files/publications/IG%20Noise_Critical%20noise%20values%20in%20EU.pdf - lielākajai daļai ES valstu trokšņa robežlielumi gar ceļiem apdzīvotās vietās ir noteikti ievērojami augstāki, nekā pašlaik Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” noteiktie un noteikumu projektā piedāvātie.

Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam palielināt trokšņa robežlielumus gar ceļiem, nosakot Ldiena =65dB(A), Lvakars=60dB(A) un Lnakts =55dB(A)

Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” atsevišķi nav izdalītas viensētu apbūves teritorijas, tāpēc lūdzam tās atsevišķi neizdalīt. Arī noteikumu projektā par trokšņa karšu un rīcības plāna izstrādi viensētu apbūves teritorijas netiek atsevišķi izdalītas.
Lūdzam likumīgo apbūvi attiecināt nevis uz šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, bet uz Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumiem Nr.597 “Vides trokšņa novērtēšanas kārtība” spēkā stāšanās dienu.

-

Izziņas 32.punktā norādīts, ka Satiksmes ministrijas iebildums attiecībā uz anotāciju ņemts vērā. Satiksmes ministrija nepiekrīt, ka izziņas 32.punktā  norādītais iebildums ir ņemts vērā. Anotācija papildināta ar skaidrojumu, kāds ir noteikumu projekta izstrādāšanas mērķis un iemesli, taču nav sniegts raksturojums galvenajām un būtiskajām izmaiņām, salīdzinājumā ar MK noteikumos Nr.16 noteikto (konkrētu prognozēšanas metožu neattiecināšana, izmaiņas nosacījumos, kā nosakāmas teritorijas, kur piemērojami vides trokšņa indikatori, izmaiņas teritorijās, kurās vides trokšņa indikatori ir mērķlielumi, skaidrojums kārtībai, kurš un kā nosaka, kādā periodā sasniedzami mērķlielumi). Šīs un citas izmaiņas ir būtiskas, tādēļ to ietekme un piemērošanas kārtība anotācijā skaidrojama. Bez regulējuma noteiktības nav iespējams prognozēt un plānot jaunu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību un ekspluatāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tā, piemēram, pašlaik tiek veikta Rail Baltica projektēšana un būvniecība un trokšņa ierobežošanas pasākumi ir projektēti atbilstoši MK noteikumu Nr.16 prasībām. Mainoties regulējumam, turklāt veidā, kas neļauj nepārprotami identificēt, kurās teritorijās nodrošināma atbilstība noteikumu projekta pielikumā iekļautajām vērtībām, projekta īstenošana tiek pakļauta nozīmīgam riskam, jo nav iespējams prognozēt, kurās vietās un kā projekts un tā risinājumi pārstrādājami.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, lūdzam atbilstoši precizēt anotāciju.

-